Kā saglabāt tautas atmiņu par Dziesmu svētkiem 0
Latvijā ir nepieciešams visaptverošs Dziesmu svētku muzejs ar mūsdienu prasībām atbilstoši veidotu ekspozīciju, kas spētu aizraut arī bērnu un jauniešu auditoriju – pārliecināta kā Dziesmu un deju svētku rīkotāja, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra (KNMC) direktore Dace Melbārde, tā arī vairāku neatkarīgu Dziesmu svētku mantojuma saglabāšanai veltītu projektu īstenotāji novados.
Pie šāda secinājuma pagājušajā nedēļā nonāca Dziesmu svētku muzeja nepieciešamībai veltītās diskusijas “Dziesmu karš, muzeju karš?” dalībnieki, kuru vidū bija arī Madonā aizsāktā projekta “Dziesmu svētku panorāma” darba grupas vadītājs Mārtiņš Bergs, Dikļu Dziesmu svētku ekspozīcijas pārstāvji, Mūzikas, dziesmu un deju svētku muzeja iniciatore Eva Mārtuža un citi.
“LA” jau ir rakstījusi par to, ka Madonā grupa vietējo entuziastu vēlas izcilā latviešu kordiriģenta Haralda Medņa kādreizējās mājas “Dzintari” pārvērst spilgtā memoriālā kompleksā, kur iepazīstināt un aizraut ar latviešu Dziesmu svētku tradīciju (sk. “LA” 24. septembrī). Dažādās Latvijas vietās ideja par šāda muzeja nepieciešamību gaisā virmo jau vairāk nekā desmit gadus.
Pagaidu risinājumi neder
Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem veltīta muzeja izveide ir latviešu nepadarītais mājasdarbs UNESCO un pašiem savā priekšā. Solījums izveidot šādu muzeju oficiāli izskanēja jau 2003. gadā, kad tos pasludināja par UNESCO mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu.
“Neraugoties uz tradīciju savdabību katrā no Baltijas valstīm, Latvija, Lietuva un Igaunija toreiz veidoja kopīgu pieteikumu, pievienojot arī apņemšanos ieguldīt lielas pūles Dziesmu svētku tradīcijas saglabāšanā. UNESCO izpratnē tas nozīmē arī tradīcijas regulāru dokumentēšanu, atspoguļošanu un sabiedrības izglītošanu – lietas, kas sasaucas ar muzeju misiju.
Jau pieteikumā ietvertajā tradīcijas saglabāšanas plānā pieciem gadiem visas trīs valstis paredzēja Dziesmu svētku muzeju izveidi. Igauņi savu mājasdarbu ir izpildījuši, Latvija turpina tikai runāt,” norādīja D. Melbārde.
Igaunijā Dziesmu svētku muzejs jau piecus gadus pastāv Tartu, kur iekārtots biedrības “Vanemuines” senajā ēkā. Tā ekspozīciju veido četras hronoloģiskas daļas – pirmā veltīta Dziesmu svētku norisei cariskās Krievijas laikā, tai seko neatkarības gadi, kad Igaunijā sarīkoti četri Dziesmu un deju svētki, okupācijas laiks un, visbeidzot, atmodas un Dziesmotās revolūcijas periods. Muzeja vadītāja Katrīna Velja stāsta, ka katru gadu kopš muzeja izveides apmeklētāju skaits pieaug – pērn tas sasniedza jau vairāk nekā 10 tūkstošus.
D. Melbārde atzīst, ka igauņi arī šoreiz mums ir soli priekšā, taču neuzskata, ka Tartu izveidotā muzeja piemērs būtu jāpārņem.
“Ierastās metodes nespēj atspoguļot Dziesmu svētku tradīcijas vērienu un radīt līdzpārdzīvojumu, kas ir to neatņemama sastāvdaļa. Nepieciešams izmantot modernās tehnoloģijas, kas spētu aizraut arī bērnus un jauniešus,” pārliecināta KNMC direktore.
Viņa uzskata, ka “nekas nevar būt ļaunāks par pagaidu risinājumiem, kuri izrādās paliekoši”, turklāt mūsdienu prasībām atbilstošam projektam būtu vieglāk piesaistīt investīcijas. Finansējums šādam muzejam būtu jārod gan valsts, gan Rīgas pašvaldības budžetos, kā arī jāpiesaista privāti ziedojumi.
