Kā atdalīt zemes daļu no vecāku īpašuma? Kas jāņem vērā, to darot? 7
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Kā atdalīt zemes daļu no vecāku īpašuma? Pie kā vērsties? Kas jāņem vērā, to darot? Inga S.
“Nekustamo īpašumu var sadalīt, ja īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā un tiek atdalīta viena vai vairākas zemes vienības, no kurām tiek veidots jauns nekustamais īpašums vai to paredzēts pievienot citam zemesgrāmatā reģistrētam nekustamajam īpašumam. Lai sadalītu nekustamo īpašumu, tā īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai jāvēršas pašvaldībā, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums, ar iesniegumu par zemesgabala sadalīšanu un jaunas adreses vai nosaukuma piešķiršanu, kā arī lietošanas mērķa noteikšanu atdalāmajam īpašumam,” stāsta zvērināta advokāta Rinalda Buša palīdze Ērika Gribonika.
Gadījumā ja zemesgrāmatā ierakstīts aizliegums par labu trešajai personai, atbilstīgi aizlieguma ieraksta saturam nepieciešama trešās personas piekrišana nekustamā īpašuma sadalīšanai. Savukārt kreditora piekrišana nepieciešama gadījumos, ja nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar hipotēku. Tāpat jāņem vērā, ka pašvaldību teritorijas plānojumos tiek noteiktas jaunveidojamo zemes vienību minimālās platības katram funkcionālajam zonējumam. Tas nozīmē, ka jaunveidotās un sadalītās zemes vienības platības nedrīkst būt mazākas par saistošajos noteikumos noteiktajām platībām. Sadalot zemesgabalu, jāatceras arī par to, lai katrai zemes vienībai tiktu nodrošināta piekļuve no valsts, pašvaldības vai servitūta ceļa, kā tas paredzēts Zemes ierīcības likuma 7. panta pirmajā daļā.
Pašvaldības nosacījumi un mērnieks
Pašvaldība var noteikt, ka īpašuma sadalīšanai jāizstrādā zemes ierīcības projekts vai detālplānojums. Tādējādi pēc tam, kad stājies spēkā pašvaldības lēmums par zemesgabala sadalīšanu, var nākties vērsties ar iesniegumu pie zemes ierīcībā sertificētas vai licencētas personas (mērnieka), kas atbilstīgi pašvaldības lēmumam sagatavos zemes ierīcības projektu vai detālplānojumu. Atbilstīgi Zemes ierīcības likuma 13. pantam zemes ierīcības projektu neizstrādā zemes īpašumiem, par kuriem ierosināta tiesvedība un zemesgrāmatā izdarīta aizlieguma atzīme vai uz kuriem ir atklājies mantojums.
Pašvaldības apstiprinātais zemes ierīcības projekts un tā grozījumi saskaņā ar Zemes ierīcības likuma 22. pantu ir derīgi četrus gadus, kuru laikā nepieciešams izgatavot zemes robežu plānu, reģistrēt datus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un ierakstīt jaunizveidoto nekustamo īpašumu zemesgrāmatā. Zemes robežu plānu izveidošanai sadalītajiem īpašumiem jāvēršas pie zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētas vai licencētas personas (mērnieka). Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā izmaiņas parasti veic mērnieks, pamatojoties uz noslēgto līgumu par zemes robežu plāna izveidošanu un saņemto pilnvarojumu, taču to var veikt, arī vēršoties ar iesniegumu Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas birojā atbilstīgi nekustamā īpašuma atrašanās vietai.
Līgums un nostiprinājuma lūgums
“Lai nekustamo īpašumu ierakstītu zemesgrāmatā, noslēdzams nekustamā īpašuma atsavināšanas darījums ar vecākiem. Līgums nav obligāti jāsastāda vai jāparaksta pie notāra, taču pie notāra vai bāriņtiesā parakstāms nostiprinājuma lūgums zemesgrāmatai, kurā abas puses pauž, ka vēlas nodot un pieņemt īpašuma tiesības, un kompetentā amatpersona apliecina parakstus uz nostiprinājuma lūguma. Sagatavotos dokumentus iesniedz zemesgrāmatā, kur tos 10 dienu laikā izvērtē zemesgrāmatas tiesnesis un pieņem lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda,” klāsta juriste.
Ņem vērā
Lai sadalītu īpašumu, tā īpašniekam jāvēršas pašvaldībā ar iesniegumu, informējot par vēlmi sadalīt īpašumu un lūdzot īpašuma daļai piešķirt jaunu adresi vai nosaukumu.
KONSULTĒJUSI zvērināta advokāta Rinalda Buša palīdze ĒRIKA GRIBONIKA
