Kā rīkoties minerālmēslu vairākkārtēja sadārdzinājuma situācijā? 10
Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Kara un pandēmijas izraisītais minerālmēslu sadārdzinājums daudzās, tomēr ne visās saimniecībās ietekmējis vai ietekmēs darba ritmu un arī nākamo ražu. Pērn vai šāgada sākumā tālredzīgi veidotie minerālmēslu krājumi gandrīz visiem saimniekiem ir izlietoti. Kā rīkoties – pirkt minerālmēslus par patlaban tirgū piedāvāto augsto cenu vai gaidīt izdevīgāku piedāvājumu? To jautājām minerālmēslu pārdevējiem un lauku saimniekiem.
Aivars Pugulis, Cīravas pagasta zemnieku saimniecības Kalves saimnieks: – Rudens sējai NPK mēslojums bija jāpērk vasaras beigās. Maksāju 850 eiro plus PVN. Mēslojuma devu nedaudz samazināju. Virsmēslojumam, slāpeklim šajā gadā nedaudz samazinājām izsējas normu. Pērn vasarā bez jebkāda pamatojuma pasūtīju šo mēslojumu uz pusi vairāk nekā vajadzīgs un trāpīju desmitniekā. Ir palikušas vēl 50 tonnas nākamajam gadam.
Patlaban ar nākamsezonai vajadzīgā minerālmēslu daudzuma pirkšanu nesteidzos. Ir liela neziņa par nākotni. Jau šajā sezonā jutu, ka pat neliels mēslojuma devas mazinājums ietekmē ražu, kas aizvadītajā sezonā mums izauga vidēji laba.
Jānis Razovickis, SIA Baltic Agro tirdzniecības direktors: – SIA Baltic Agro minerālmēsli ir nopērkami visu laiku. Strādājam pie tā un mēģinām nodrošināt savus klientus ar visiem nepieciešamajiem minerālmēsliem. Sortiments ir sašaurinājies, piegādātāji ir pamainījušies, tomēr, ja ir pieprasījums no klientiem, tad vajadzīgo cenšamies nodrošināt. Patlaban, kā ik gadu šajā laikā, notiek minerālmēslu iepirkums un piegādes pavasara sējai. Cenas ir augstas, tāpēc saprotams, ka minerālmēslus pērk mazāk nekā šajā laikā pērn.
Par minerālmēslu pieejamību un cenām ilgtermiņā prognozes nesniedzam. Pārdodam to, kas ir glabātavās vai iepirkumos par esošā brīža cenu. Mūsu ieteikums lauksaimniekiem ir ļoti vienkāršs – būt pastāvīgā kontaktā ar savu piegādātāju un kopā ar viņu lemt par iepirkumu šobrīd vai tā atlikšanu uz vēlāku laiku.
Lī Samlere, Igaunijas laikraksta Maaleht žurnāliste un lauksaimniece: – Igaunijā ziemāji veido 60% īpatsvaru no visām sējplatībām, tāpēc minerālmēsli ir jāliek arī rudenī. Mūsu saimnieki minerālmēslus pērk un pirks šajā gadā arī tāpēc, ka ir saņemtas subsīdijas, pirkuma izmaksas var iekļaut saimniecības izdevumos un maksāt mazāku ienākuma nodokļa daļu. Vēl viens iemesls ir neziņa par nākotni. Minerālmēslu ražotājiem mainās piegādātāji, kāliju, piemēram, vairs nepērk Baltkrievijā. Citviet tas ir dārgāks. Puse Igaunijas minerālmēslu pārdevēju produktus nepērk no Krievijas ražotājiem. Viņi teic, ka Latvijā un Lietuvā nostāja pret Krievijas produktiem neesot tik kategoriska kā Igaunijā. Vairāki minerālmēslojuma pārdevēji pirkumus veic ASV, un cena ir augstāka.
Pārdevēji ziņo, ka situācija kļūšot skaidrāka līdz šā gada beigām, kad ir jābūt noslēgtiem līgumiem par nākamā gada piegādēm. Patlaban tirgū ir vērojama tendence, ka lauksaimnieki minerālmēslus pērk mazāk nekā agrāk. Tie saimnieki, kuriem ir iespējas, izmantos kūtsmēslus, bet minerālmēslus liks mazāk. Mainīt paradumus un mēslojuma normas īsā laika posmā nevar.
Zinta Jansone, kooperatīva VAKS komercdirektore: – VAKS, protams, iepērk un pārdod lauksaimniekiem minerālmēslus. To cena patlaban salīdzinājumā ar šo pašu laiku pērn ir tieši trīs reizes lielāka. Cenas precīzi nosaukt ir grūti, jo tās nepārtraukti mainās.
Lauku saimnieki uz šo tirgus tendenci reaģē dažādi. Ir saimnieki, kuri rēķina un minerālmēslus lieto tikpat daudz kā parasti. Citi saimnieki ieslēdz taupības režīmu, un ir tādi, kuri rudenī pie ziemāju sējas minerālmēslus vairs neliek.
