Kā runāt ar bērnu par nākotni. Praktiska spēle 0
Pētījumi ir pierādījuši, ka saprotama un nopietna saruna ar bērnu par nākotni palīdz viņam dzīvē pieņemt labākus lēmumus. Jau šovakar varat izmēģināt jaunu psiholoģisko tehniku, iesaka psihologs Boriss Zubkovs. Vajadzēs tikai zīmuļus, papīru un mazliet laika.
Tikai sasniedzot trīs gadu vecumu, bērni sāk saprast nākotnes koncepciju.
Ar koncepciju nav domāti filozofiski spriedumi, bet diezgan vienkāršas lietas. Piemēram, jūs zināt, ka uz ielas ir pavēss, vējains un derētu uzlikt cepuri. Jūs prognozējat, kā jutīsieties pēc minūtes, kad iziesiet no mājas. Tāds domu gājiens mums šķiet dabisks, bet ne mazam bērnam – tagad viņš ir siltā mājā, aizrāvies ar rotaļām, un doma par cepures uzlikšanu viņam šķiet lieka. Viņam vienkārši ir grūti vai pat neiespējami iedomāties, kā viņš jutīsies ne tikai tālā, bet arī pašā tuvākajā nākotnē.
Georgs Lihtenbergs teicis: “Pamati nākotnei jāieliek tagadnē. To sauc par plānu. Bez tā nekas pasaulē nevar būt labs”.
Dzīvē ir svarīgi, lai bērni iemācītos skatīties uz priekšu nākotnē, iemācītos izvirzīt mērķus – jo labāk viņi to darīs, jo lielāka ir laimīgas un veiksmīgas dzīves iespēja. Ja bērns neiztēlojas nākotni, viņš var dzīvot tikai šodienai. “Dzīvo tagadnē” var izklausīties kā skaista frāze, bet patiesībā tas noved pie nevērības pret rītdienas plāniem un centieniem meklēt baudu un prieku šeit un tagad. Tas neizbēgami ved pie riskantas uzvedības, narkomānijas un pusaudžu grūtniecības.
Pat fragmentārs priekšstats par nākotni palīdz ne tikai elementārās lietās, bet arī veido aizsardzību pret bīstamiem kārdinājumiem, pāragrām laulībām, noziedzīgu rīcību un pat ietekmē ienākumu līmeni pēc 20 gadiem, veselības stāvokli visas dzīves laikā. Šaubāties?
Mēs iesakām izmēģināt diezgan vienkāršu metodiku, kuras pamatā ir vairāki uzdodamie jautājumi.
Pirms sākt runāt ar bērnu par nākotni, uz galda jānovieto trīs papīra lapas un uz tām jāuzraksta – uz vidējās “tagad”, kreisajā pusē – “līdz šim” un uz lapas labajā pusē – “pēc tam”.
Par tuvāko nākotni
Vispirms ierosini bērnam parunāt par laiku, kuru mēs nosacīti saucam “pēc tam”. Noteikti paskaidro, ka “pēc tam” ir laiks, kad pēc sarunas viņš dosies uz klasi, pēc tam mājās un tad vakarā ies gulēt. Tad saki: “Uzzīmē, kā tu šovakar ej gulēt!”
Kad bērns pabeidzis zīmējumu, noliec to pie lapas “pēc tam” un precizē: “Mēs to noliekam šeit, jo tas notiks “pēc tam””. Tad lūdz izdomāt citus notikumus, kas notiks tuvākajā nākotnē, uzdodot papildus jautājumus: Ko tu darīsi uzreiz pēc šīs spēles? Ko tu darīsi, kad dosies pastaigā? Ko tu darīsi, kad iesi gulēt?
Nākamajā reizē ar bērnu varēsiet runāt par pagātni – “līdz šim”. Saruna balstās uz to pašu principu, tikai mainās tēma – tagad detalizēti apspriež pēdējo 24 stundu notikumus. Tā aizpilda visas trīs lapas.
Sarunu var papildināt ar vienkāršiem testiem. Tos var veikt gan pirms, gan pēc sarunas par nākotni. Augsti rezultāti demonstrē spēju pieņemt kvalitatīvus lēmumus un plānot, balstoties uz vīziju par nākotni.
Perspektīvās atmiņas tests
Parādi bērnam kārbiņu un saki, ka tajā ir dāvana, kuru viņš saņems pēc visu uzdevumu izpildes. Palūdz atgādināt nodarbības beigās atvērt šo kārbiņu, jo tu bieži vien aizmirsti par tādām lietām. Nodarbības beigās uzsvērti paziņo: “Nu lūk, mēs beidzām.”
Ja pēc 10 sekundēm bērns neatgādina par dāvanu, jautā: “Vai tev nevajadzēja man kaut ko atgādināt?” Pagaidi vēl 10 sekundes.
Ja bērns arī pēc tam neatceras par dāvanu, atver kārbiņu un pasniedz bērnam dāvanu. Bērns saņem 2 punktus, ja viņš pats atcerējās par dāvanu pēc vārdiem “mēs esam pabeiguši”. 1 punkts – ja pēc pirmā atgādinājuma un 0 punkti – ja neatcerējās vispār.
Ceļojums laikā – domās
Veiksim vēl vienu testu. Vispirms parādi bērnam attēlu, kurā attēlots mežs. Piedāvā iztēloties, ka tagad viņam būs jāiet cauri šim mežam: “Iedomāsimies, ka tu tagad iesi pa šo ceļu caur mežu. Mums jāsagatavojas pārgājienam!”
Tad parādi trīs lietas: ūdens pudele (pareizā atbilde), augs podā (semantiski mežam tuvs objekts) un dāvanu kārba (priekšmets uzmanības novēršanai). Tad jautā: “Kuru no šiem priekšmetiem ņemsi?” – un pēc izvēles precizē, kāpēc šis priekšmets būs vajadzīgs.
Turpini testu. Rādi citu attēlu, piemēram, tuksnešainu apvidu (pareizais priekšmets – saulesbrilles), pārgājienu klinšainā ceļā gar kalnu strautu (ņemam plāksteri), caur sniegotu mežu (noderēs ziemas jaka), pastaigu pie ūdenskrituma (nepieciešams lietusmētelis).
Skaitot punktus par domu ceļojumu laikā bērns nopelna 2 punktus, ja abas reizes izvēlējās pareizo atbildi, 1 punktu – ja vienu reizi, un 0 punkti – ja nevienu reizi.
Savas izvēles paskaidrošana arī dod punktus: 2 – ja abas reizes paskaidrojumi pareizi, 1 – par vienu pareizu, un 0 – ja nepareizi tika izvēlēti abi varianti.
Abi testi paredzēti pirmsskolas vecuma bērniem. Skolēniem testu var sarežģīt, lūdzot atgādināt par dāvanu nākamajā dienā. Bet pārgājiena uz mežu vietā ierosini padomāt par to, ko būtu vērts ņemt līdzi ceļojumā uz Ķīnu, vai arī par to, kas jāzina un jāprot, lai kļūtu par robotu rūpnīcas direktoru.
Ar šādu vingrinājumu palīdzību augošais cilvēkbērns arvien labāk un skaidrāk iztēlosies savu nākotni. Un tā, iespējams, būs viena no galvenajām prasmēm viņa dzīvē.
Avots: psyh.ru
