Kā sajūtas pirtī paspilgtina ar skaņām, stāsta Ragaciema Agnese un Anita Reščenko 0
Pirts vairāk saistās ar pieskārieniem, pēršanu, siltuma un ūdens iedarbību. Bet veiksmīgi izmantot var arī skaņu. Iedarbošanos ar skaņām uz cilvēka ēterisko ķermeni sauc par vibroakustisko masāžu. Tai noder, piemēram, tā dēvētās Tibetas bļodas, skanošie trauki, dažāda lieluma zvani, arī speciālas bungas. Gulošais bauda skaņas un slīgst labsajūtā, taču ir arī cits guvums: pareizi izvēlētu vibrāciju iedarbība spēcina imunitāti un uzlabo vispārējo veselības stāvokli, harmonizē.
Rituāla baudītājs atrodas guļus uz vēdera, bet pirtnieks uz viņa muguras kārto, piemēram, dažādus skanošos traukus – uz ķermeņa lejasdaļas čakrām lielākos, augstāk – mazākos. Citi tiek turēti plaukstās un apļoti virs ķermeņa, ik pa brīdim ar koka nūjiņu ieskandināti. Vienlaikus var izmantot arī dažādu frekvenču zvanus.
Īpašu skaņu rada arī tā dēvētais lietuskoks. Šādu mūzikas instrumentu mēdz izmantot Latvijas folkloristi, nu aizņēmušies arī pirtnieki. Ar lietuskoku var radīt dažādas skaņas – plūstošas un maigas vai ritmiskas un skaļas.
Pirtī šo instrumentu izmanto pēc aukstās peldes, lai pastiprinātu sajūtas, kas rodas pēc kontrasta, ko pirtnieku valodā dēvē par lidināšanu. Tādā brīdī atbrīvojas prāts un pieslēdzas zemapziņa. Ar lietuskoku sajūtas var paspilgtināt, darīt krāsainākas.
Var arī padarboties pērtuvē, kamēr peramais guļ uz lāvas. Skandina pulksteņrādītāja virzienā – virs galvas augstāk un zemāk, arī virs enerģētiskajiem centriem, aktivējot enerģijas plūsmu. Lietuskokus, kas gatavoti no vietējā negantnieka – latvāņa, speciāli apstrādā, lai nekaitētu mitrums. Iekšpusē tiek izveidotas trepītes, lai rīsa graudiņi pamazām slīdētu cauri, radot neparastu skaņu. Jo tievāks lietuskoks, jo skan smalkāk. Jo instruments garāks, jo ilgāks graudu tecējums un skaņa citāda. Izmanto pēc pēriena, lai labāk un dziļāk atslābinātos.
Mājās noder stresa mazināšanai, garastāvokļa uzlabošanai un labākam miegam, radot meditatīvu noskaņu. No rīta der ātrākai pamodināšanai, it sevišķi bērniem. Skandina virs guļošā pa visu ķermeni, gan virs galvas, gan virs enerģētiskajiem centriem.
Labi palīdz dabas skaņas. Pirtniecei Anitai Reščenko ļoti patīk lietus laikā plaši atvērt pērtuves lodziņu un sajust, kā plīkšķ lietus, kā tas atbalsojas visā ķermenī. Arī ar slotām viņa rada ritmu, vibrāciju, skanējumu. Vēl citādāk, ja izmanto pussausās slotiņas, kas čab un tā kā grabinās.
• Aizvien biežāk pirtī skaita un izdzied tautasdziesmas, kas darbojas kā spēka vārdi un sniedz aizsardzību.
• Dziedniece Agnese Bērziņa, ko vairāk pazīst kā Ragaciema Agnesi, izmanto pašas radītu veidu, ko nodēvējusi parčantošanu. Ja pirtī kādā brīdī jūt, ka kļūst smagi (iespējams, ķermenis attīrās no kā nevēlama), viņa palīdz savam ķermenim iztīrīties arī ar skaņu. Runā, dzied, kliedz brīvi laukā, nedomājot, kas un kā skan. Un nav būtiski, ja kādam, to dzirdot, šķiet jokaini. Pirtī taču iet kopā ar ļaudīm, kas ir savējie.
Raksts no “Lauku Avīzes” tematiskā izdevuma “Pirts: praktiski un dziedinoši”
