Kā sadzīvot ar stenokardiju? 0
Autors: Anda Hailova, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Ja stenokardijas lēkme piemeklē miera stāvoklī, tas parasti liecina, ka stenokardija nav ārstēta. Tomēr visbiežāk to izprovocē fiziska slodze.
Sirdij vajag vairāk skābekļa
“Ja diagnosticēta nopietna stenokardija vai cita sirds-asinsvadu slimība, jābūt ļoti uzmanīgiem ar fizisko slodzi. Īpaši nedrīkst pārslogot plecu daļu. Kārtīgas fiziskās slodzes laikā sirds muskulis prasa vairāk skābekļa un intensīvāku asinsriti. Ja ir vainagartēriju problēmas: to aizkaļķošanās, sieniņas sabiezēšana, asinsvadi vairs nespēj normāli funkcionēt. Rezultātā var būt sirdslēkme, atsevišķos gadījumos pat miokarda infarkts, kad daļa sirds vispār netiek apasiņota. Tad, protams, jāārstējas slimnīcā,” stāstīja Jūrmalas slimnīcas kardioloģe Inguna Rožkalne-Žubure.
Speciāliste novērojusi, ka lēkmes gadās gan rudenī, intensīvi grābjot slapjās koku lapas, gan ziemā, lāpstojot biezi sasnigušo sniegu. Protams, lēkmes laikā jāpārtrauc fiziskā piepūle, kā arī stenokardijas pacientam parasti kabatā ir ārsta izrakstīts nitroglicerīns – pūšams vai tabletēs lietošanai zem mēles.
Žņaudzoša, spiedoša sajūta
Stenokardijas lēkme ir asinsvadu spazmu izraisīts sāpju sindroms krūškurvī, skaidro kardioloģe. Parasti rodas fiziskas slodzes laikā, bet nereti arī miera stāvoklī, kas jau liecina par neārstētu stenokardiju. Slimībai raksturīga žņaudzoša, spiedoša vai smaguma sajūta aiz krūškaula, kas var izstarot uz vēdera augšdaļu, kreiso roku, pleciem, pirkstiem, žokli. Nereti lēkme izpaužas kā elpas trūkums – sirdsdarbība pie slodzes kļūst ātra, ir grūti elpot.
Stenokardijas pazīme – ja, pārtraucot slodzi, piemēram, apstājoties, apsēžoties, sirds sāk strādāt lēnāk, skābekli vajag mazāk, asinsvads pats atkal mazliet paplašinās, un lēkme pāriet.
Ne vienmēr vainojama sirds artēriju aizkaļķošanās – asinsvads var būt vesels, taču tas spazmējas – sašaurinās, piemēram, pamatīga stresa vai uztraukuma dēļ. Šis stenokardijas veids nav tik bīstams.
“Pat ja žņaudzošās sāpes krūtīs nav stipras, svarīgi pārbaudīt savu veselību. Parasti, vēršoties pie kardiologa, izrādās, ka sūdzības bijušas jau vismaz pusgadu, taču tās norakstītas uz muguras vai kuņģa problēmām,” stāsta speciāliste.
Mazkustīgumam nē
Tomēr nebūtu pareizi pavisam atteikties no kustībām, jo tās nepieciešamas ikvienam. Tāpēc ārstes padoms ir šāds – mērenas fiziskās aktivitātes atbilstīgi savam komforta līmenim. Lai noskaidrotu sev vēlamo slodzi, ieteicams slodzes tests jeb veloergometrija – tajā tiek noteikta sirdsdarbības frekvence, līdz kurai aktivitāšu laikā var justies mierīgi. Diemžēl, kā novērojusi Inguna Rožkalne-Žubure, sievietēm cienījamos gados ne vienmēr izdodas veiksmīgi izpildīt slodzes testu, un tas ir jāpārtrauc. Vīriešiem ar to veicas labāk.
Jebkurā gadījumā, fiziski strādājot, reizēm vajag pārbaudīt savu pulsu, lai zinātu, vai var turpināt darbošanos. Normāli, ja miera stāvoklī pulss ir no 55 līdz 80 sitieniem minūtē. Fiziskas slodzes laikā sirdsdarbība, protams, ir paātrināta, tomēr tai nevajadzētu pārsniegt vēlamo pulsu, lai nenodarītu pāri savai veselībai, īpaši, ja jau ir kādas sirdskaites. Visvienkāršāk sev vēlamo pulsu aprēķina no skaitļa 220 atņemot savu vecumu. Senioriem slodzes laikā vēlamā robeža ir līdz 120 sitieniem minūtē.
Protams, jāpievērš uzmanība arī profilaksei: gan savu asinsvadu veselībai, holesterīna līmenim, gan asinsspiedienam. Kā jau minēts, ja holesterīns aizkaļķojis asinsvadus, rodas asins plūsmas traucējumi. Slikta ietekme uz asinsvadiem ir stresam, nepareizam uzturam un dzīvesveidam, piemēram, mazkustīgumam.
Svarīgi
Lai nebūtu tā, ka neārstēta slodzes stenokardija noved pie sirds muskuļa infarkta, svarīgi laikus diagnosticēt sirdsslimību, sākt tās ārstēšanu un lietot ārsta izrakstītos medikamentus.
