Kā rūpējaties par savu iedzīvotāju sportisko formu? 0
Irēna Sproģe, Salas novada domes priekšsēdētāja:
“Lai gan esam mazs novads un reizēm iedzīvotāji, īpaši jaunieši, sūdzas par sporta infrastruktūras trūkumu, tomēr iespēju robežās cenšamies realizēt savu novadnieku vēlmes un vajadzības. Bērniem tiek piedāvātas sporta nometnes un pulciņi. Novada centrā ir peldbaseins, visiem bērniem un jauniešiem apmaksājam peldēšanas nodarbības. Daudzi seniori nūjo, kā arī kļuvuši izglītotāki veselīga dzīvesveida jautājumos. Runājot par iecerēm, jāteic, ka Salā drīzumā paredzēts sakārtot sporta zāli, veicot grīdas siltināšanu, logu nomaiņu. Arī Biržu, otra lielākā ciema, iedzīvotāji, vēlas savu sporta zāli. Salā notiek dambja rekonstrukcija, kad to pabeigsim, cilvēkiem būs radīta vēl viena atpūtas vieta aktivitātēm brīvā dabā. Nevar sūdzēties arī par sporta pasākumu trūkumu. Vieni no nozīmīgākajiem ir Daugavas svētki, kuru ietvaros notiek dižvīru sacensības, mučkas, orientēšanās sacensības, strītbols, ielu florbols un citas aktivitātes. Priecē, ka bieži vien cilvēki organizējas paši – brīvajā laikā spēlē basketbolu, futbolu, dodas pārgājienos.”
Andrejs Ceļapīters, Madonas novada domes priekšsēdētājs:
“Galvenais sporta infrastruktūras objekts, ar ko lepojamies Baltijas, bet jo īpaši Latvijas mērogā, ir Madonas novada sporta bāze “Smeceres sils”. Tajā norisinās gan Eiropas, gan pasaules mēroga pasākumi. Sporta piedāvājums vietējiem iedzīvotājiem gan atšķiras. Madonā sporta zāles labā stāvoklī saglabājušās vēl no padomju laikiem, ir sporta halle, kurā bieži notiek sacensības. Taču ir pagasti, kuros nav pat sporta zāles. Diemžēl Eiropas struktūrfondos nav paredzēti līdzekļi sporta infrastruktūras attīstīšanai. Viens no nākotnes plāniem ir uzcelt peldbaseinu. Būtu labi izveidot arī ledus halli, jo pašlaik sporta entuziasti izveidojuši un uztur ziemā vienīgi atsevišķus ledus laukumiņus. Prieks, ka novadā notiek sporta aktivitātes, ir klubi, interešu kopas, taču nākotnē būtu jāstrādā pie masu sporta pasākumiem.”
Uldis Kristapsons, Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs:
“Sporta infrastruktūras attīstīšanai pievēršam lielu uzmanību – ir izveidots āra hokeja laukums, tenisa korti, futbola laukums, skeitparks. Vēl paredzēts būvēt āra trenažierus. Peldbaseina un ledus halles tik mazā novadā gan nav. Taču sporta dzīve novadā kūsā – notiek veterānu mači, tiek piedāvāti starpnovadu sporta pasākumi, kur iesaistās visu paaudžu iedzīvotāji un spēlē volejbolu, basketbolu, futbolu. Februārī organizējam sporta dienas. Tiesa, sacensības un sportiska rakstura aktivitātes biežāk notiek rudens un ziemas sezonā, jo vasarā cilvēki strādā dārzā, iet uz ezeru; paši neapzinādamies, viņi atrodas pastāvīgā kustībā.”
Vija Dzene, Aknīstes novada domes priekšsēdētāja:
“Pagājušajā mācību gadā notika vidusskolas sporta zāles rekonstrukcija, lai tā būtu piemērota arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šī gada sākumā Lauku atbalsta dienesta projekta ietvaros uzbūvējām slidotavu un iegādājāmies hokeja inventāru, jo pie mums ir ļoti aktīvi hokejisti. Novadā notiek strādājošo sporta svētki, maijā ir ielu stafete un masu skrējiens skolēniem, bet Jāņos iecienītas kļuvušas sievas vai draudzenes nešanas sacensības. Šogad novada svētku ietvaros pirmo reizi norisinājās velobrauciens pieaugušajiem un bērniem. Piedalījās apmēram 50 entuziastu, arī no kaimiņu novadiem. Pagājušajā gadā tika likti pamati vēl vienai tradīcijai – norisinājās rīta skrējiens cauri pilsētai. Domājam arī par senioru iesaistīšanu sportiskās aktivitātēs – izstrādājam veselības veicināšanas pasākumu plānu, aicinām doties pārgājienos, augustā notiks sporta spēles novada senioriem. Tāpat drīzumā paredzēts līderprojekts par dienas centra izveidi vecākajai paaudzei, kur būs pieejami vingrošanas rīki, galda spēles, muzikālā vingrošana.”
Uzziņa * 29. jūlijā Ministru kabineta komiteja nolēma nosūtīt papildu saskaņošanai Sporta politikas pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam. * Tajās paredzēto pasākumu īstenošanai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlētos papildu budžeta līdzekļus: 2014. gadā – 7,56 miljonus latu, 2015. gadā – 20 miljonus latu, no 2016. gada – 20,6 miljonus latu gadā, bet 2020. gadā – 21,4 miljonus latu. * Par prioritāriem sporta politikas virzieniem IZM izvirzījusi bērnu un jauniešu sportu un visiem iedzīvotājiem pieejamo sporta aktivitāšu attīstīšanu. |
