Kā saglabāt iedzīvotāju skaitu Latvijas pašvaldībās? 141
Kristaps Kovaļevskis, KPMG Latvijā Stratēģiskās plānošanas eksperts, pašvaldību attīstības pētnieks
Lai gan pasaulē kopumā iedzīvotāju skaits turpina pieaugt, gandrīz visās attīstītajās valstīs , kuru vidū ir arī Latvija, iedzīvotāju skaits samazinās un sabiedrība kopumā noveco. Neskatoties uz pēdējo 30 gadu laikā piedzīvoto ekonomikas izaugsmi, Latvijas iedzīvotāju skaits šajā pašā laika periodā samazinājies par aptuveni 1% gadā, kas jau ilgstoši ierindo Latviju starp piecām visstraujāk sarūkošajām valstīm pasaulē.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas rada dabiskais pieaugums (starpība starp dzimušo un mirušo skaitu) un migrācijas saldo (starpība starp iebraukušajiem un izbraukušajiem iedzīvotājiem). Saskaņā ar starptautiskiem pētījumiem , šos rādītājus visvairāk ietekmē katra iedzīvotāja individuālais konteksts – vēlme radīt ģimeni, veselības stāvoklis, nodarbinātības iespējas, dzīvesveids, hobiji un citi aspekti, taču praksē redzams, ka Latvijas politikas veidotāji lielākoties pievēršas pabalstu palielināšanai, nevis individuālā konteksta izpētei un risināšanai.
Stratēģisko pieeju raksturojums
Starptautiskajā pieredzē iedzīvotāju skaita sarukums, it īpaši reģionos ārpus lielpilsētām, ir bijusi aktuāla tendence vairāk nekā 50 gadus, tomēr pastāv piemēri, kur šī problēma ir pārvarēta. Ir iespējams izdalīt četrus iedzīvotāju skaita samazinājuma risināšanas posmus :
1) statistikas datu noliegšana;
2) centieni novērst samazinājumu;
3) iemācīšanās, kā ar to tikt galā;
4) iespēju saskatīšana un radīšana. Lielākais izaicinājums, ar ko saskaras pašvaldības, ir tikt pāri tieši pirmajiem diviem posmiem.
Gan pasaulē, gan Latvijas mērogā politikas veidotāju vidū pārsvarā dominē tendence depopulāciju risināt ar stratēģijām, kas vērstas uz tiešu ekonomikas situācijas uzlabošanu jeb aktīvu «Pretošanos» iedzīvotāju skaita samazinājumam. Tas tiek darīts, realizējot ambiciozus infrastruktūras projektus, strādājot ar lielu investoru piesaisti, atbalstot tūrismu u.c. uz ekonomisko attīstību vērstos veidos.
Starptautiskā pieredze liecina, ka depopulācijas cēloņi ir daudz sarežģītāki, kur ekonomiskie faktori ir būtiski, tomēr tikai ar tiem nav iespējams tendenci apturēt. Tie ir jākombinē vai jāaizstāj ar sociāla rakstura ieguldījumiem, piemēram, sociālajos pakalpojumos, veselības aprūpē, dzīvojamā fondā, mūžizglītībā un atbalstā vietējiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šādu pieeju mēdz dēvēt par “Pieņemšanu”.
Svarīgi minēt, ka “Pretošanās” var būt veiksmīga, ja konkrēto pašvaldību un tās teritoriju jau raksturo zināmas priekšrocības – augsts bērnu un jauniešu īpatsvars, plašas darba iespējas, atrašanās pie lielākajiem transporta mezgliem, daudzveidīgi pakalpojumi, aktīva sabiedrība, profesionāla vietējā pārvalde u.c. Ja kāds no šiem faktoriem pašvaldībā neizpildās, “Pretošanās” stratēģija var radīt pretēju efektu un vēl vairāk paātrināt iedzīvotāju skaita samazināšanos.
No otras puses, tieši “Pieņemšana” var sasniegt labākus rezultātus, jo tā ilgtermiņā (10-15 gadi) nodrošina augstāku iedzīvotāju dzīves kvalitāti (piemēram, uzlabo veselības stāvokli, mājokli un iespējas pašam palielināt savus ienākumus), kas palīdz stabilizēt iedzīvotāju skaitu.
