Kā Rūzvelta nāve ietekmēja pētījumu par paaugstināta asinsspiediena draudiem? 0
Runājot par zinātnē balstītu medicīnu un kardioloģiju, TV24 raidījumā “Ārsts atbild” RSU profesors, kardiologs, Skrides Sirds klīnikas dibinātājs Andris Skride atklāj, kā radās pētījums par paaugstināta asinsspiediena draudiem.
Jo cilvēkam augstāks izglītības līmenis, jo viņš medicīnā vairāk paļaujas uz zinātni, nevis šamanismu – par to ir pārliecināts profesors Skride. “Kas attiecas uz kardioloģiju, salīdzinoši nesen medicīna uzzināja ļoti interesantus faktus par riska faktoriem. Otrā Pasaules kara laikā ASV prezidents bija Franklins Rūzvelts. Jaunības gados viņu bija skārusi tā saucamā bērnu trieka, un visu mūžu viņam bija ļoti paaugstināts asinsspiediens. Bet tajā laikā – pagājušā gadsimta 40. gados – neviens nezināja un nedomāja, ka paaugstināts asinsspiediens var būt bīstams,” stāsta Skride.
Rūzvelts mira 1945.gada maijā no insulta. Todien mākslinieks gleznojis viņa portretu, prezidentam kļuvis slikti, un ieradies ārsts. Konstatēts, ka Rūzvelta asinsspiediens ir tuvu 300, un glābt viņu vairs nav bijis iespējams. Rūzvelta nāve vedināja sākt pētījumu, tāpēc Amerikas kongress 1947.gadā piešķīra lielus līdzekļus, lai noskaidrotu, kas ir tie riska faktori priekšlaicīgai nāvei, jo 63 gadu vecumā (kā tas notika ar Rūzveltu) cilvēkiem nevajadzētu mirt.
“Lai veiktu pētījumu, bija vajadzīga cilvēku populācija. Izvēlējās nelielu pilsētu Fremingemu, kurā dzīvo 3000 iedzīvotāju. Sāka pierakstīt viņu asinsspiedienu, holesterīna līmeni, noskaidroja, vai cilvēks smēķē vai nē… Pēc 10 gadiem bija pirmie rezultāti un tapa skaidrs, ka paaugstināts asinsspiediens izraisa insultu, infarktu un vēl daudzas citas slimības.” No šī pētījuma, kas Amerikas pilsētā Fremingemā tiek veikts vēl šodien, jau trešajā paaudzē, zinātnieki noskaidroja arī paaugstināta asinsspiediena saistību ar holesterīnu, palielinātu ķermeņa masas indeksu un daudzas citas interesantas lietas,” stāsta profesors Skride.
