Kā saglabāt ģimeni, ja tev kā partneris pagadījies “memmes dēliņš” 0
Neprot pieņemt lēmumus, par visu konsultējas ar mammu. Ja tavs partneris ir “memmes dēliņš”, gatavojies ilgam un nopietnam darbam, lai izveidotu labas savstarpējās attiecības.
Par to, kādi mazi zēni kļūst par lieliem “memmes dēliņiem”, kā viņus pārvērst par īstiem večiem, “Letidor” stāsta klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Veronika Hackeviča. Te atradīsi daudzbērnu mammas atzīšanos par to, kā rodas “memmes dēliņi”.
No maziem puisīšiem pārtapt par mammītes dēliņiem
Ja pieaudzis vīrietis nekādi nespēj kļūt patstāvīgs, visticamāk, problēma ir jāmeklē viņa audzināšanā. Parasti “memmes dēliņi” izaug ģimenēs, kurās mamma ir stiprā, bet tēvs – “nekāds”.
Sieviete no savas dzīves izstumj vīru. Pretenzijas pret viņu var būt dažādas – dzer, maz pelna, nespēj sevi realizēt dzīvē…
Tādējādi ģimenes vadīšanas groži tiek nodoti sievietei, kura izlemj visus, ar ģimeni saistītos jautājumus, demonstrējot savu svarīgumu. Kad pasaulē nāk bērns, viņš kļūst par sievietes dzīves jēgu. Viņai šķiet, ka bērns ir kā viņas turpinājums, mamma domā tikai par savu mazulīti.
Turklāt, kā rāda daži pētījumi, šādu mātes uzvedību raisa ne tikai vilšanās vīriešos. Bieži vien šādas sievietes jaunībā fantazē par dēlu, viņas grib, lai viņš sasniegtu to, kas nav izdevies pašām. Bet, lūk, meitas šādām sievietēm parasti ir visai nevēlamas.
Tā rezultātā veidojas stipra saikne starp māti un dēlu – īsta simbioze. Tā kā pieaugšanas procesā dēls nevar orientēties uz tēvu, viņš sāk pieņemt sievietes uzvedības modeli. Turklāt pārī vienmēr vienam jābūt stiprajam, bet otram – vājākam. Tā kā māte visu uzņemas pati, dēlam tiek pasīvā loma. Tādēļ vīrietis pat pēc 30 gadu sasniegšanas turpina dzīvot vecāku mājās, par katru savu soli atskaitoties mātei un joprojām viņam ir saglabājusies spēcīga emocionālā saikne, skaidro psiholoģe.
Ir svarīgi atcerēties, ka bērns par “memmes dēliņu” nekļūst tad, kad tēva vienkārši nav blakus, bet tad, kad māte negatīvi attiecas pret vīriešiem, neuzticas viņiem, izsvītro tos kā sugu no savas dzīves, uzsver psiholoģe.
Piemēram, pēc vecāku šķiršanās dēls, tieši pretēji, var ātri pieaugt, uz laiku pat uzņemties vīrieša pienākumus ģimenē, lai tikai palīdzētu mammai, viņu aizsargātu. Par piemēru šādam puikam var kļūt arī kāds cits vīriešu kārtas radinieks – onkulis, vectēvs, krusttēvs… Ja sieviete pēc šķiršanās ar partneri nav saniknojusies uz visu apkārtējo pasauli, tad pilnīgi iespējams, ka viņa radīs jaunu ģimeni, un bērnam atkal būs tēvs.
Kur slēpjas stipras mammas bīstamība dēla nākamajai ģimenei
Māte dēliņam sniedz visu iespējamo, mēģinot izbīdīt bērna talantu pamanīšanu. Viņa, no vienas puses, vēlas, lai dēls sabiedrībā gūtu augstu stāvokli, lai viņa ar dēliņu un, protams, pati par sevi, varētu lepoties. Taču, no otras puses, neļaujot viņam norīt kaut malku svaiga gaisa, visu darot viņa vietā, pārlieku uztraucoties par savu pieaugušo dēlu, šāda māte nogalina jaunajā vīrietī vēlmi kaut kur tiekties un censties sasniegt karjeras virsotni.
Kas attiecas uz “memmes dēliņu”, – šādam cilvēkam ir galēji sarežģīti nokārtot savu personīgo dzīvi. Kā likums, mamma iebilst pret ikvienu meiteni, ar kuru viņu iepazīstina. Viņa vēlas (dažreiz pat neapzināti), lai dēls visu dzīvi veltītu tikai mātei, ja reiz viņa dēlu izaudzināja un dāvāja viņam tik daudz rūpju un uzmanības. Tāda māte bieži vien nostiprina dēla infantilismu, dažreiz viņa pat guļ ar nu jau pieaugušo dēlu vienā istabā vai pat vienā gultā.
Pats “memmes dēliņš”, no vienas puses, vēlas nodibināt attiecības ar sievieti, kura nelīdzinās viņa mātei. Bet no otras puses, parasti ieraduma pēc izvēlas stipru meiteni, kura viņam nodrošina hiperaprūpi un aptekāšanu. Visbiežāk šāds vīrietis negribēs bērnus, jo sāncenši viņam nav vajadzīgi. Turklāt šādam cilvēkam bieži rodas vainas sajūta mātes priekšā. Viņam šķiet, ka viņš māti ir pametis, tādēļ viņā var mosties agresija attiecībā pret savu partneri, un viņa var tikt uztverta kā vaininiece tam, ka viņš ir šķīries ar māti.
