Kā runāt ar bērniem par To 2
Daudzus vecākus uztrauc, kā pareizi pastāstīt bērnam par seksu. Psihologi uzskata, ka no tā, cik smalki un taktiski jūs pratīsiet pasniegt informāciju, atkarīgs, kā bērns to uztvers. Bet ne katrs vecāks prot stāstīt “par TO” pareizi, tāpēc mēs sameklējām vairākus psihologu padomus, kuri, ceram, jums noderēs.
Sāksim ar to, kā NEVAJAG runāt ar bērnu par seksu
Runājot “par TO”, nekādā gadījumā nedrīkst bliezt kā no automāta: “Nu, lūk, tu jau esi pietiekami liels un mēs ar tevi tagad runāsim par seksu.” Tas var bērnā radīt trauksmi un pat nobaidīt.
Sarunās “par TO” nevajadzētu būt nepārliecinātam, mulst, sarkt, novērst acu skatu vai, kas vēl ļaunāk – uztaisīt lielas acis. Mīlēšanās nav kaut kas, par ko būtu jākaunas, un bērnam tas jāsaprot.
Nevajag “par TO” runāt pārāk emocionāli. Nevajag stāstīt detaļas, kuras bērnam vēl nebūtu vēlams zināt. Nevajag izrādīt savas jūtas un pārdzīvojumus, ja bērns pats par to nejautā konkrēti.
Ja jūsu bērns pats interesējas par seksa tēmu un uzdod kutelīgus jautājumus, nemūciet no atbildēm, atgaiņājoties ar tukšām frāzēm. Piemēram, tādām kā: “Tev vēl agri to zināt” vai “Kur tu dzirdēji tādus jautājumus?” Ja viņš prasa PATS, atlieciet visus darbus un parunājiet ar viņu patiesi. Ir pienācis laiks…
Kad sāksiet runāt “par TO”, neievelciet sarunu. Bērns spēj koncentrēties desmit līdz piecpadsmit minūtes. Pacentieties laicīgi padomāt, KO jūs teiksiet un iekļauties laikā. Skaidrs, ka VISU pa šo laiku nepaspēt izstāstīt, taču tāds arī nav uzdevums. Jāpasaka tikai pamatlietas.
Nekad nemēģiniet uzsākt sarunu ar bērnu par seksu, izgāžot uz viņa nabaga galvas tonnu informācijas par izsargāšanos, lai izsargātos… Jā, tas arī ir jāzina, bet PĒC tam, kad būsiet paskaidrojuši, no kurienes rodas bērni. Pēc sarunas “par TO” nelieciet bērnu “atkārtot stundu”, lai pārliecinātos, ko viņš atcerējies un sapratis.
Kā runāt ar bērnu par seksu?
Psihologu domas par šo jautājumu atšķiras – bērnam jāstāsta par seksu vienkārši un godīgi. Piemēram, kā jūs viņam stāstītu par ūdens ciklu dabā vai cilvēka asinsvadu sistēmu.
VIENKĀRŠI – nozīmē pasniegt informāciju tādā formā, kādā tā par visiem 100% būtu bērnam saprotama. Bērni ir dažādi un sarunai “par TO” jābūt atbilstošai konkrētā cilvēka interesēm un īpatnībām. Viņam ir tēlainā domāšana? Pastāstiet “par TO”, izmantojot zināmo piemēru par putekšņlapām un drīksnām. Viņš ir reālists un vairāk jautājumiem pieiet analītiski? Pastāstiet viņam, kā ir, piemēram, šādi:
Kā bērns nokļūst mammas vēderā? – Mammai ir īpaša sēkliņa (maza šūniņa) un tētim arī ir īpaša sēkliņa. Tētis iedod savu sēkliņu mammai, tās savienojas mammas vēderā un pārvēršas par mazu cilvēciņu, kurš sāk augt.
Kā tēta sēkliņa savienojas ar mammas? – Tētim ir garš penis, kā koka stienītis. Mammai lejā ir plaisiņa, ko sauc par vagīnu. Tētis ieliek savu peni mammas vagīnā, un tur no viņa ieiet tēta sēkliņa. Un mammas sēkliņa sēž viņas vēderā un gaida. Tēta sēkliņa piesteidzas pie mammas sēkliņas un viņas savienojas.
Iespējas pastāstīt “par TO” vienkārši un tajā pašā laikā taktiski un godīgi ir ļoti daudzvedīgas. Pacentieties izvēlēties savam bērnam piemērotāko.
GODĪGI – tas nozīmē neko neslēpjot, bet arī nemazinot vai nepalielinot nozīmi, un nenoklusējot. Ja jums ir grūti par to runāt pašiem, varat izmantot attiecīgu literatūru un pateikt savam bērnam tā: “Es neatceros, no kāda vecuma puikām var būt bērni, mēs varam kopīgi paskatīties, ko raksta par to grāmatā.”
