Kā sagatavot sienu krāsošanai 0
Iekštelpu sienu apdarei tiek izmantots daudz dažādu materiālu, tomēr sienu krāsošana nav izgājusi no modes. Tieši pretēji – ar moderniem materiāliem tā kļūst arvien populārāka. Atbilstīgā tonī nokrāsotas sienas lieliski papildinās gan klasiskā, gan modernā stilā veidotu interjeru.
Tomēr ne visas sienas var krāsot bez papildu apstrādes – tās nav pietiekami gludas, bet krāsa izcels visus nelīdzenumus. Piemēram, noplēšot vecās tapetes, bieži vien skatienam paveras visai nepievilcīga aina: izdrupis apmetums, plaisas, nelīdzenumi, kas palikuši apslēpti.
“Ja sienas klāj nelīdzens apmetums vai tas jau sācis atdalīties no pamata – bojāto slāni vislabāk pilnībā nokalt, tāpēc būs vajadzīgs kalts ar gumijas rokturi un āmurs vai perforators ar atbilstīgu lāpstiņu. Metāla suka, ko var piestiprināt urbjmašīnai, un mīkstu saru suka putekļu noslaucīšanai. Šādi darbarīki arī noderēs, ja no sienas jānokaļ savu laiku nokalpojušās flīzes,” skaidro Māris Stiprais, SIA KMT projekts valdes loceklis.
Savukārt vecās krāsas noņemšanai ir vairāki paņēmieni. To var izdarīt ar speciāliem šķīdinātājiem, izmantojot celtniecības fēnu un špakteļlāpstiņu, vai arī urbjmašīnai stiprināmu metāla suku. Katram no šiem paņēmieniem ir savas priekšrocības un trūkumi. Visvairāk jāuzmanās, virsmu karsējot ar celtniecības fēnu. Iespējams, vecās krāsas sastāvā ir svins. Karsējot tā tvaiki izdalās gaisā, un iespējama saindēšanās. Ja vecās krāsas sastāvs rada šaubas, labāk šādu variantu neizmantot.
Savukārt balsinātu sienu notīrīšanai vajadzēs lielu sūkli, pulverizatoru vai krāsotāja rullīti virsmas mitrināšanai, špakteļlāpstiņu. Veco tapešu noņemšanai būs vajadzīga arī špakteļlāpstiņa un pulverizators ar siltu ūdeni. Ir arī speciālas ierīces, kuras vecās tapetes apstrādā ar tvaiku, – tā šo darbu paveikt būs daudz vieglāk.
“Kad vecie apdares materiāli noņemti, sienas jāizlīdzina. Arī šiem darbiem vajadzīgi noteikti darbarīki,” turpina Stiprā kungs. “Visbiežāk nepieciešams līmeņrādis un svērtenis, dažādu platumu špakteļāpstiņas, ota un rullītis grunts uzklāšanai, slīpēšanas dēlītis vai atbilstīga elektriska slīpmašīna, dažāda raupjuma smilšpapīrs, jaudīga urbjmašīna un mikseris apmetuma maisījuma sajaukšanai.”
Visi šie darbi rada daudz putekļu, tāpēc nedrīkst aizmirst par savu drošību – vajadzēs brilles, cimdus un piemērotu respiratoru vai putekļu masku.
Pirms darba sākuma no telpas jāiznes visas mēbeles, savukārt uz grīdas jāuzklāj polietilēna plēve. Ar plēvi un līmlenti var izveidot arī papildu blīvējumu durvīm, lai putekļi neiekļūtu citās mājokļa telpās. Ja sienā ir elektrorozetes un slēdži, tie jāatvieno no strāvas. Šie darbi pasargās no nepatīkamiem pārsteigumiem un papildu darba, sakopjot telpas.
Tapešu noņemšana
Lai noņemtu savu laiku nokalpojušās tapetes, parasti izmanto stingru metāla špakteļlāpstiņu. Lai darbs labāk veiktos, tapešu slejas vēlams bagātīgi samitrināt ar siltu ūdeni. Tomēr ūdens spēs samitrināt vien papīra tapetes. Daudzslāņainās tapetes, piemēram, vinila, vispirms jāsaskrāpē vai jāsadursta ar adatu rullīti. Tikai tad ūdens spēs piekļūt līmes kārtai un to atmiekšķēt. Ūdenim var piejaukt trauku mazgāšanas līdzekli vai etiķi. Ar divām karotēm šo līdzekļu pietiek, lai sajauktu piecus litrus darba šķīduma. Ja tapetes pretojas, tās vēlams mitrināt vairākas reizes. Veikalos nopērkami arī speciāli līdzekļi tapešu noņemšanai. Puslitra iesaiņojums maksā aptuveni četrus eiro. Parasti no koncentrāta jāsagatavo darba šķīdums, ko uzklāj uz sienas un ļauj trīs stundas iedarboties. Apstrādātās tapetes var noņemt veselām slejām.
Kamēr siena pēc tapešu noņemšanas nav nožuvusi, no tās vēlams noslaucīt līmes paliekas.
