Kā Rozalija Banders kļuva par pirmo sievieti tiesnesi Latvijā 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” informēja: “Latgales apgabaltiesas kopsapulce piešķīra jaunākai tiesu amatu kandidātei Rozalija Banders tiesības izšķirt miertiesnešu kompetencei piekrītošās lietas. Šis ir pirmais gadījums Latvijā, kur sievietei piešķir tiesneša tiesības.
Banders beigusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.” Tādējādi Latgales apgabaltiesas kopsapulce ar savu lēmumu pāršķīra jaunu lappusi Latvijas tieslietu vēsturē. 1904. gada 1. maijā rakstveža ģimenē Alūksnē dzimušajai Rozālijai Banderei tobrīd bija 27 gadi un fakts, ka tiesneša pilnvaras saņem sieviete, joprojām bija retums arī plašākā Eiropas mērogā.
Ģimnāzijas izglītību viņa bija guvusi Rīgā, kur 1923. gada rudenī sāka studijas LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes tiesību zinātņu nodaļā un paralēli studijām strādāja arī par skolotāju Krāslavā un Daugavpilī.
Vēlāk Bandere, pēc apprecēšanās 1932. gadā Purgale, atzīmēja, ka skolotājas darba pieredze viņai devusi “taktu tiesas sēdēs ar lieciniekiem un prāvniekiem”.
Bet par to, ka kolēģi vīrieši viņai uzticējuši tiesības patstāvīgi iztiesāt lietas, atmiņās uzsvērts, ka vispirms viņa jūtas pateicīga Latvijas Satversmē iekļautajam dzimumu līdztiesības principam un “to vīru laikmetīgiem uzskatiem, kas kā Latgales apgabaltiesas kopsapulces locekļi mani pieņēma un deva man tālākās iespējas”.
Miertiesneša statusā Purgale 30. gados skatīja lietas Rēzeknē, Daugavpilī, Ilūkstē, Krustpilī; vēlāk pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Otrā pasaules kara noslēgumā viņas ģimene devās trimdā, un otrā mūža daļa tika pavadīta ASV, Sietlā, kur bijusī tiesnese uzņēmās elektrotehnikas mehāniķes darbu aviācijas rūpnīcā. Rozālija Purgale nomira Sietlā 1984. gada 2. martā.
