“Rita visus dripelējusi un mācījusi, kā pareizi darbs darāms.” Kā saglabāt priežu mežus piejūrā? 7
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rita Benta iepazinusi visu meža ciklu, sākot ar sēklu iegūšanu, kociņu stādīšanu, kopšanu, koku ciršanu, dabas aizsardzību, kā arī meža ugunsapsardzību, medību jomu un likumu ievērošanu mežā. Tagad viņa ir tā, kura strādā pie šo likumu sagatavošanas.
Likumus, kas šķērsām, neaizstāvēs nekad
Ritas Bentas pirmā darbavieta bija Zvirgzdes mežniecība un pirmie darbaudzinātāji – mežsargi. Tādi pamatīgi vīri. No viņiem mācījusies saprast ne tikai to, kas rakstīts mācību grāmatās, bet arī to, kas mežā notiek. Un pamatot savu viedokli, kāpēc izdarīja tā, kā izdarīja, un kāpēc tas ir pareizi.
Tas ļoti noderot arī šodien. Rita uzsver: “Es taču apzināti neuzrakstīšu nevienu normu, kas mežam darītu pāri. Tas nav iespējams, jo es redzu visas sakarības. Tikko sākās kovids, tā vedu mazbērnus uz Dzelzāmura mežu, lai izskrienas, bet es varēju vērot, kā izauguši pirms nu jau gandrīz četrdesmit gadiem stādīti koki. Esmu ar dabu saaugusi.”
Bet mežsargi Ritu skolojuši tā: likumos noteikts viens, bet aizbrauc, paskaties, kā ir dabā. Tur liek izzāģēt visus bērzus, bet purvājā, kur bērzs aug, tas velk to priedi iekšā. Ne vienmēr viss, kas noteikts normatīvajos aktos, ir pareizi.
Ir tāds vietvārds “Ritas priedes”
Iecavas mežniecībā Ritas Bentas pārziņā nonākusi arī sēklu plantācija un kokaudzētava.
Uz kokaudzētavu ekskursijās nākuši daudz bērnu. Un viņa stāstījusi, kā priežu sēklas iegūst, kā vainagi jāveido. Arī stādīt jaunaudzes palīdzējuši skolēni un mednieki arī. Vadījusi stādīšanu arī tajā reizē, kad palīgā nākuši Dāviņu iedzīvotāji.
Citi stādījuši par biezu, citi aizskrējuši visiem pa priekšu, bet Rita visus dripelējusi un mācījusi, kā pareizi darbs darāms. Stādījums ieaudzies. Un tā nu to vietu mežsaimnieki nodēvējuši par Ritas priedēm.
Nu jau Rita Benta vairāk nekā piecpadsmit gadus strādā Zemkopības ministrijas Meža departamentā.
Vairāk par diviem tūkstošiem nevajag
Rita Benta: “Meža atjaunošanā nepieciešamo sākotnējo kociņu skaits vienmēr mežkopjos raisījis diskusijas. Liela daļa vecākās paaudzes mežkopju bija pret šo kociņu skaita samazināšanu meža atjaunošanā. Notika cīņa par stādiņu skaita samazināšanu uz hektāra no septiņiem tūkstošiem līdz pieciem tūkstošiem. Tad pārgāja uz trim tūkstošiem.
Aizbraucu līdz Ritas priedēm un secinu, ka toreizējais stādījums bijis daudz par biezu, kaut jau bijušas daudzas kopšanas un tās vajadzēs vēl. Tagad gatavoju projektu, ka, atjaunojot mežu ar priedi, vairāk par diviem tūkstošiem kociņu uz hektāru nevajag, un tā ir mana pārliecība, kas sakrīt ar zinātnieku domām.”
Rita ir autore pašreizējiem Ministru kabineta noteikumiem par meža atjaunošanu un ieaudzēšanu, meža aizsardzības noteikumiem.
Izstrādājot grozījumus Meža likumā 2011. gadā, vadījusi vairākas darba grupas. Saeimā sākotnējo likumprojekta variantu pamatīgi izmainījuši.
Viens no nesaskaņotajiem jautājumiem bijis par apses cirtmetu. Rita: “Mēs bijām ierakstījuši, ka apsi jāatļauj cirst galvenajā cirtē trīsdesmit gados, bet iepriekš to varēja darīt četrdesmit gados. Zinātniekiem bija pētījums, ka pēc trīsdesmit gadiem apsē nāk iekšā trupe.
Apses cirtmeta maiņai nepiekrita nevalstiskās vides organizācijas, jo bioloģiskai daudzveidībai vajadzīgas trupējušu apšu mežaudzes. Toreiz vēl varējām atrast kompromisus. Vēl 2012. gadā, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektus, varējām vienoties par mežsaimniekiem un vides organizācijām pieņemamiem nosacījumiem. Tagad tā vairs nav.”
Priedei augšanai vajag gaismu
Rita Beta secina, ka ļoti liela aplamība bijusi tā, ka nepieņemti Ministra kabineta noteikumu projekti, kuros bija ietverti nosacījumi par priežu mežaudžu apsaimniekošanu piejūrā – ierobežotas saimnieciskās darbības joslā.
Lai nākotnē šajā joslā saglabātu priežu mežaudzes, noteikumu projektā bijuši ietverti nosacījumi, ka jācērt atjaunošanas cirtes vai mazās kailcirtes, jo priedes augšanai nepieciešama gaisma.
Tas, kā grib oponenti – veidot šajās mežaudzēs 0,2–0,3 ha lielus atvērumus, neatbilst priedes bioloģijai, priedes neieaugas, jo pietrūkst saules. Priedes šādos atvērumos nīkuļo, atvērumi aizaug ar lapu kokiem.
Rita Benta: “Kā tad mēs saglabāsim priežu mežus piejūrā nākamajām paaudzēm? Necērtot nesaglabāsim. Šeit nebūt nav runa par priežu mežaudzēm krasta kāpu aizsargjoslā, tie ir pie pašas jūras 300 metru. Bet cilvēki to nesaprot.
Arī Gaujas Nacionālajā parkā es neredzu perspektīvu, ka nākamās paaudzes tur sastaps priedi, jo arī tur priežu mežaudzēs tiek veidoti mazie 0,2 ha atvērumi, kuri aizaug pamatā ar lazdām.”
Tāpat nepamatoti nobremzēts noteikumu projekts par caurmēra izmaiņām, cērtot galveno cirti pēc caurmēra.
Viņa turpina: “Kā profesionāle es redzu, ka daļa lēmumu tiek pieņemti politiski. Vienīgais pamatojums, ko varam likt pretim, ir zinātne. Tāpēc ir jāuzticas profesionāļiem un meža zinātniekiem. Es cienu botāniķus un ornitologus, tomēr viņi bieži neredz mežu kopumā kā vienotu sistēmu, neizvērtē meža bioloģisko, sociālo un ekonomisko lomu.”
Rita Benta
* Beigusi Saldus vidusskolu.
* Absolvējusi LLA Mežsaimniecības fakultāti un maģistra grādu ieguvusi LU Vides zinātnes un pārvaldes institūtā.
* Darba gaitas sākusi Bauskas MRS Zvirgzdes, tad Iecavas mežniecībā.
* Valsts meža dienestā atbildējusi par mežu apsaimniekošanu.
* Tagad ir Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja.
* Ģimene: dzīvesbiedrs Aivars, dēls Pauls un trīs mazbērniņi.
* Hobijs: ceļošana, nūjošana, siltumnīca.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
