“Kā šāda grāmata vispār tika izdota?” Māmiņu Evitu pamatīgi samulsina bilžu ābeces saturs 42
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, jēkabpiliete Evita devusies uz veikalu iegādāties bilžu ābeci, lai kopā ar bērnu atkārtotu burtus un mācītos jaunus vārdus. Mācības ritējušas raiti, līdz māmiņa pamanījusi ko savādu, vēsta raidījums “Bez tabu”.
Tiekot ābecē līdz burtam “Č”, Evita pamanījusi, ka bērnu grāmatā attēlots pirāts, taču, aplūkojot trūkstošo vietu vārdā, kuru bērnam ir uzdevums aizpildīt, sapratusi, ka patiesībā zīmējumā redzams romu jeb čigānu tautības zēns, bet tukšās “būdiņas” tekstā jāaizpilda ar vārdu “čigāns”.
Evita bijusi ļoti pārsteigta un ir neizpratnē, kādēļ mācīt bērniem žargona vārdu. Tā vietā autori varējuši izvēlēties attēlot citus priekšmetus vai lietas ar šo pašu burtu – čiekuru, čības vai čellu.
Evita skaidro, ka vienmēr izvairījusies no vārda “čigāni” lietošanas, uzskatot, ka tam piemīt nievājoša pieskaņa. Viņasprāt, daudz pareizāk šīs tautības pārstāvjus saukt par romiem.
Evita prāto – kā grāmata ar šādu saturu varēja izturēt sarežģīto un strikto apstiprināšanas un izdošanas procesu?
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš paskaidro, ka “čigāns” un “čigāniete” kopš 2016. gada ar Ministru kabineta lēmumu iekļauti tautību klasifikatorā, kuru izstrādājusi Centrālās statistikas pārvalde.
Vārds “romi” biežāk tiekot lietots dažādos politiskos dokumentos. Valodas speciālisti atgādina, ka bieži čigāni minēti tautas folklorā un dziesmās.
Tāpat šī nebūt nav pirmā grāmata, kurā aprakstīti ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē dzīvojošās tautas piedzīvojumi. Viena no populārākajām ir, piemēram, rakstnieka Ērika Ādamsona dzejas pasaka bērniem – “Čigānmeitēns Ringla”.
Latviešu valodas aģentūras galvenā lingviste Evelīna Zilgalve skaidro, ka vārda “čigāns” saknes meklējamas vācu valodā, taču jau izsenis tam piemitusi negatīva pieskaņa, saistot, piemēram, ar nelietību.
Evelīna Zilgalve, Latviešu valodas aģentūras galvenā lingviste:
“Pats par sevi jau neviens vārds nav slikts vai labs, ja tas ir ienācis kādreiz valodā, tas vienkārši laika gaitā varbūt vēsturisku un politisku iemeslu dēļ varbūt mainās tās nokrāsas.”
Izrādās, Latvijā dzīvojošie šīs tautas pārstāvji esot iecietīgi un ļaunā neņemot, ja viņus saucot par čigāniem, lai gan tam, viņuprāt, piemīt vēsturiski saglabājusies negatīva pieskaņa.
Tāpat pie sirds ne pārāk ejot citviet pasaulē izmantotie tautības apzīmējumi – “hitanos”, “aškaļi”, “džipsiji” un “kali”. Starptautiskās Romu apvienības prezidents Normunds Rudēvičs paskaidro, ka viņam labāk tīk, ja viņu uzrunā par romu, jo tā viņu vienmēr saukusi arī māte. Savukārt vārds “čigāns” vairāk esot pielīdzināms iesaukai.
Pārsteigumu, pētot juridisko literatūru veikalu plauktā, piedzīvojusi arī “Bez Tabu” skatītāja Daiga. Viņa tur pamanījusi ko, iespējams, maldinošu!
Daiga: “Labdien. Šodien t/c Alfa grāmatnīcā “Jānis Roze”, pētot pieejamos tiesību aktus, konstatēju, ka joprojām pārdošanā atrodas Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK)! Šis tiesību akts no 2020. gada 1. jūlija vairs nav spēkā, tā vietā stājies spēkā Administratīvās atbildības likums. Jautājot pārdevējai, vai tā nav pircēju maldināšana, atbilde bija – mums liek, mēs pārdodam. Vai tā nav pircēju maldināšana, turpināt tirgot neesošu tiesību aktu?”
Veicam nelielu eksperimentu un dodamies uz trīs dažādām tirdzniecības vietām, lai pārliecinātos, kurā no tām joprojām iegādājams novecojušais tiesību akts.
Pārskatot plašo piedāvājumu klāstu, pirmajā grāmatnīcā arī ar klientu konsultantes palīdzību izdevumu neatrodam. Savukārt pārējās divās ilgi nav jāmeklē – kopā ar citu juridisko literatūru pamanām arī Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu, taču uz mūsu jautājumu, vai tas joprojām var atrasties tirgošanā, pārdevēji norausta plecus.
LU Juridiskās fakultātes docents Edvīns Danovskis paskaidro, ka, viņaprāt, grāmatnīcas apmeklētājam pašam jābūt pietiekami izglītotam, lai zinātu, kādu izdevumu iegādājas, vai tas tiešām būs izmantojams.
Danovskis skaidro, ka šobrīd tiekot gatavots jauns Administratīvās atbildības likuma izdevums, taču piekodina, ka tiem, kuri to pirks, jāatceras, ka likumos bieži tiek veiktas izmaiņas, tāpēc jābūt vērīgiem.
Arī novecojuši tiesību akti nereti varot tikt izmantoti, taču biežo izmaiņu dēļ jurisprudences studenti un citi interesenti aicināti nevis steigt iegādāties drukātus izdevumus, bet gan pārbaudīt aktuālo informāciju internetā, piemēram, “Likumi.lv” vai “Latvijas Vēstnesī”.