Ja veco tapešu līmēšanai izmantotas ūdenī nešķīstošas līmes, nekas cits neatliks kā vien vecās tapetes noskrāpēt ar rotējošu dzelzs birsti. Vēl viens risinājums, ja tapešu noņemšana nav iespējama, – virsmu noklāt ar dziļumgrunti un nošpaktelēt, tapetes atstājot savā vietā.
Krīts un putekļi
Ja sienas savulaik balsinātas ar krītu, tas pirms krāsošanas pilnībā jānotīra. Pretējā gadījumā jaunais krāsas slānis neturēsies.
Pats vienkāršākais – krīta kārtu bagātīgi samitrina ar siltu ūdeni. Ūdens strauji iesūcas. Otro reizi mitrina nelielus laukumus, kurus nekavējoties notīra ar špakteļlāpstiņu.
Protams, var mēģināt krīta slāni vienkārši nokasīt. Taču putekļu būs ļoti daudz, un darbs – ilgāks. Īpaši rūpīgi šajā laikā jāsargā acis un elpceļi.
Krītu var nomazgāt ar speciāliem līdzekļiem. Šādu līdzekli var izgatavot no ožamā spirta un sodas (divas karotes sastāvdaļu iejauc 250 gramos karsta ūdens), trim korķīšiem vannas putu vai dušas želejas un ēdamkarotes 9% etiķa. Visas sastāvdaļas iejauc piecos litros ūdens. Sastāvu uzklāj ar pulverizatoru vai rullīti. Krīta slānis uzbriedīs, un to būs viegli notīrīt ar špakteļlāpstiņu vai metāla suku. Šķīdumu krīta noņemšanai var pagatavot arī no piecām ēdamkarotēm sodas, divām ēdamkarotēm sarīvētu saimniecības ziepju un desmit litriem karsta ūdens.
Pēc krīta notīrīšanas uz virsmas tik un tā paliek putekļi, kas var traucēt jaunās krāsas saķerei. Tāpēc virsmu ieteicams gruntēt ar tam paredzētu dziļumgrunti. Grunts iesūcas dziļi virsmā un saista vissīkākās daļiņas, veidojot noturīgu slāni. Grunts izmaksas būs divi trīs eiro par kilogramu materiāla.
Apmetums un flīzes
“Gadījumos, kad apmetums ir saplaisājis un atdalījies no sienas, vienīgā iespēja ir to nokalt un uzklāt no jauna. Lielāku apmetuma gabalu atdalīšanai noderēs metāla lāpstiņa, kuras metāla daļas biezums ir 1,5–2 milimetri,” turpina Māris Stiprais. “Plānāks materiāls neizturēs slodzi. Tām virsmām, kur apmetums turas stingrāk, vajadzēs metāla kaltu un āmuru vai perforatoru. Ar šiem pašiem darbarīkiem nokaļ vecās flīzes un to līmjavu.”
Plaisas jāaizpilda!
Kad siena atbrīvota no savu laiku nokalpojušā apdares materiāla, uz tās, visticamāk, atklāsies plaisas. Tās noteikti jāaizpilda. Lai darbu paveiktu kvalitatīvi, jāievēro daži nosacījumi. Ja plaisas ir šauras, tajās grūti iepildīt mūrjavu, tāpēc tās nedaudz paplašina un padziļina ar kaltu vai leņķa slīpmašīnu, kurai ir atbilstīga ripa. Izkalto gropi rūpīgi attīra no putekļiem un smiltīm. Gan plaisa, gan laukums ap to rūpīgi jānogruntē! Kad grunts nožuvusi, plaisu aizpilda ar mūrjavu. Nelielu plaisu aizpildīšanai labāk izvēlēties sastāvu, kura pamatā ir polimēru savienojumi. Šāds materiāls pat žūstot plānā slānī neplaisās. Lielas un platas plaisas liecina, ka māja ir nosēdusies, un ar laiku tās var paplašināties. Tāpēc pirms plaisas aizdarīšanas to savelk ar metāla plāksnēm vai armatūras skavām. Metālam jābūt vismaz 3–5 mm biezam, un to ieteicams apstrādāt ar kādu pretkorozijas līdzekli. Pašu plaisu vispirms aizpilda ar montāžās putām, pēc tam piestiprina cinkotu sietu, virspusi nosedz ar jaunu kvalitatīva apmetuma kārtu.
Ja jāaizpilda plaisas starp nesošajiem paneļiem, veco materiālu izkaļ. Virsmas gruntē un klāj jaunu materiālu.
Kad plaisas aizpildītas, gruntē visu virsmu un ar līmeņrādi pārbauda, vai sienas ir pietiekami līdzenas. Nepieciešamības gadījumā tās izlīdzina ar jaunu apmetuma vai špakteļmasas kārtu. Materiāla izvēle atkarīga no nelīdzeno vietu dziļuma. Jāsāk ar rupjāku materiālu un finiša kārta jāpabeidz ar smalku špakteļmasu. Katru kārtu pēc nožūšanas slīpē ar atbilstīgu smilšpapīru.
Ja sienas ļoti nelīdzenas, vienkāršākais risinājums ir ieklāt ģipškartona loksnes. Tomēr šajā gadījumā jārēķinās, ka telpas izmēri nedaudz samazināsies.
Pēc pēdējās slīpēšanas rūpīgi jāsavāc putekļi, tikai pēc tam var ķerties pie krāsošanas.
