Kā rīkoties, saprotot, ka esat apkrāpts? “Šeit ir ļoti svarīgs ātrums – jāziņo bankai, jālūdz atsaukt maksājumu” 6
“Ir jāsaka, ka šeit ir ļoti svarīgs ātrums,” norāda SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis TV24 raidījumā “Uz līnijas”, runājot par cilvēka rīcību, saprotot, ka pret viņu vērstas krāpnieciskas darbības.
Tajā brīdī, kad klients kaut ko ievada, nauda ceļo sekunžu laikā, viņš skaidro. Protams, ka arī krāpnieki to ļoti labi apzinās un izmanto, veidojot darījumu ķēdes, lai naudai ir grūti izsekot, viņš skaidro.
Pirmais, kas jādara klientam, ir nekavējoties jāziņo bankai par krāpniecisko gadījumu, jāpiesaka maksājuma atsaukums, M.Pelcis strikti norāda. Banka, protams, tajā brīdī mēģinās darīt, ko var. Te, protams, jāskatās uz situāciju kopumā, viņš uzsver, jo bieži vien ir juridiski šķēršļi.
Ja klients no savas puses visus izdarījis korekti, apstiprinot darījumu ar Smart-ID, tad bankai ir grūti argumentēt otrai bankai, kas ir noticis un kāpēc šī nauda ir jāatdod.
Arī policijas uzdevums ir sekot līdzi visiem šiem gadījumiem, bet ir jāsaprot, ka lielākoties visi šie gadījumi ir pārrboežu, līdz ar to policijas spēja ātri un operatīvi reaģēt ir ierobežota ar dažādiem juridiskiem rāmjiem. Aktuāls ir jautājums, kā to risināt, viņš uzsver.
Jau ziņojām, ka šogad krāpnieki iedzīvotājiem izkrāpuši jau gandrīz 3,5 miljonus eiro, trešdien mediju pasākumā sacīja Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.
Tostarp ar telefonkrāpšanas palīdzību izkrāpti 1 697 540 eiro, bet ar viltus finanšu platformām – 1 167 684 eiro.
Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos Valsts policija vislielākās izkrāptās naudas summas reģistrējusi zvanu (53%), finanšu platformu (36%) un tirgotāju jeb pirkšanas-pārdošanas (7%) krāpniecības gadījumos un to mēģinājumos.
Rinkevics prognozēja, ka, turpinoties līdzšinējā tempā, līdz gada beigām izkrāpto līdzekļu apjoms var pārsniegt 10 miljonus eiro.
Tāpat Rinkevics sacīja, ka šis izkrāptās naudas apjoms ir fiksēts tikai tajos gadījumos, kad cietušie vērsušies policijā. Rinkevics atzina, ka bieži vien cilvēki apzinās, ka nauda ir neatgriezeniski zaudēta, tāpēc cietušo motivācija atgūt naudu ir maza un tie nevēršas policijā.
Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks arī norādīja, ka krāpniecība ir starptautisks noziegums, bet katra starptautiska izmeklēšana ir resursus patērējoša, tāpēc krāpnieki bieži vien izkrāpj nelielas summas līdz 50 eiro. Šādos gadījumos starptautiskā izmeklēšana prasītu krietni lielākus resursus nekā zaudētā summa. Tādēļ krāpniecības apkarošanā būtu jādomā par tehniskiem līdzekļiem, kā arī potenciālo upuru modrības veicināšanu.
