Kā rūpēties par Havaju palmu un citronkoku 1
“Man no “Bakker” atsūtīja Havaju palmu un citronkoku. Cik bieži šie augi jāpārstāda? Cik liels pods vajadzīgs? Kādai augsnei jābūt? Vai visiem citrona ziediem var ļaut ziedēt?” V. Kondranicka Daugavpilī
Havaju palma
Ievērojamā brighāmija (Brighamia insignis) jeb tautas nosaukumā – Havaju palma, savvaļā atrodama tikai dažos desmitos eksemplāru. Kā izzūdoša suga šis daudzgadīgais augs ierakstīts Pasaules Sarkanajā grāmatā. Toties telpaugu biznesā pēdējos gados tas parādījies kā jaunums, turklāt bez sevišķām grūtībām audzēšanā un kopšanā. Pateicoties biezajai epidermai, kas klāj gan lapas, gan stumbru, tas ir izturīgs arī pret kaitēkļiem.
Tautas piešķirtais nosaukums ir maldinošs, tas samulsina šā auga kārotājus un īpašniekus, jo patiesībā brighāmijai nav nekāda sakara ar palmām. Tas ir pulkstenīšu dzimtas sukulents, kas tikai vizuāli atgādina palmu – telpās spēj izaugt 1 m (dažkārt pat līdz 2 m) garš un resnā stumbra galotnē izveido simetrisku lapu rozeti.
Savvaļā aug klinšu iedobumos, pārkarēs, izteikti saulainās vietās, kur vairāk sauss nekā mitrs un maz augsnes. Tādējādi arī telpās Havaju palmai visu gadu jābūt visgaišākajā un pēc iespējas saulainākajā vietā. Noteikti nedrīkst pārlaistīt, labāk apliet par maz nekā par daudz (šī prasībā attiecas gandrīz uz visiem sukulentiem). Augsnei jābūt pasmagai, bet irdenai un galvenais – ar izcilām ūdens un gaisa caurlaidības īpašībām. Augsnes sastāvā ietilpst velēnu augsne ar nelieliem māla gabaliņiem, lapu zeme un rupja grants (attiecībā 1 : 1 : 1).
Audzējot telpās, ir grūti prognozēt vai Havaju palma uzziedēs, tādēļ, turot istabas temperatūrā, augu visu gadu reizi divās nedēļās var mēslot ar kaktusiem un sukulentiem paredzētiem mēslojumiem, kuros slāpeklis ir samazinātā devā.
Ja Havaju palma stādīta tikai kūdras substrātā, var mēslot katru nedēļu.
Ievērojamā brighāmija zied ar nelieliem dzelteniem ziediņiem, kas atrodas starp lapām. Pēc noziedēšanas tai neieriešas sēklas, jo dabā ziedus apputeksnē īpašas kodes, kas nu jau ir izzudušas, tādēļ šā auga dabiskā vairošanās ir apdraudēta. Tomēr cilvēki paguvuši saglabāt šo augu audzētavās un pat veiksmīgi pavairot neierobežotos daudzumos.
Augam nav zaru, ir tikai lapas, ko nevar apsakņot. Mājas apstākļos Havaju palmu pavairo tikai ar galotnes spraudeni (to iegūst, nogriežot auga galotni kopā ar stumbra daļu), ko apsakņo kūdras un perlīta maisījumā.
Citronkoks
Šķiet, citrons (Citrus limon) ir viens no tiem augiem, par kuru audzēšanu lasītāji redakcijai jautā visbiežāk. Gaišās, saulainās telpās (taču bez cepinošiem saules stariem), audzēts augststumbra formā, bet biežāk – krūmveidā, tas labi jūtas vienmēr. Mūžzaļais citronkoks visu gadu ir lapots, tas nomet lapas tikai tad, ja gadījusies kļūme audzēšanā un kopšanā.
Kā jau subtropu augs, citrons nepārtraukti rieš ziedpumpurus, zied, nogatavina augļus. Ziedu daudzums nav jānormē – augs pats zinās, cik augļu spēs nogatavināt. Ja ziedu būs ārkārtīgi daudz, augs nobirdinās liekos vai arī tajos neizveidosies augļaizmetņi.
Citronkoks ir ļoti ēdelīgs – to stāda un audzē trūdvielām bagātā augsnē, kurā ir gan satrūdējuši mēsli (govju vai vistu), velēnu augsne, lapu zeme, rupja grants, taču pats galvenais –substrātam jābūt ar skābu (pH 5,5) reakciju. Tas ir viens no galvenajiem veiksmīgas audzēšanas faktoriem. Ja augsne ir kaļķaina, tātad ar sārmainu reakciju, lapas kļūst gaišas, hlorotiskas, augs sāk nīkuļot un var pat aiziet bojā. Tādēļ, laistot ar krāna ūdeni, kas pilsētas ūdensvados parasti ir ciets, noteikti jāpievieno nedaudz citronskābes. Pastāv uzskats, ka citronskābe uzkrājas augsnē un ar laiku var sākt traucēt auga attīstību. Taču citronkoku ik pēc 3 – 5 gadiem pārstāda jaunā augsnē, un citronskābe tam nespēj kaitēt. Var izmantot ilgtermiņa metodi, proti: spainī ūdens iemērc kūdru (uz 10 litriem ūdens apmēram 2 litri kūdras), kas nav neitralizēta (pH 2,5 – 3), atstāj uz pāris diennaktīm un tad laista citronkoku.
Citronkoka podam jābūt tik lielam, lai zemes virskārtā varētu pamanīt kādu sakni – tas nozīmē, ka citronkoks ir apguvis visu poda tilpumu, pilnībā piesakņojot augsni.
Pārstādot jāizvēlas samērīgs pods, kas atbilst auga lielumam. Nevajadzētu stādīt milzīgā traukā, ko augs gadā laikā nespēj piesakņot.
Neskatoties uz bagātīgo augsnes sastāvu, citronkoku katru nedēļu var mēslot ar kādu citrusiem paredzētu mēslojumu. Pirms mēslošanas jāpārbauda, vai augsne ir pietiekami mitra. Nedrīkst liet mēslojuma šķīdumu uz sausa substrāta!
Lai citronkoks nezaudētu labu izskatu, tam katru gadu nogriež kādu zaru un saīsina. To dara pēc noziedēšanas, lai nenogrieztu nākamos, vēl neredzamos ziedpumpurus.
Citronkoki jāsargā no tīklērcēm, kas uzrodas, ja telpā ir pārlieku sauss gaiss, un bruņutīm, kas parādās, ja augi iekaltēti. Protams, šie kaitēkļi var pārnākt arī no citiem augiem, kuros tie laikus nav pamanīti.
