Kā sajust, ka esi īstajās attiecībās. Dažas vienkāršas pazīmes 19
Autors: “Veselam.lv”, AS “Latvijas Mediji”
Kad esam nonākuši tuvās savstarpējās attiecībās ar kādu cilvēku, visticamāk, ka ikviens pie sevis uzdod jautājumu, vai šīs ir tās īstās?
Kā to atpazīt un sajust, bet pārāk nenomocīt sevi ar iekšējām šaubām un mokošām pārdomām.
Piedāvājam dažas vienkāršas pazīmes, kas liecina par to, ka šīs nu gan beidzot varētu tiešām būt īstās attiecības:
Tās ir vieglas un neprasa smagu darbu un piepūli, lai gan tas nenozīmē, ka viss notiek pats no sevis. Ja tas, kas notiek starp jums, liekas ļoti dabiski, tad tās ir jums lemtās īstās attiecības.
Strīdi un izskaidrošanās jūs vairāk satuvina, jo neesat vairījušies atklāties viens otram un atkailināt savu dvēseli.
Jūs kļūstat arvien pārliecinātāks par sevi arī citās dzīves jomās, jo mīlestības enerģija dod lielu spēku un sajūtu, ka esat uz stingra un noturīga pamata dzīvē.
Jūs sākat vairāk novērtēt ērtības, ne tikai pliku kaislību, jo jums nevienam nekas nav jāpierāda un neviens jāiekārdina. Jo stiprākas attiecības, jo vairāk tajās ir savstarpējas izpratnes, domu nolasīšanas no pusvārda un palīdzīgas rokas pastiepšanas īstajā brīdī, nevis kaislīga iekarošana un cīņa par varu un savstarpējām “īpašumtiesībām”.
Jūs jūtaties tik droši kopā ar otru cilvēku, ka sāk atkāpties bailes un aizspriedumi, kas jūs vajājuši kopš bērnības. Jūs esat gatavs atvērt savas dvēseles “slūžas” un dziedēt dziļākās traumas.
Jūs sākat vairāk uzticēties pasaulei un cilvēkiem apkārt. Tam ir vienkāršs izskaidrojums – jūs vairs nejūtaties viens un nobijies lielajā, svešajā pasaulē. Jums vienmēr – klātienē vai neklātienē – blakus ir otrs cilvēks, pie kā patverties un justies drošībā. Turklāt tas neattiecas tikai uz sievietēm, jo arī vīrieši alkst drošības šajā pasaulē – kaut vai mājas miera un cilvēciska siltuma.
Jūs arvien biežāk pieķerat sevi smaidām un esam labā garastāvoklī, jo bažas un rūpes par to, vai esmu kādam vajadzīgs šajā pasaulē, ir izplēnējušas.
Jūs vairāk sākat apzināties savu personību un pašvērtību. Jūsu pašapziņa aug, bet ne augstprātības virzienā. Drīzāk kā pazemība un pateicība par to, cik daudz jums dots tagad, kad, saplūstot divām pusēm, ir radusies pilnība.
(Pēc ārzemju preses materiāliem)