Tirgū piedāvājumā ir ļoti dažādi minerālmēsli, par augstākām un zemākām cenām. Lauksaimniekiem ir jābūt tik gudriem, lai varētu aprēķināt, kuri minerālmēsli viņiem ir visizdevīgākie. Jāatceras, ka saimnieki pērk tīrvielu. Mēs kooperatīvā saimniekiem, protams, piedāvājam lietot tādus mēslošanas variantus, kuri ir maksimāli izdevīgāki pēc tīrvielas izmaksām uz hektāru.
Sākam aktīvi pārdot minerālmēslus arī nākamajam pavasarim, tostarp kombinētos minerālmēslus un īpaši dažādus slāpekli saturošos. Mūsu ieteikums saimniekiem ir – rēķināt! Maksimāli norēķināties par pavasarim nepieciešamajiem minerālmēsliem jau šajā gadā, jo šis ir labs gads lauksaimniekiem. Nākotni paredzēt nevaram.
Ainars Guštilo, Kabiles pagasta ZS Nogales saimnieks: – Ja vērtējam minerālmēslu pārdevēju piedāvājumu nosacījumus, tie ir atšķirīgi. Samaksājot vien PVN, piedāvā norēķināties nākamā gada rudenī. Ja pārdos pārdevējam arīdzan graudus, tad cena būšot izdevīgāka. Esmu priecīgs, ka vasarā akcijas laikā fiksēju cenu 200 tonnām amonija salpetra. Ja būtu jāpērk patlaban, maksātu daudz vairāk.
Gan minerālmēslu pārdevēji, gan arī saimnieki runā, ka pavasarī minerālmēsli varētu maksāt lētāk nekā patlaban. Iesaku pievērst uzmanību, vai tik tas nav mārketinga triks, un noskaidrot, vai šiem pārdevējiem šobrīd vispār ir ko pārdot.
Slāpekli nākamajam gadam jau esmu nopircis un cenas ziņā esmu ieguvējs. Esmu ļoti gandarīts par sadarbību ar Lietuvas Agrochema, kas manai saimniecībai piedāvā izdevīgus sadarbības nosacījumus.
Ričards Andersons, SIA CrossChem valdes priekšsēdētājs: – Pasaules minerālmēslojuma tirgus šogad ir iedragāts kā nekad iepriekš. Pilna apmēra enerģētikas krīze, samērīgo cenu dabasgāzes un izejvielu piegādes pārtraukšana uz Eiropas Savienību ir paralizējusi vairāku mēslošanas līdzekļu ražotāju darbību.
Dabasgāzes, kas ir galvenā slāpekļa mēslošanas līdzekļu izejviela, cena ES ir katastrofāli augsta, kas praktiski izslēdz Eiropas ražotājus no pasaules un Eiropas iekšējā tirgus konkurences. Tas novedīs pie desmitiem, varbūt pat simtiem tūkstošu zaudētu darbavietu Eiropā. Energoresursus jau patlaban pārdod par fenomenāli augstām cenām, kas liecina, ka, visticamāk, tās saglabāsies augstas arī 2023. gadā. Attiecīgi arī mēslojumu cenām nav iemesla kristies. Ikviens ražotājs, toskait mēs, cīnās ar sankciju sekām un ir spiests līdz nebijušiem augstumiem palielināt slāpekli saturošo mēslojumu cenas.
Arī lauksaimnieki meklē iespējas minerālmēslojuma pirkuma finansēšanai – mēslojums aizvien ir vitāli svarīgs labu ražu apjomu sasniegšanai. Šābrīža situācija lielākas problēmas sagādā tiem lauksaimniekiem, kuriem ir grūtāk pārvaldīt sezonālus ienākumus, bet sadārdzinājums sit pa kabatu visiem. Šoruden daļa zemnieku laukus apsēja vēl uz agrāk pirkto rezervju rēķina, tomēr krājumi sāk aptrūkties gan lauksaimniekiem, gan arī mēslojuma ražotājiem.
Minerālmēslojuma tirgus krīze nav tikai mēslojuma ražotāju vai lauksaimnieku problēma, bet gan Eiropas izdzīvošanas jautājums. Ja netiks veikti tūlītēji pasākumi, mēslojuma trūkums ātri pārvērtīsies par pārtikas trūkumu, kas skars ikvienu no mums. Tāpēc patlaban atbildība gulstas uz ES un tās valstu valdību pleciem.
Minerālmēslojuma cenas strauji pieauga jau pagājušajā gadā kovidpandēmijas radīto piegādes ķēžu un ražošanas traucējumu dēļ. Tomēr šobrīd situācija Eiropā paliek kritiska, un, ja Eiropa ātri neatradīs risinājumu, trieciens būs spēcīgs. Lai gan pēdējos desmit gados, kopš CrossChem cītīgi pēta minerālmēslojuma tirgu, rudens un ziemas sezonās Eiropā ik gadus bija vērojams pakāpenisks mēslojuma cenas kritums, ir sajūta, ka šis gads tomēr būs izņēmums. Tāpēc mans ieteikums ikvienam lauksaimniekam ir pirkt savai saimniecībai nepieciešamo mēslojumu pēc iespējas savlaicīgāk.
