Nopietni sastrīdējušies ar brāli… Kā sadalīt kopīpašumu? 0
Mēs, divi brāļi, saņēmām mantojumā no tēva zemes īpašumu Balvu novadā. Nolēmām to sadalīt uz pusēm, tāpēc pasūtījām projektu, taču pirms tam vēl nepieciešams īpašumu uzmērīt. Brālis atsakās to darīt, jo uzskata, ka mērnieka pakalpojumi ir pārāk dārgi. Tagad esam nopietni sastrīdējušies. Neplānoju dzīvot un strādāt laukos, tāpēc gribēju savu zemes daļu pārdot. Ko jūs varētu ieteikt? ALEKSANDRS RĪGĀ
Civillikums paredz, ka rīkoties ar kopīpašumu gan kopumā, gan noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu.
Tas nozīmē, lai noslēgtu nekustamā īpašuma sadales līgumu, nepieciešama kopīpašnieku vienošanās. Ja nav iespējams panākt šādu vienošanos, jāvēršas tiesā un jāprasa nekustamā īpašuma reāla sadale vai lietošanas kārtības noteikšana. Taču, ja ar brāli jau esat vienojušies, ka mantoto zemi sadalīsiet uz pusēm un vēlaties izstrādāt reālu projektu, jāveic visas formalitātes, kas tādos gadījumos vajadzīgas, arī zemes uzmērīšana, ja tas nepieciešams. Kamēr to neesat izdarījuši, zeme joprojām uzskatāma par vienu īpašuma objektu, ar kuru var rīkoties tikai ar abu kopīpašnieku piekrišanu.
Pārdodot daļu no kopīpašumā esoša zemesgabala, otram kopīpašniekam ir pirmpirkuma tiesības.
Tātad katrs kopīpašnieks var prasīt īpašuma dalīšanu. Ja kopīpašnieki nevar vienoties par sadales veidu, tiesa vai nu piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai, vai atdod visu lietu vienam kopīpašniekam ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai arī nosaka lietu pārdot, izdalot saņemto naudu starp kopīpašniekiem, vai arī izšķir jautājumu ar lozi (īpaši tad, kad jāizšķir, kuram no kopīpašniekiem paturēt pašu lietu un kuram jāsaņem nauda).
Ja kāds no kopīpašniekiem rīkojas pats uz savu galvu, ar otru nemaz neaprunājoties, šāda rīcība nav spēkā un uzliek pienākumu atlīdzināt viņam zaudējumus, kas ar to nodarīti.
UZZIŅA
Kopīpašuma reālai sadalīšanai būs nepieciešami šādi dokumenti:
• nostiprinājuma lūgums;
• pašvaldības lēmums par adreses piešķiršanu;
• kopīpašnieku noslēgtais līgums (vienošanās) par īpašuma reālu sadali;
• pilnvara vai tās notariāli apliecināts noraksts, ja persona parakstījusi dokumentus saistībā ar viņai izsniegtu pilnvaru;
• apliecinājums par kancelejas nodevu samaksu.