Kā sakopt daiļdārzu pēc lietusgāzēm? 1
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Puķu dobes mirkst ūdenī, mulča aizpeldējusi, zāle izaugusi milzīgi lekna, zeme jēla. Kā rīkoties? Vai mēslot, jo uzbērtais aizskalots.” – jautā Valdis Raunā.
Saglābj mauriņu
“Piemēram, pavasaris Latvijā bieži vien tiešām ir ekstrēmi slapjš. Lielākajā daļā Latvijas teritorijas dārzi slīkst ūdenī,” teic dārzu ierīkotāja Maruta Kaminska. Viņai patlaban lielākās bažas ir par savām mīlulēm kaķumētrām. Taču arī mauriņam klājas plāni.
Lai arī zāle aug traki, ar traktoriņu nedrīkst doties to pļaut, ja velēna izlijusi slapja. Smagās tehnikas radītās rises radīs vēl lielāku mauriņa bojājumu. Ja lietus laikā mauriņu var pļaut ar zālespļāvēju (bet nekādā gadījumā ne ar elektrisko!), tagad labāk likt lietā trimmeri. Ar to piespicē zāles garumu, lai pēc tam, kad zeme būs apžuvusi, varētu glīti nopļaut ar pļāvēju. Apcirpt vajadzētu, jo pāraugušu mauriņa zāli vēlams pļaut pamazām, pakāpeniski saīsinot tās augumu. Piemēram, vispirms appļauj ar trimmeri, tad ar zālespļāvēju, kas noregulēts uz augstāko riteņu režīmu, pēc dažām dienām pārpļauj zemāk. Tā pakāpeniski sasniedz vēlamo mauriņa augstumu. Ja nopļauj uzreiz, tas zālei būs liels stress, un paliks neglīti izbalējuši stublāji. Šādam mauriņam vajadzēs vairāk laika un spēka saņemties.
Mauriņā no dobēm saskalota mulču izgrābj ar lapu grābekli. Ja iestājies sauss laiks, mulču un augu atliekas no nopļautā mauriņa var arī izpūst ar lapu pūtēju.
Ja pļauto zāli izmanto mulčēšanai, patlaban to dara piesardzīgi, jo zaļā masa ir ļoti slapja. Pirms likšanas ap augiem to vajadzētu vismaz apvītināt, citādi tā var rosināt puves.
Liekot zāli kompostā, noteikti gādā arī irdenas sausas kārtas materiālu starp zāli (salmi, siens, kūdra).
Rušina dobes
Tiklīdz augsne mazliet apžuvusi, steidz aprušināt dobes, citādi mitruma sablietētā augsne sakaltīs un sablīvēsies. Labāka situācija ir tiem, kas čakli mulčējuši gan puķu, gan sakņu dārzu. Tur zem mulčas (mizu, zāles) augsne ir irdena un mitrumu uzņem labāk.
Viena no lielākajām riska grupām mitrumā ir peonijas. Ja pamana, ka kādai jau sākusies lakstu puve, augsni ap dzinumiem atkašā. Ļauj tiem apžūt un pēc tam iestrādā līdzekli Trihodermīns (to vajadzētu darīt ik pavasari).
Augiem ir lielas pielāgošanās spējas laika apstākļiem. Tagad labākais – nogaidīt, kamēr zeme apžūs.
Baro papildus
Gan mauriņam, gan visiem dārza augiem steigšus dodama papildbarība. Iedotos barības krājumus ūdens ir izskalojis no augsnes. Turklāt barība vajadzīga tūlīt. Tāpēc tagad cerībā, ka trakais lietus periods garām, vislabāk augiem uzliet porciju ar ūdenī šķīstošo mēslojumu, ko tie varēs nekavējoties izmantot.
Augu (dekoratīvo un sakņu dārzā) un mauriņa barošanai labi mēslošanas līdzekļi ir mēslojumi Kelpak vai Omex Bio-20 (var lietot arī bioloģiskajā lauksaimniecībā). Ar tiem apsmidzina visus augus dārzā pa lapām. Šie līdzekļi veicina gan sakņu, gan jaunu dzinumu veidošanos.
Kad visur ir mitrums un augi izdzīti jēli, sarosīsies sēņu izraisītās slimības. Pret tām profilaktiski var lietot varu saturošus preparātus, piemēram, bordo šķīdumu, taču tas šajā periodā daiļdārzā nav vēlams, jo atstāj neglītus traipus uz lapām. Līdzīgas iedarbības līdzeklis, kurš nebojā augu skaistumu, ir Dentamet. Tas pasargās, piemēram, no rožu lapu brūnplankumainības, ābeles no kraupja.
Profilaktiski apsmidzina visus augus, kuriem raksturīgas sēņu izraisītas slimības (var lietot arī zaļi domājošie).
Ja sarosās miltrasa, derēs tāds sēru saturošais preparāts kā Omex Kingfol S (arī bioloģiskos dārzos izmantojams).
Ap augiem vajadzētu uzbērt komposta, satrūdējušu kūtsmēslu kārtiņu.
Svarīgi!
Sargi puķu podus no mitruma
• Pārbauda vasaras puķu podus, vai tajos nav salijis pārāk daudz ūdens. Vēlāk vasarā, kad augi sakuplo un lapojums ir blīvs, lietusūdens tikai daļēji piekļūst saknēm. Taču tagad tas netraucēti gāžas augsnē. Sevišķi problemātiski tas var būt, ja puķes stādītas speciālajā podu puķu augsnē, kurai pievienotas granulas, kas piesaista un saglabā mitrumu. Karstajās un sausajās vasaras dienās tas ir labi, taču lietus periodā augsne pārvēršas purvā. Turklāt patlaban augu sakņu sistēma vēl nav tik liela, lai spētu tikt galā ar šādu pārbaudījumu.
• Stiprais lietus bojā arī ziedu skaistumu, tāpēc labi, ja lielā lietū augus var ienest nojumē. Ja podi lieli un smagi, jādomā cits risinājums. To ūdeni, kas jau ir podā, ārā nevar dabūt, bet vismaz var pasargāt no tā, kas var ielīt papildus. Šim nolūkam var podam uzmaukt lielo plēves maisu (zem tā podā sadur mietiņus, lai neaplauž augus). Var arī izveidot karkasiņu un uzklāt balto agroplēvi vairākās kārtās.
Pārliecinās, vai dekoratīvajiem podiem un balkona kastēm apakšā ir caurumiņi ūdens notecei.
