Padoms zemniekam Kā saglabāt sienu un salmus āra apstākļos 0
Pēteris Dambergs, veterinārārsts
Lai arī šobrīd Latvijā populārākais zāles konservēšanas veids ir ieskābēšana skābbarībā, tomēr diezgan bieži tiek izmantots arī cits – zāles izžāvēšana jeb siena ražošana. Labas kvalitātes sienam kā barības līdzeklim ir vairākas priekšrocības. To var ražot no dažādiem kultūraugiem, un, ja tas ir pasargāts no laika apstākļu ietekmes, sienu var saglabāt ar minimāliem zudumiem.
Siena iepakojuma lielums un forma var būt ļoti dažāda, tāpat arī siena novākšana, žāvēšana, glabāšana un ēdināšana var būt ļoti atšķirīga, izmantojot roku darbu vai pilnīgi mehanizējot iepriekšminētos darbus. Sienu lopbarībai var izmantot dažādām dzīvnieku sugām. Pateicoties šīm īpašībām, siens joprojām ir bieži izmantots barības līdzeklis.
Katru gadu lopu ēdināšanas vajadzībām, pakaišiem vai kurināmajam tiek novākti arī salmi. Diemžēl siena un salmu zudumi, tos glabājot un izbarojot, bieži vien ir ļoti lieli, sevišķi glabājot siena vai salmu rituļus ārā zem klajas debess. Šie zudumi ir īsti, nevis teorētiski iespējami. Tas ir siena ražošanā ieguldītais laiks, darbaspēks un nauda, kas zūd kopā ar sienu.
Par nelaimi, daudzi ražotāji nemaz neapzinās, cik lieli ir viņu zaudējumi un ka ar nelielu piepūli šos zaudējumus varētu samazināt. Šī raksta mērķis ir paskaidrot, kā un kāpēc rodas siena vai salmu zudumi un kā tos samazināt.
Glabāšanas zudumu veidi
Siena vai salmu uzglabāšanas zudumi var ievērojami atšķirties un ir atkarīgi no vairākiem faktoriem, taču arī uzglabāšanas metodei ir ārkārtīgi liela nozīme.
Bažām par sausa siena uzglabāšanu siena šķūnī nevajadzētu būt lielām. Tomēr, pat glabājot sienu šķūnī, zudumi pieaug strauji, kad mitruma līmenis sienā palielinās virs 20%, bet zudumi nelabvēlīgos apstākļos uz lauka glabātiem siena rituļiem var būt daudz lielāki.
Uzglabāšanas laikā siens un salmi var zaudēt sausnu (matēriju), kā arī lopbarības kvalitāti (barības vērtību, garšu, smaržu u. c.). Salmi var zaudēt ūdens uzsūkšanas spēju un siltumietilpību, kas ir svarīgi, ja plānojat izmantot salmus kā pakaišus vai kurināmo.
Sausnas zudumi
Sausnas zudumi rodas uzglabāšanas laikā augu elpošanas (normāls process augos, kamēr to šūnas nav pilnībā nomirušas), mikroorganismu aktivitātes un laika apstākļu jeb atmosfēras ietekmes (lietus, saule, gaisa mitrums, sniegs u. c.) dēļ. Pat tad, ja mitruma līmenis materiālā ir zems (20% vai mazāk), vienmēr ir nelieli zaudējumi elpošanas un kaut vai neliela mikroorganismu daudzuma dēļ. Šie zudumi būs vienmēr neatkarīgi no siena vai salmu veida un būtībā ir nenovēršami.
Ja mitruma līmenis ir augstāks (virs 20%), notiek acīm redzama pelējuma attīstība, sausnas zudumi ir lielāki un siena karšanas jeb silšanas līmenis arī ir augstāks paaugstinātas mikroorganismu aktivitātes (tas var samazināt arī lopbarības kvalitāti) dēļ.
Lai gan sienā un salmos ir daudz dažādu mikroorganismu, tomēr pelējuma sēnītes aizņem lielāko daļu no tiem.
Siena karšana ir saistīta ar siena mitrumu. Visaugstākā temperatūra parasti tiek sasniegta nedēļas laikā pēc siena presēšanas, bet sienā ar lielāku mitrumu un apstākļos, kas ierobežo siltuma aizplūšanu, augstākais sasilšanas punkts var tikt sasniegts pat trīs nedēļu laikā. Ja siena mitruma līmenis ir drošs (mazāk par 20% mazās ķīpās; 18% rituļos un 16% lielajās taisnstūrveida ķīpās), parasti zudumi ir aptuveni 5% no sausnas, bet, ja siens ir mitrāks, zudumi var būt vairākas reizes lielāki.
Laika apstākļi, glabājot sienu ārā bez jebkāda pārsega, pirmkārt, ietekmē tā kvalitāti fizikāli. Zināmu daudzumu sausnas zudumu, glabājot sienu zem klajas debess, izraisa izskalošanās, kad lietus, plūstot cauri siena rituļu virsmai, izšķīdina un izskalo barības vielas. Jo siens ir labākas kvalitātes un labāk sagremojams, jo barības vielas vieglāk izšķīst un izskalojas.
Pārejot no mazajām taisnstūrveida ķīpām uz rituļu tehnoloģiju, siena un salmu zudumi ir kļuvuši krietni lielāki. Tas nenozīmē, ka rituļos siens vai salmi bojājas vairāk nekā ķīpās, bet tos ir ierasts vairāk pakļaut laika apstākļu ietekmei, nenovācot tūlīt pēc presēšanas no lauka vai pat atstājot pļavā neapsegtus līdz pat izēdināšanai dzīvniekiem.