Situācija un ieteikumi Latvijas pašvaldībām
Balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datu analīzi, kopš 2011. gada pašvaldību skaits ar vismaz vidēju depopulācijas risku (varbūtība, ka nākotnē iedzīvotāju skaits samazināsies, autora piezīme) ir ievērojami pieaudzis – no 50% līdz 67%. Praksē tas nozīmē ka 2022.gadā aptuveni divas trešdaļas Latvijas pašvaldību jau saskaras ar depopulācijas sekām, kā neatbilstība starp pakalpojumu piedāvājumu un pieprasījumu, zemāku inovāciju kapacitāti, kā arī lēnāk pieaugoši pašvaldības budžeta ieņēmumi. Veicot izpēti par pēdējo 10 gadu laikā spēkā bijušām Latvijas pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģijām secināju, ka:
• Vairāk nekā puse pašvaldību bija noteikušus savai faktiskajai situācijai neatbilstošus mērķus (piemēram, pēc 20 gadus ilga iedzīvotāju skaita samazinājuma plānots mērķis ”palielināt iedzīvotāju skaitu”);
• Tajās pašvaldībās, kas savus stratēģiskos mērķus balstīja uz “Pieņemšanas” pieeju (piemēram, kā stratēģijas virsmērķi nosakot katra iedzīvotāja personības izaugsmi), depopulācijas risks ir pieaudzis salīdzinoši lēnāk;
• Depopulāciju ierosina tādi faktori kā iedzīvotāju skaita bāze, iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences un vecumstruktūra – katras pašvaldības līmenī ir iespējams identificēt, kurš no šiem aspektiem rada depopulācijas riskus un plānot attiecīgas risku mazinošās darbības, ko var atbalstīt arī ar valsts politikas instrumentiem.
Iedzīvotāju skaita samazināšanos var dēvēt par Latvijas lielāko problēmu un izaicinājumu. Nekontrolēta depopulācija ilgtermiņā var radīt negatīvas sekas uz valsts attīstību un drošību. Tomēr starptautiskā pieredze liecina, ka problēma ilgtermiņā ir risināma, ja tiek apzināti visi tās cēloņi – gan ekonomiska rakstura, gan neekonomiska rakstura. Apkopojot ārvalstu piemērus un iedzīvotāju skaita izmaiņu iemeslus Latvijā, iezīmējas trīs stratēģiskie virzieni iedzīvotāju skaita saglabāšanai un stabilizēšanai, ko ir iespējams piemērot gan valsts, gan pašvaldību līmenī:
Pirmkārt, prasmes un produktivitāte – Latvijas un tās pašvaldību nākotnes redzējuma pamatā ir jābūt cilvēku prasmēm, jo globālo attīstības tendenču ietekmē ikviena nozare piedzīvo arvien straujākas izmaiņas saistībā ar digitalizāciju, pielāgošanos klimata pārmaiņām u.c. tendencēm. Šādos apstākļos ir ļoti būtiski ikvienam iedzīvotājam un uzņēmumam prast sasniegt savus nodarbinātības un biznesa mērķus vietējā pašvaldībā.
Otrkārt, droša vide – dzīves kvalitāti un iedzīvotāju uzvedību veido viņu fiziskais un emocionālais stāvoklis. Tāpēc ir jāmeklē plašāks skatījums uz vidi, ietverot tajā ne tikai piesārņojumu un dabas resursu izmantošanu, bet arī mājokli, transportu, veselības aprūpi, sociālās nevienlīdzības mazināšanu u.c. jomas. Tās būtiski veicina iedzīvotāju pārliecību par savu nākotni, izvēloties dzīvot konkrētā vietā.
Treškārt, līdzdarbība un uzticība – iedzīvotāju aktivizēšana ir ilgtermiņa process, taču uzticēšanās un piederības sajūta ir būtiski apstākļi, kas ietekmē iedzīvotāju vēlmi dzīvot konkrētā teritorijā. Jo plašākas iespējas darboties kopā ar citiem iedzīvotājiem un vairāk iniciatīvas saņem pašvaldības atbalstu, jo vairāk iedzīvotāji izjūt savu piederību konkrētai vietai.
