Kā runāt ar bērnu par jūtām? Kāpēc nepalīdz atvases sargāšana no emocijām 0
Nav nepieciešams īpaši mācīt bērnam runāt, vairāk viņš iemācīsies runāt, atdarinot apkārtējos. Bet, ja tu agrā bērnībā neparādīsi atvasei, kas ir emociju valoda, viņam nāksies iemācīties to vēlāk dzīvē kā iepriekš nezināmu svešvalodu.
Bet iemācīties valodu, ja vēlies runāt tajā kā dzimtajā, labāk ir agrā bērnībā. – Kāpēc viņu sarūgtināt? – Viņš tāpat neko nesapratīs, kāpēc lai viņam vispār stāstītu? – Nē, es nekad neraudu bērna klātbūtnē, jo nevēlos viņu nobiedēt vai satraukt. – Mēs skaidrojam attiecības tikai tad, kad bērns ir aizmidzis, viņam nav jāredz, kā mēs strīdamies. – Mēs neteicām viņam, ka izšķīrāmies, mēs vienkārši sakām, ka tēvs ir komandējumā.
Jāsaka, ka lielāko daļu no pirmās pamata pieredzes, kas ir dzīve, kas esmu es, ko es gribētu, kā mijiedarboties ar apkārtējo vidi un cilvēkiem, bērni pārņem jau tad, kad vēl īsti neprot runāt. Mācīšanās galvenokārt notiek ar pieaugušo piemēru un viņu atdarināšanu. Arī tad, kad viņi var saprast vārdiskus skaidrojumus, ģimene ir pirmais un galvenais avots priekšstatiem par sevi un apkārtējo pasauli.
Audzināšanas pamatprincips, manuprāt, ir paruna: “Neaudziniet bērnus, vienalga viņi līdzināsies jums, audziniet sevi!”
Emocijas – nozīmīga mūsu dzīves daļa. Savu un citu cilvēku emociju izpratne ir neaizvietojama īpašība mijiedarbojoties ar tiem, kā arī izprotot savas vēlmes un motīvus.
Emocionālās inteliģences attīstība un veidošanās sākas ar pirmajām dienām mazuļa dzīvē.
Ja salīdzinām šo procesu ar bērna runas attīstības procesu, ir viegli saprast, ka iemācīt bērnu izprast savas emocijas un tikt galā ar tām, var tāpat kā iemācīt viņu runāt. Vienkārši sakot, ir nepieciešams, lai bērns redzētu, kā viņa vecāki iet caur šīm emocijām, izpauž tās un arī palīdzēt bērnam izzināt savu emocionālo pasauli.
No tā, kā tiksiet galā ar saviem pārdzīvojumiem, ir atkarīgs, kā ar tiem galā tiks bērns. Un runa nav tikai par to, kā viņš izteiks prieku, mīlestību, maigumu, bet arī bailes, dusmas, apjukumu.