Nepieciešams visaptverošs centrs
Dziesmu svētkiem veltīta ekspozīcija jau 28 gadus darbojas Dikļos, kur 1864. gadā Juris Neikens sarīkoja pirmo latviešu vīru koru kopkoncertu. Tā galvenokārt aptver ziņas par kordziedāšanas tradīcijām, sākot no pirmajiem Dziesmu svētkiem Dikļos līdz pirmajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem Rīgā 1873. gadā. Izveidota 1984. gadā, ekspozīcija palikusi gandrīz nemainīga, tomēr ik gadu piesaista gan skolēnu ekskursijas, gan ceļojumu aģentūru organizētas tūristu grupas un arī ģimenes. “Mūsu ekspozīcija “Dikļi – Dziesmu svētku šūpulis” lielā mērā veido pagasta identitāti un tūrisma piedāvājumu,” stāsta tās vadītāja Inita Hihalovska. Ekspozīcijai gan būtu vajadzīgas jaunas telpas – esošās pārāk mazas gan visa krājuma izstādīšanai, gan lielākām apmeklētāju grupām.
Tostarp Dikļu ekspozīcijas glabātāji jau sākuši sadarboties ar madoniešiem, kuri savu Dziesmu svētku piemiņas vietu tikai nule sākuši veidot. “Dziesmu svētku panorāmas” darba grupas vadītājs Mārtiņš Bergs “Dzintaros” iecerējis ne vien memoriālu piemiņas istabu Haraldam Mednim, Vidzemes sēļu istabu un mūsdienīgu Dziesmu svētku ekspozīciju, bet arī koncertzāli, filmu zāli, inscenētu Mežaparka estrādi, brīvdabas estrādi, dabas takas un pat īpašu ēku nakšņošanai.
Novadu iniciatīvu veidotāji tomēr ir vienisprātis, ka vajadzīgs arī visaptverošs Dziesmu svētku tradīcijas piemiņai veltīts centrs galvaspilsētā. Izskanējis viedoklis, ka to varētu veidot Rīgas Latviešu biedrības namā.
Taču D. Melbārde uzskata, ka tam piemērotāka būtu Mežaparka estrādes administrācijas ēka. Viens no iemesliem – starpsvētku periodā Dziesmu svētku estrādē nekas neliecina par vērienīgās tautas kustības klātbūtni.
Ar Mežaparku saistīti vairāki līdzšinējie muzeja izveides projekti. Jau 1998. gadā ar vērienīgu iniciatīvu klajā nāca un to patentēja Eva Mārtuža. Ņemot vērā ēkas plašumu, viņa iecerējusi veidot Mūzikas, dziesmu un deju svētku muzeju, kurā būtu skatāmi arī visu veidu mūzikas instrumenti no gana stabules līdz ērģelēm. Bijusi ideja gan par paceļamu jumtu estrādei, gan augsto tehnoloģiju izmantošanu, kas ļautu, piemēram, ieraudzīt sevi un nofotografēties estrādē Dziesmu svētku kopkorī. Kopš 2003. gada attīstīta arī Dziesmu svētku centra ideja ar modernu ekspozīciju estrādes administrācijas ēkā, kur jābūt gan iespējai uzvilkt tautas tērpu, gan, piemēram, uzkāpt diriģenta pultī un izdzirdēt kori sev apkārt.
KNMC vadītāja Dace Melbārde atzīst, ka vismaz līdz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem nākamgad muzeja veidošanu sākt nav cerību.
Tomēr viņa cer, ka to izdosies radīt kā dāvanu Latvijai 2018. gadā, kad Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku norise sakritīs ar valsts pastāvēšanas simt gadu jubileju.
Diskusijas dalībnieki vienojās rakstīt kopīgu vēstuli Saeimai, lai rosinātu Dziesmu svētku muzeja ieceres iekļaušanu topošajā Nacionālajā attīstības plānā.
Viedoklis
Aivars Tauriņš, SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājs: “Pēdējos trīs gadus apsaimniekojot Mežaparka estrādi, ne reizi vien esmu redzējis, kā turp brauc tūristi apskatīt unikālā Dziesmu svētku fenomena norises vietu un atduras tukšumā. Tāpēc uzskatu, ka ideja par Dziesmu un deju svētkiem veltītu muzeju Lielajā estrādē nav pat apspriežama, bet noteikti īstenojama. Taču visu izšķir nauda. Zinu, ka arī Rīgas domes vadība ir gatava atbalstīt un nākt ar savu pienesumu muzeja tapšanā – kaut vai telpām, kas ir labi uzturētas. Tomēr līdzekļi, par kuriem tapt muzeja ekspozīcijai, jāatrod valstij.”
