Kā sadalīt mantojumu, ja iebildumu nav, un kā – ja rodas strīds par īpašumu? 0
Nomira vīrs, un drīz notiks mantojuma (māja ar zemi un garāža) sadale. Man pienākas 1/4 no mantojuma. Vai mantinieki var sadalīt mantojumu reālās daļās, ja visi tam piekrīt? Kas notiks, ja kāds tomēr iebildīs? DAGNIJA GUSTE
Mājās, pie notāra vai bāriņtiesā
Kad nomirst kāds tuvinieks un paliek mantojums, vispirms jādodas pie zvērināta notāra. Viņš sagatavos notariālo aktu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās pēc likuma jeb mantojuma apliecību, kurā norādīs, vai dokumenta iesniedzējs ieguvis visu mantojumu kā vienīgais mantinieks vai noteiktu domājamo daļu kā līdzmantinieks. Tātad ar mantojuma apliecības saņemšanu mantojums vēl netiek sadalīts reālās daļās.
– Likums nosaka, ka mantojumu dala mājas kārtībā, pie notāra vai bāriņtiesā, izņemot gadījumus, kad pastāv līdzmantinieku strīds par mantojuma sadali. Tad strīdu izšķir tiesa, – skaidro juriste Kristīne Krēsliņa. – Ja starp līdzmantiniekiem ir aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas (nepilngadīgie vai rīcībnespējīgas personas), mājas kārtībā veikts dalīšanas akts vēl jāapstiprina bāriņtiesā, turklāt, ja aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas daļa pārsniedz 14 000 eiro, bāriņtiesas lēmums vēl jāapstiprina tiesā.
Tātad pēc mantojuma apliecības saņemšanas jūs varat ar pārējiem līdzmantiniekiem noslēgt līgumu par mantojuma dalīšanu. Vēlams to darīt pie notāra, jo atbilstīgi Civillikuma 755. pantam mājas kārtībā veiktu dalījumu var apstrīdēt, ja atklāta ļaunprātība, spaidi vai viltus, kā arī ja vienam līdzmantiniekam nodarīts zaudējums vairāk par pusi vai ja kāds nav sapratis darījuma būtību.
Cietušajam ir tiesības prasīt atlīdzību vai jaunu dalījumu.
Notāra un tiesas rīcība
Sastādot mantojuma sadales projektu, zvērināts notārs uzaicina visus līdzmantiniekus un cenšas tuvināt pušu viedokļus, lai panāktu vienošanos. Viņš var aicināt zvērinātu tiesu izpildītāju uzrakstīt mantas aprakstes aktu un, ja nepieciešams, pieaicināt ekspertu mantas novērtēšanai. Ja līdzmantinieki piekrīt projektam, zvērināts notārs apliecina vienošanos par mantojuma sadali.
– Pastāvot strīdam, tiesa mantojumu sadala tāpat kā kopīpašumu, – piebilst juriste. – Ņemot vērā dalāmā priekšmeta īpašības un lietas apstākļus, tiesa vai nu piespriež katram kopīpašniekam reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai servitūtus par labu otra daļai, vai visu lietu atdod vienam kopīpašniekam ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā. Tiesa vēl var noteikt lietu pārdot, izdalot saņemto naudu starp kopīpašniekiem, vai arī izšķirt jautājumu ar lozi, it īpaši, ja jāizšķir, kuram kopīpašniekam jāpatur pati lieta un kuram jāpiešķir nauda.
Kādā lietā, piemēram, Jānis B. un Māra B. saņēma mantojumā vienistabas dzīvokli. Māra iesniedza tiesā prasību par mantojuma reālu sadali, jo kopā mantinieki dzīvot nevarēja. Tiesa lēma dzīvokli atstāt Mārai B., bet Jānim B. izmaksāt viņa daļu naudā. Sieviete vēlējās paturēt dzīvokli sev un viņai bija nauda, ko izmaksāt otram mantiniekam. Arī Jānis B. gribēja dabūt dzīvokli sev, taču viņš bija bez darba un naudas.
