Ieraksts zemesgrāmatā vēl nedod tiesības pretendēt uz īpašumu 1
! Īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda nav pietiekams pierādījums par šā laulātā īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu kā viņa atsevišķu mantu.
Nekustamais īpašums, kas iegādāts laulības laikā un zemesgrāmatā ierakstīts uz viena laulātā vārda, bet ko iegādājies otrs laulātais par saviem līdzekļiem, nav atzīstams par viena atsevišķu mantu (uz kura vārda šis īpašums ir zemesgrāmatā), bet gan par abu kopīgu mantu, pamatojoties uz Civillikuma 89. panta otro daļu. Civillikuma 93. pants paredz, ka laulātais savu daļu kopīgajā mantā var nodot pārvaldījumā otram laulātajam. Ja kopīgais nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda, jāpieņem, ka otrs savu daļu šajā īpašumā nodevis viņa pārvaldībā.
Kādā citā lietā tiesa, piemēram, konstatēja, ka 1998. gadā laulības laikā iegādātais strīdus dzīvoklis ierakstīts zemesgrāmatā uz sievas vārda, taču dzīvokli viņa ieguva par vīra nopelnītajiem līdzekļiem, jo pati no 1989. gada līdz 1998. gadam nestrādāja. Šajā laikā abas puses bija laulībā un viņiem piederēja kopīga saimniecība, tādējādi dzīvoklis nav sievas atsevišķa manta. Tāpat lietā konstatēja, ka laulātie kopdzīvi turpināja līdz 2005. gadam, un nav nozīmes faktam, kādas personas šajā laika periodā strīdus dzīvoklī bijušas pierakstītas, jo ne personas pieraksts, ne dzīvesvietas deklarēšana vai nedeklarēšana ar īpašuma tiesību iegūšanu nav saistāma.
Tiesa atzina, ka saskaņā ar Civillikuma 93. pantu vīrs savu daļu kopīgajā strīdus dzīvoklī bija nodevis sievai pārvaldībā, kura savā vārdā laulāto kopdzīves laikā no ģimenes budžeta līdzekļiem arī samaksāja nepieciešamos izdevumus. Līdz ar to vīram atzīstamas īpašuma tiesības uz 1/2 domājamo daļu no šā dzīvokļa.
Noguldījumu sadalīšana un kompensācijas pieprasīšana par cita īpašuma uzturēšanu
Arī naudas noguldījumu sadalei laulības šķiršanas lietās noderēs piemērs no Latvijas tiesu prakses. Kādā lietā tiesa konstatēja, ka viena laulātā (vīra) norēķinu kontos vairākās ārvalstu un Latvijas bankās atrodas naudas līdzekļi. Tiesa atzina: lai gan šo naudas līdzekļu uzkrājumu veidošanā laulātās tieša palīdzība nav konstatējama, taču nenoliedzami ir atzīstama netieša līdzdalība, rūpējoties par kopīgo mājsaimniecību un bērna audzināšanu, tādējādi nodrošinot otra laulātā veiksmīgu profesionālo darbību ģimenes labklājības vairošanā. Tāpēc tiesa nosprieda, ka šie uzkrājumi sadalāmi starp laulātajiem līdzīgās daļās saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu.
! Ja laulātie dzīvo nekustamajā īpašumā, kas pieder kādai citai personai, prasījums par šajā īpašumā izdarīto ieguldījumu kompensāciju jāvērš pret nekustamā īpašuma īpašnieku, nevis pret otru laulāto, ar kuru tiek izbeigta laulāto kopīga saimniecība.
Ja sieva vēlas piedzīt no vīra izdevumus, kas veikti vīramātes mājā, kur viņi dzīvoja, vīrs nav īstais atbildētājs šādiem prasījumiem. Remonta izdevumi būtu jāpiedzen no vīramātes, kurai šis īpašums pieder.
SVARĪGI
• Fakts, ka viens laulātais samaksā dzīvokļa uzturēšanai nepieciešamos izdevumus, bet īpašums pieder otram, nav iemesls, lai atzītu to par laulāto kopmantu.
• Laulātajam, kurš apstrīd Civillikuma 89. panta otrajā daļā paredzēto pieņēmumu un iebilst pret kopīgas mantas vienlīdzīgu sadalījumu, ir pienākums pierādīt sava ieguldījuma apjomu.
KONSULTĒJUSI JURISTE TATJANA LUBGINA
