Kā rīkoties, ja esam aculiecinieki darba tiesību pārkāpumam vai arī paši cietuši? 0
Žurnāla lasītāji nereti mums vēsta par dažādiem darba tiesību un darba drošības pārkāpumiem. Kā rīkoties, ja esam šādu gadījumu aculiecinieki vai cietušie? Kāda patlaban ir situācija valstī kopumā? Atbild Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.
Pat viens negadījums ir daudz
2016. gads darba drošības ziņā Latvijā bijis diezgan satraucošs, ņemot vērā nelaimes gadījumu darba vietās skaita pieaugumu. No Eiropas Savienības valstīs vidēji reģistrētajiem nelaimes gadījumiem atpaliekam teju trīs reizes. Pērn Latvijā reģistrēti 43 letāli nelaimes gadījumi, bet pagaidām varam analizēt tikai 35, kas ir oficiāli apstiprināti. 11 no tiem notikuši ārpus Latvijas un pārsvarā saistīti ar ceļu satiksmes negadījumiem.
Taču pat viens nelaimes gadījums jau ir daudz! Lielākoties tie reģistrēti nozarēs, kur negadījumu tradicionāli ir vairāk: būvniecībā, mežizstrādē, transportā. Pagājušā gada lielākā nelaime bija Jaunbērzē lauksaimniecības uzņēmumā, kas paņēma uzreiz četru cilvēku dzīvību. Pēc notikuma ir mainījusies nozarē strādājošo attieksme pret darba drošību un inspekcijas veiktajām pārbaudēm.
Tūlīt būs vaļā lielais ES fondu atbalstīto projektu maiss ar daudziem jauniem pasūtījumiem, bet tas nozīmē, ka arī darba drošībai būs jāpievērš vēl lielāka uzmanība. Visticamāk, cilvēki no citām jomām atkal tiks aicināti pārkvalificēties darbam būvniecībā. Ja katrs nāks un strādās, kā pagadās, bez īpašas apmācības, situācija var kļūt sliktāka nekā līdz šim, jo viens no galvenajiem negadījumu cēloņiem ir uzmanības un kontroles trūkums, kā arī nepietiekama apmācība darba aizsardzības jautājumos.
Labāk konkrēti, nevis anonīmi
Par pārkāpumiem dažādos darba tiesību jautājumos nereti ziņo arī “Praktiskā Latvieša” lasītāji, taču parasti šie jautājumi ir anonīmi vai arī viņi lūdz savu vārdu un uzvārdu žurnālā neminēt. Cik bieži un par ko iedzīvotāji zvana uz Valsts darba inspekcijas (VDI) anonīmo tālruni?
Gada laikā VDI anonīmajā tālrunī tiek atstāti vairāki simti šādu vēstījumu. Svarīgi ir zināt nevis par pārkāpumu vispār un cilvēka vārdu, kurš par to ziņo, bet gan kur un tieši kāds ir šis pārkāpums. Katrs anonīmais zvans tiek ierakstīts un pēc tam rūpīgi izanalizēts – jo konkrētāka šī ziņa, jo reālāk inspekcija var palīdzēt. Cilvēki nereti baidās nosaukt savu vārdu un uzvārdu, jo negrib zaudēt darbu, taču, no otras puses, vai ir jēga turpināt strādāt, ja darba devējs rupji pārkāpj Darba likumu un neievēro pat it kā elementāras lietas – darba līgums rakstiski nav noslēgts, algu laikā vai pat vispār neizmaksā, atvaļinājumā nelaiž, jāstrādā garas darba stundas utt.
Nereti VDI pārstāvji atnāk uz konkrēto darbavietu, par ko saņemta sūdzība, bet cilvēki klusē, baidās kaut ko teikt. Ja paši negribēsim pakustināt ne pirkstiņu, lai situāciju mainītu, arī inspekcija nespēs kaut ko mainīt!
Kur iet un ko darīt?
Kamēr vēl cilvēks kādu naudiņu par darbu saņem, viņš parasti piecieš dažādas nebūšanas un cer, ka gan jau ar laiku tās atrisināsies, bet, kad visi striķi trūkst, tad meklē palīdzību inspekcijā. Strīdi par darba samaksu gan lielākoties jārisina tiesā. Tikai tad, ja starp abām pusēm nepastāv strīds, piemēram, darba devējs atzīst, ka ir parādā savam darbiniekam, bet saka, ka viņam neesot naudas, ko samaksāt, inspekcija var iesaistīties – izdot rīkojumu un piesaistīt tiesu izpildītāju, lai šo naudu piedzen par labu darbiniekam.
Ja ir strīds, tad cita ceļa nav – jāiet uz tiesu.
Citviet Eiropas Savienībā valsts darba inspekcijas pilda arī mediatoru funkcijas, mēģinot samierināt abas puses, kam radušās domstarpības. Igaunijā, piemēram, tāda prakse ir jau gadus desmit. Tur inspekcija vada darba strīdu komisiju, kuras sastāvā ir arī arodbiedrību un darba devēju pārstāvji, kas kopīgi lemj par radušos situāciju un palīdz izšķirt strīdu. Šī pieredze tuvākajā laikā tiks detalizēti izvērtēta, un, iespējams, arī Latvija varētu iet šādu ceļu.
Taču ar VDI speciālistiem pašu mājās arī tagad der sazināties, ja nepieciešama konsultācija darba strīdu vai darba drošības jautājumos. Viņi pateiks, kā katrā gadījumā rīkoties. Arī reģionos ir VDI nodaļas, kur to var uzzināt (Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales reģionālās valsts darba inspekcijas). Visātrāk un visērtāk visu noskaidrot ar e-pakalpojumu starpniecību vai sazvanoties. Turklāt konsultācijas darba strīdu jautājumos sniedz arī Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperti – tas notiek jaunā Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros.
UZZIŅA
* Valsts darba inspekcija (VDI) :
• uzrauga un kontrolē darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu;
• kontrolē, kā darba devēji un darbinieki savstarpēji pilda darba līgumos un darba koplīgumos noteiktos pienākumus;
• konsultē darba devējus un darbiniekus par darba tiesiskajām attiecībām un darba aizsardzību;
• veicina sabiedrības izpratni par darba tiesību un darba drošības normu ievērošanas nozīmību.
* VDI atrodas K. Valdemāra ielā 38, k-1, Rīgā, LV-1010; tālr. 67021704; e-pasts: [email protected]. Konsultatīvais tālr. 67186522 vai 67186523.
* Anonīmais uzticības tālr. 67312176.
