Kā runāt par nepatīkamo? 0
Nesāciet sarunu brīdī, kad kādu no jums aizkaitinājušas citas, „dienas” dzīves problēmas. Nesāc ar sūdzību vai pārmetumiem, bet ar pozitīvu noti. Pirms kaut ko saki, padomā: vai tavi vārdi neievainos partneri; varbūt labāk atstāt tos neizteiktus? Takta izjūta un delikātums ir īpaši svarīgi. Ja zini, ka partnerim ir kompleksi, piemēram, viņš kaunas par savu alus vēderu vai neglītu dzimumzīmi – nepiemini to, pat ja tas tevi kaitina.
Ja tu vienalga cik taktiski un delikāti pateiksi vīram, ka viņam tiešām bija vāja erekcija, vai ka viņa penis ir, pēc tavām domām, pārāk mazs, vai ka viņš nav pietiekami temperamentīgs un enerģisks, un tāpēc tu nevari sasniegt orgasmu – tas radīs vēl lielākas problēmas. Sievietes ar vislabākajiem nodomiem bieži vien aizmirst, cik jūtīgi vīrieši novērtē savas seksuālās spējas un cik viegli viņus ievainot, neuzmanīgi izvēloties vārdus par šo tēmu.
Nedrīkst partneri apsaukāt, izsmiet, salīdzināt ar citiem (ne par labu, ne par sliktu viņam). Tādās sarunās bijušos partnerus labāk nepieminēt.
Jūtas jāizsaka tieši. Bet tā vietā, lai atklāti un mierīgi atzītu savu neapmierinātību, vilšanos vai dusmas, mēs sākam uzdot retoriskus jautājumus. Piemēram, labāk vienkārši pateikt: “Es negribu to darīt. Padomāsim par kaut ko citu”. Lielākā daļa no mums sāk laipot: “Tu domā, ka man tas patīk?”, “Vai tu neatceries, ko es tev jau teicu par šo? ”
Centies koncentrēties uz konkrētu rīcību, nevis personību. Piemēram, labāk teikt: “Orālais sekss man nepatīk” nekā “Tu tā man krīti uz nerviem, kad mēģini nodarboties ar orālo seksu”. Iesaki iespējamos alternatīvos risinājumus (“nākamreiz, lūdzu, izdari tā…”), un atsakies no negatīvām prasībām (“Vairs nekad tā nedari, saprati!?”) Runā par savām, nevis viņa vēlmēm un formulē tās apstiprinoši, nevis jautājumu formā. Neprasi, bet lūdz partnerim to, ko vēlies, skaidri, atklāti, bez šaubu ēnas, ka viņš darīs visu, ko vien spēs. Ja vēl nevari skaidri pateikt „jā” vai „nē”, saki „Mēģināsim, tad jau tālāk redzēs”.
Tā vietā, lai norādītu uz viņa rīcības motīviem (“Tu domā tikai par savu baudu”), runā par savām jūtām (“Es esmu bēdīga, ka man nebija iespēja izteikt savas vēlmes”). Tā vietā, lai atgādinātu iepriekšējos aizvainojumus (“Tu katru reizi dari vienu un to pašu”) runā par savām jūtām (“Man ir skumji, kad tu tā dari”). Neviens nevar apšaubīt tavu izjūtu patiesumu, kamēr partnerim vienmēr ir tiesības iebilst pret tavu viedokli par viņu. Izvairies no minējumiem un neizdari secinājumus par viņa uzvedību. Nestāsti, ko viņš domā un kā jūtas.
Iemācies runāt un klausīties bez aizstāvēšanās, proti, atbildot nepārmet (“Toties tu…”, “Uz sevi labāk paskaties…”). Centies izvairīties no frāzēm “Tu vienmēr…”, “Tu nekad…”, “Cik reizes esmu teikusi…” Aiz tām parasti slēpjas neobjektīvi vispārinājumi un asi spriedumi. Neatgrūd partneri ar vārdiem: “Ko tu vienmēr uzreiz ķeries pie manām krūtīm”. Protams, nevajag ciesties zobus sakodušai, var maigi atvirzīt viņa roku un sacīt: “Dārgais, atceries, ka vispirms sievietei nepieciešami skūpsti”.
Avots: 7ya.ru