Gerardas Brazaitis, SIA Agrochema komercdirektors: – Esam minerālmēslu ražotāji, tāpēc vēlamies ziņot par norisēm tirgū plašākā tvērumā. Eiropas gāzes krīze aizvien visvairāk ietekmē mēslošanas līdzekļu tirgu, īpaši pēc gāzes piegādes pa cauruļvadu Nord Stream 1 no Krievijas pārtraukšanas.
Mēslošanas līdzekļu ražotāji saskārās ar tālāku izejvielu cenu kāpumu, tādējādi augustā tika ziņots par mēslojuma rūpnīcu darba apturēšanu. Par ražošanas apturēšanu vai ierobežojumiem paziņoja lielākie Eiropas ražotāji: Grupa Azoty, Achema, Yara, CF. Šāds lielo ražotāju lēmums izraisīja masīvus nitrātu piegādes traucējumus. Arī citi Eiropas mēslošanas līdzekļu ražotāji reaģē uz sarežģīto situāciju.
OCI Galeen rūpnīcā turpina darboties tikai viena no divām amonjaka līnijām, BASF ir samazinājis amonjaka ražošanu Antverpenē un Ludvinshafenē, kā arī apsver turpmāku ražošanas jaudas samazināšanu, bet Ineos uzrauga situāciju saistībā ar enerģijas patēriņu un plāno ierobežot ražošanas apjomus. Piebildīsm, ka Lifosa, kas jau mēnesi bija strādājusi, atkal pārtraukusi savu darbību, bet Borealis ziņo par samazinātu nitrātu ražošanu. Neraugoties uz rūpnīcu slēgšanu, pieprasījums pēc mēslošanas līdzekļiem Eiropā pieaug, un tirgus dalībnieki šobrīd vēršas pie ražotājiem, cerot nodrošināt nepieciešamo mēslojuma daudzumu turpmāk.
Gāzes cenu kāpums ir paaugstinājis arī amonija nitrāta cenas, tirgū produktu deficīts rodas tāpēc, ka ražotājiem tos ražot ir pārāk dārgi. Tirgus būtībā ir strupceļā – brīdī, kad piegādātāji sāk ziņot par ražošanas daudzumu samazināšanu vai darbības apturēšanu, pircēji cenšas nodrošināt nepieciešamos daudzumus. Pagaidām ir grūti pateikt, kā mainīsies mēslošanas līdzekļu tirgus saistībā ar mēslošanas līdzekļu ražošanas izmaksu pieaugumu. Tirgus ekspertu analīze liecina, ka pircēji Eiropā tomēr plāno pirkt nepieciešamo mēslojumu pat par augstākām cenām.
Kalcija amonija nitrāta cenas Eiropā ir pieaugušas un, visticamāk, turpinās pieaugt izmaksu pieauguma dēļ.
Ražas vākšanas sezonas beigas ir mudinājušas pircējus pirkt karbamīdu. Lai gan pēdējo nedēļu laikā tirgū nav bijis liels pieprasījums pēc tā, šķiet, šobrīd situācija ir mainījusies.
Tā kā Eiropā vietējā ražošana ir samazinājusies, tiek pirkts šķidrā slāpekļa mēslojums KAS-32 no ASV un Trinidādas un Tobāgo. Francijas ostā Ruānā tirdzniecība septembra trešajā nedēļā nedaudz atguvās un pieprasījums atjaunojās. Pircēji vēlas nodrošināt nepieciešamo mēslojuma daudzumu pirms cenu pieauguma.
Kālija mēslošanas līdzekļu aprite Eiropā aizvien lielā mērā stagnē sezonalitātes un vēsturiski augsto cenu dēļ. Paredzams, ka kālija pārdošanas daudzumi Eiropā kāps līdz oktobrim.
Amonija sulfāta tirgus pēdējo nedēļu laikā ir bijis ārkārtīgi lēns. Taču ziņas par samazinātu piedāvājumu Eiropā ir izraisījušas panikas vilni. Šīs saspringtās situācijas apstākļos Ķīnas piegādātāji ir gatavi pārdot aptuveni četrus amonija sulfāta kuģus Eiropas tirgum, tomēr darījuma cena vēl netiek atklāta. Ņemot vērā jaunos ES mēslojuma noteikumus, mēslošanas līdzekļu ievešana no Ķīnas var būt riskants lēmums, taču, ja gāzes cenas turpinās kāpumu, tā var būt vienīgā iespēja.
Secinājums – ja enerģētikas jomā nenotiks nekādas izmaiņas un izejvielu cenu pieaugums neapstāsies, ražošanas uzņēmumiem būs jāveic krasas izmaiņas ražošanas optimizēšanā, piedāvājot alternatīvas.