Civillikuma nosacījumi
Civillikumā teikts, ka skaidru naudu dala samērīgi ar katra mantinieka mantojuma daļu. Neatvietojamas kustamas lietas, kuras nevar sadalīt (piemēram, gleznas), ja mantinieki nevienojas citādi, vai nu jāpārdod izsolē, sadalot tajā ieņemto naudu, vai jānodod atsevišķiem mantiniekiem pēc lozes par novērtējuma summu, vai arī jāpārdod izsolē starp pašiem mantiniekiem, kas pēc tam izdala ieņēmumus samērīgi ar savām mantojuma daļām. Šādā kārtībā dalāms arī nekustamais īpašums, ja to nav iespējams sadalīt realitātē.
Kustama vai nekustama manta pirms dalīšanas jānovērtē. Dalāma nekustamā īpašuma īstās vērtības noteikšanai mantinieki var pārdot to izsolē un paši piedalīties solīšanā, bet izpirkuma tiesības mantinieki vai viens no tiem var izlietot tikai tad, ja tas konkrēti pieteikts pirms izsoles.
Gadās, ka nekustamais īpašums izsolē atrodas vienīgi tā īstās vērtības uzziņai, turklāt mantinieki aizrunā sev tiesības atdot to vairāksolītājam vai paturēt sev. Tāda aizrunāšana kopā ar pārējiem izsoles nosacījumiem pirms tam noteikti jāpaziņo. Bet, ja izsolē ieinteresēti arī nepilngadīgi vai aizgādnībā esoši mantinieki, nekustamā īpašuma atdošana vairāksolītājam pieļaujama tikai ar bāriņtiesas piekrišanu, bet, ja aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas daļa pārsniedz 14 000 eiro, bāriņtiesas lēmums arī šādos gadījumos jāapstiprina tiesā.
– Ja viens līdzmantinieks patur sev dalāmo nekustamo īpašumu par tā novērtējuma summu, viņam jāatlīdzina pārējiem samērā ar viņu daļām atbilstīga naudas summa, kas pēc vienošanās vai nu jāizmaksā skaidrā naudā, vai jānodrošina ar ķīlas tiesībām uz pašu nekustamo īpašumu, – atgādina juriste. – Dalot pie mantojuma piederīgu nekustamo īpašumu, jāievēro nosacījumi, kas aizliedz vai nu pārāk sīki, vai vispār to sadalīt. Ja pēc viena vai vairāku līdzmantinieku prasījuma mantojums jādala, tad tie, kuri vēlas palikt nedalītā mantojumā, savas daļas var paturēt mantojuma kopībā.
Kādā lietā, piemēram, bija četri mantinieki (sieva un mirušā trīs bērni no pirmās laulības), kuri mantoja nekustamo īpašumu – māju un zemi. Divi no bērniem turklāt bija nepilngadīgi. Mirušā cilvēka sieva vērsās tiesā un lūdza šo īpašumu pārdot izsolē, jo starp mantiniekiem bija sliktas attiecības un viņi ne par ko nevēlējās dzīvot vienā mājā, lai gan ēkai bija divas ieejas un reāli to varēja sadalīt. Tiesa ņēma vērā gan saspringtās attiecības, gan to, ka divi bērni nevarēs pienācīgi uzturēt savu īpašuma daļu, jo mācās skolā, tāpēc lēma īpašumu pārdot izsolē, lai pēc tam iegūtos līdzekļus sadalītu starp mantiniekiem. Šādam iznākumam piekrita arī bāriņtiesa.
SVARĪGI
Mantojuma dalījumu, kas veikts pēc tiesas vai šķīrējtiesas sprieduma spēkā stāšanās, līdzmantinieki nekāda iemesla dēļ vairs nevar apstrīdēt.