Zudumi, glabājot sienu ārā, galvenokārt ir atkarīgi no klimatiskajiem apstākļiem un zālāja veida. Atmosfēra visvairāk ietekmē rituļu ārpusi (sānus, nevis galus), līdz ar to rituļu izmērs (galvenokārt diametrs) ietekmē siena īpatsvaru virsējā jeb ārējā slānī un tādējādi zudumu lielumu. Pēc siena rituļu glabāšanas zem klajas debess fermeri nereti virsējo kārtu, apmēram 10–15 cm, vienkārši izmet ārā.
Tātad jo lielāki rituļi, jo mazāka daļa no visa ritulī esošā siena atrodas tā ārpusē, līdz ar to zudumi ir mazāki. Tas jāņem vērā, iegādājoties un regulējot siena presi.
Siena un salmu kvalitātes zudumi
Glabāšanas apstākļi dramatiski var ietekmēt siena ķīmisko sastāvu un garšas īpašības. Parasti, sienam karstot, samazinās olbaltumvielu un viegli šķeļamo ogļhidrātu jeb cukuru daudzums (mikroorganismi patērē šī barības vielas un izdala siltumu).
Attēlā: Šādi fiksēts siena pārklājums nolietosies, jo fiksācijas vietās paliek caurumi. Cemmes jāpārsprauz un pārvalks jānospriego, tiklīdz rituļi ir nosēdušies.
Kā laika apstākļi jeb atmosfēra ietekmē siena un salmu kvalitāti?
No iepriekš rakstītā jau varēja saprast, ka galvenie siena zudumi ir saistīti ar siena glabāšanu ārā un laika apstākļu ietekmi uz to. Tas nozīmē – jo ilgāk siens vai salmi ir pakļauti atmosfēras ietekmei, jo lielāki būs zudumi.
Rituļi, kas tiek glabāti ārā uz lauka neapsegti, glabāšanas laikā strauji piesūcas ar mitrumu. Īpaši daudz mitrums iespiežas caur rituļu ārējo kārtu (līdz pat 10 cm un dziļāk), palielinot siena mitruma pat par 120%. Laika apstākļi siena kvalitāti sākumā, tas ir, tūlīt pēc sapresēšanas, ietekmē nedaudz, bet ar laiku šis process paātrinās un pastiprinās.
Saules, gaisa mitruma un lietus ietekmēts, siena vai salmu ritulis ūdeni laiž cauri labāk un tas iekļūst ritulī dziļāk, neļaujot materiālam tik ātri vai vispār izžūt. Atkarībā no laika apstākļiem uz lauka glabāts neapsegts siens var zaudēt pat līdz 50% sausnas.
Turklāt šāds siens var zaudēt vairāk nekā 14% no kopējā proteīna un vairāk nekā 25% no kopējā sagremojamo barības vielu daudzuma. Ja plānots sienu vai salmus izmantot lopbarībai, svarīgi ņemt vērā, ka, pakļaujot sienu laika apstākļu ietekmei, zūd arī tā aromāts, garšas īpašības jeb apēdamība. Dzīvnieki šādu sienu ēdīs ar mazāku apetīti vai neēdīs vispār, un zudumi būs vēl lielāki, jo neapēstā barība būs jāizmet.
Vai rituļu ārējais blīvais slānis pasargā sienu un salmus no lietus?
Teorētiski rituļu ārējā ar auklu vai tīklu notītā mala veido tādu kā necaurlaidīgu apvalku, kam vismaz sākotnēji pēc sapresēšanas būtu jāpasargā siens vai salmi no nokrišņu ietekmes. Tomēr šīs aizsargkārtas ūdensnecaurlaidīgums var būt atkarīgs no dažādiem faktoriem. Piemēram, labs aizsargslānis ir blīvi sapresētiem, lapainas, smalkstiebrainas zāles rituļiem.
Siens no resnstiebrainas zāles kultūras vai salmiem neveidos pietiekamu aizsargslāni ap rituli. Tas ir saistīts ar stiebru izmēru, dobumiem stiebros un citiem faktoriem, kas neļauj izveidot blīvu ārējo kārtu. Ūdens var brīvi iekļūt ritulī caur tā galiem neatkarīgi no sapresētās zāles veida, tūlīt pat arī ietekmējot siena vai salmu kvalitāti. Arī resnstiebrainas nezāles, iekļuvušas siena ritulī, sekmē ūdens iesūkšanos.
Vienreiz iekļuvis siena ritulī, ūdens no tā neizdalās pilnībā un, visticamāk, turpinoties lietus ietekmei, mitruma līmenis sienā palielināsies visā uzglabāšanas laikā. Slapjā vieta rituļa virspusē kļūst lielāka, un izžūšana starp lietus periodiem nenotiek pilnībā. Laika apstākļu ietekmēti, rituļi samirkst un bojājas daudz ātrāk nekā tikko sapresēti. Lai būtu vieglāk saprast rituļa aizsargslāņa nozīmi, jāpadomā, cik daudz ūdens nonāk uz katru siena rituli, kas glabājas zem klajas debess. Latvijā vidēji gadā nokrišņi ir ap 650 mm jeb 650 l uz vienu kvadrātmetru, kas aptuveni atbilst viena rituļa virsmai, uz kuras nokrīt nokrišņi.
Turpinājums Agro Topa decembra numurā.
