Kā rūpēties par mežu siltākā klimatā? 0
Ir skaidrs – klimats kļūst siltāks. Lai to pierādītu, nevajag veidot matemātisku modeli, pietiek ilgāku laiku novērot procesus dabā, uzsver Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks ĀRIS JANSONS. Piemēram, par klimata izmaiņām liecina vienkāršo organismu, piemēram, dažādu aļģu, arvien biežāka un plašāka savairošanās. Arī putni, kas no siltajām zemēm mūsu valstī atgriežas arvien agrāk. Un arī baltalkšņi zied un bērzi saplaukst arvien agrāk.
Zinātniskā institūta “Silava” zinātnieku grupa jau vairākus gadus īsteno pētījumus ar mērķi izprast, kā jaunajos apstākļos jutīsies koki un vai cilvēks var kaut ko darīt, lai mežus saglabātu veselīgus un vitālus.
Latvijā sastopamo koku – priežu, egļu, bērzu u. c. – izplatības areāls ir ļoti plašs. Piemēram, priede Eirāzijā aug no viena okeāna līdz otram un no polārā loka līdz Turcijai. Varētu šķist, ka priedei un arī citiem kokiem klimata izmaiņas neko daudz nenozīmē – tie spēj pielāgoties gan ļoti aukstiem, gan karstiem laika apstākļiem, secina zinātnieks Āris Jansons. Kāpēc vispār jāsatraucas par klimata izmaiņām?
– Atšķirībā no mātes dabas cilvēkiem attiecībā uz mežu ir citādas vēlmes. Dabā katra koku suga cenšas vienkārši saglabāties (izdzīvot), bet pētījumu mērķis ir veicināt, lai mežaudzes saglabātos vitālas katrā paaudzē neatkarīgi no tā, kādiem mērķiem tās kalpo – kā oglekļa piesaistes, baļķu, sēņu vai ogu avots vai kā vide aizsargājamajām augu sugām. Dzīvie organismi var pielāgoties izmaiņām migrējot, bet koku gadījumā tas, saprotams, nav iespējams. Otrs pielāgošanās mehānisms ir dabiskā izlase – nepiemēroto indivīdu bojāeja. Jo izmaiņas notiek straujāk, jo vairāk indivīdu iet bojā. Līdz ar to mežs nākotnē varētu neizskatīties tāds, kādu mēs to gribētu redzēt, – stāsta Āris Jansons.
– Suga nav viendabīgs veidojums, katram kokam kā indivīdam ir savs genotips, tāpēc katrs koks uz klimata izmaiņām reaģē mazliet atšķirīgi. Pastāv jautājums, cik lielā mērā mēs šīs variācijas varam izmantot, lai veicinātu meža pielāgošanos siltākam klimatam, – stāsta zinātnieks. Vienā no pētījumiem, ko veic par Latvijas zinātnes padomes finansējumu, analizēti ar vēja noturību un veģetācijas garumu saistīti jautājumi. Vēja noturību nosaka virkne faktoru, tajā skaitā tas, kā mežs apsaimniekots, un koka biomasas novietojums.
– Novērojumi liecina, ka nākotnē vētras būs biežākas, turklāt tās biežāk notiks tad, kad augsne nebūs sasalusi. Bet, jo augstāk atrodas koka smaguma centrs, jo lielāka iespēja, ka vējš to pārlauzīs vai izgāzīs ar saknēm. Turklāt arī sasalusi zeme kokam kalpo kā balsts, kas ciešāk notur saknes. Kas notiks ar kokiem, ja vētras skartajā zonā zeme vēl nebūs sasalusi? – teic Ā. Jansons. Līdz šim pētījumā gan nav izdevies gūt apliecinājumu tam, ka koka smaguma centra izvietojumu būtiski ietekmē ģenētika.
Otrs virziens, kurā strādā zinātnieku komanda – “Silavas”, kā arī Lietuvas un Igaunijas zinātnieki –, ir par to, kā klimata izmaiņas ietekmē koka augšanu. Ja veģetācijas laikā iestājas nelabvēlīgi laika apstākļi – izteikti sauss vai auksts laiks –, vai koks šajā brīdī aug lēnāk? Un kā augošu koku ietekmē vēls rudens? Secinājums, ko izdevies izdarīt pagaidām, vairākas sezonas pēc kārtas vērojot koku stādījumus: apšu hibrīdus, kas ir ātri augoša kultūra, tāpat kā parasto apsi temperatūra ietekmē ļoti izteikti. Ja vidējā temperatūra sāk slīdēt uz leju, šie koki aug krietni lēnāk, ja temperatūra pieaug – daudz ātrāk. Un, ja rudens pietiekami silts, apses aug līdz pat oktobra sākumam. Savukārt priedes un egles ir mazāk jutīgas pret ārējiem apstākļiem, to augšanu, izrādās, daudz vairāk ietekmē gaismas un tumsas proporcija diennaktī. Parasti priedes un egles beidz augt jūlijā, bet, ja augusta sākums un rudens ir silts, notiek īpatnējs process – skujkoki sāk augt otro reizi, veidojot tā dēvēto padēlu jeb otru galotni. Ja koks ilgu laiku nevar izšķirties, kura no abām galotnēm būs galvenā, pastāv liela iespēja, ka vējš to šajā vietā var sašķelt, kā arī priedes zāģmateriālā var izveidoties nozīmīgs defekts, stāsta Āris Jansons.
Zinātnieki arī secinājuši, ka pastāv liela atšķirība starp to, kā uz siltu augustu reaģē dažādu koku pēcnācēji jeb tā sauktās ģimenes. Viena koka pēcnācēji augstas temperatūras ietekmē līdz pat četrdesmit procentiem saplaukst atkārtoti un veido papildu dzinumus, kamēr cita tajos pašos apstākļos papildu dzinumus neveido vispār. Tas nozīmē, ka šajā aspektā ģenētikas loma ir nozīmīga, un mērķtiecīga koku izvēle sēklu ieguvei var nodrošināt labvēlīgāku situāciju jaunajā audzē, secina Āris Jansons. Zinātnieki turpina pētīt arī citas pazīmes, kuras iespējams uzlabot ar apzinātu sēklu koku izvēli, veicinot jauno mežaudžu vitalitāti siltākos klimatiskajos apstākļos.
