Kā sadzīvot ar diabētu 0
Aktīvs dzīvesveids, regulāras maltītes un sabalansēts uzturs ir svarīgākie ieteikumi, lai nesaslimtu ar cukura diabētu. Bet ar pašu slimību jāmācās sadzīvot.
Pacienta zināšanas
Cukura diabēts nozīmē dzīvesveida un ēšanas paradumu maiņu. Lai visu mūžu sadzīvotu ar slimību, jāpievēršas fiziskām aktivitātēm, jāsaglabā pozitīva domāšana, svarīgi izvēlēties produktus maltītei un ievērot porciju lielumu. Tas nav vienkārši, jo ikdienā nepieciešama liela paškontrole un režīms.
Veselīga uztura nozīmi neviens ārsts nevar izstāstīt dažos teikumos, jo vienlaikus jāiemācās pareizi un mērķtiecīgi veikt glikozes līmeņa paškontroli. Svarīgi ir arī mērīt asinsspiedienu, lai tas nebūtu par augstu. Endokrinoloģe Inese Strautiņa iedrošina, ka cukura diabēta pacienti, kuri seko līdzi savas veselības rādītājiem, lieliski iemācās tikt galā ar daudzām slimības radītajām problēmām. Turklāt diabēta pacientam nav jābadojas, jo viņiem nav būtisku ēšanas aizliegumu vai pārtikas produktu izmantošanas ierobežojumu. Galvenais ir porcijas lielums un uzturvielu sadalījums.
Ikvienam veselam cilvēkam, bet vēl jo vairāk cukura diabēta pacientam ieteicamas trīs regulāras pamata ēdienreizes – brokastis, pusdienas un vakariņas. Laiks jāatvēl arī otrajām brokastīm un launagam. Ēdot neregulāri, lielā bada sajūta izraisa pārēšanos, un tai seko pārmērīga cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs un pastiprināta tauku rezervju veidošanās.
Uztura speciāliste Liene Sondore diabētiķiem iesaka skābpiena produktus un bezpiedevu jogurtus, kas lieliski aizstāj krējumu un majonēzi. Pārējiem piena produktiem jābūt liesiem, jo tajos būs samazināts tauku daudzums, bet tāda pati uzturvērtība kā treknajiem produktiem. Lietojot balastvielām bagāto rudzu maizi, pilngraudu miltus un putraimus, normāli funkcionē gremošanas sistēma un mazinās sirds, asinsvadu un citu slimību risks, arī cukura līmenis asinīs paaugstinās lēnāk. Katrā ēdienreizē puse šķīvja jāatvēl svaigu dārzeņu salātiem. Priekšroka dodama kāļiem, rāceņiem, bietēm, burkāniem, pastinakiem, selerijas saknei, kartupeļiem, ķirbjiem, rutkiem un citām saknēm. Ieteicama liesa cūkgaļa, teļa, jēra, liellopa, vistas un tītara gaļa, reņģes, mencas, brekši, līņi un citas zivis.
Maltītes ceļš līdz diabētam
Nav konkrētas produktu grupas, kas var izraisīt diabētu, tomēr nesabalansēts un neveselīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids veselības stāvokli var pasliktināt. Par labu nenāk neregulāras maltītes vai smaga un kalorijām bagāta ēdienreize vēlu vakarā pirms gulētiešanas. Visbiežāk piemirstas dienas nozīmīgākā maltīte – brokastis. Taču tieši tā sniedz enerģiju visai dienai un samazina liekā svara rašanās iespēju.
Maldīgs ir uzskats, ka cukura diabēts rodas tikai no biežas un pārmērīgas našķēšanās ar saldumiem, lai gan kalorijas un pārmērīgi treknas maltītes ar augstu uzturvērtību veicina gan lieko svaru, gan diabētu un citas veselības problēmas. Labāk pēc iespējas izvairīties no saldumiem, konditorejas izstrādājumiem, rafinētiem produktiem un pusfabrikātiem, atteikties no cukura un saldinātiem dzērieniem.
Bez agrīniem simptomiem
Kad organisms pārstāj ražot insulīnu, ir pirmā tipa cukura diabēts, kas biežāk izplatīts jauniešiem. Savukārt otrā tipa diabētu, kad ir traucēta insulīna ražošana aizkuņģa dziedzerī, biežāk konstatē pusmūžā, lai gan mēdz būt arī jauniešiem un bērniem.
Otrā tipa cukura diabēta attīstības pamatā ir ģenētika un ārējās vides faktoru ietekme, piemēram, liekais ķermeņa svars, pastāvīgs stress un nepietiekama fiziskā aktivitāte, kas rada vielmaiņas traucējumus. Tāpēc, ja ir paaugstināts asinsspiediens un holesterīna rādītāji vai cukura diabēts kādam ģimenē, glikozes līmeni asinīs der pārbaudīt vismaz reizi gadā.
Endokrinoloģe Ilze Konrāde uzsver, ka otrā tipa cukura diabētam nav agrīnu simptomu. Slimības pazīmes ir bieža urinēšana un slāpes. Nemotivētas svara izmaiņas parādās tikai tad, ja glikoze asinīs pārsniedz 10–12 mmol/l. Tomēr par slimību var liecināt glikozes līmenis, sākot no 7 mmol/l, lai gan 7–10 mmol/l vēl nav raksturīgo cukura diabēta simptomu.
Pacientam ik pēc trim mēnešiem jāizvērtē terapijas efekts. To var darīt ģimenes ārsts, ja ir viegli kontrolējams otrā tipa cukura diabēts un nav audzēju, neiroloģisku slimību u.tml. Šādos gadījumos endokrinologs jāapmeklē reizi gadā. Taču, ja slimības kontrole pasliktinās vai parādās aknu, nieru funkcijas traucējumi vai citas izpausmes, kas ierobežo terapijas lietošanas iespējas, pacientam jābūt pastāvīgā endokrinologa uzraudzībā.
