Kā renovēt māju, lai atmaksātos. Praktiski ieteikumi renovācijas procesa organizēšanā 0
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā jau pāris desmitus gadu siltina daudzdzīvokļu mājas. Dzīvokļu īpašnieki šajā laikā arvien vairāk novērtējuši mājas energoefektivitātes paaugstināšanas priekšrocības, it īpaši, ja pusi no renovācijas izmaksām sedz ES fondi.
Lielu daļu no atlikušās puses sedz reāli ietaupījumi no siltuma tēriņiem apkures sezonā, tāpat samazinās izdevumi telpu vēsināšanai vasaras sezonā. Piedevām pēc renovācijas māja ir uzposta kā jauna brūte, aizkaļkotie cauruļvadi tiek nomainīti ar jauniem, un pa izļodzīto logu spraugām vairs negaudo vējš. Mājas kapitālremonts ir obligāts process, kas tik un tā būs jāveic.
Nevajadzētu kavēties. Lai arī gribas paļauties uz ES kā ilglaicīgas un pārtikušas valstu savienības finansiālu atbalstu, koronvīrusa epidēmija parādīja, ka pasaulē nekad neko skaidri nevar zināt.
Tādēļ šodien jāizdara tas, kas, pirmkārt, ir nepieciešams un, otrkārt, ir izdevīgs. Par daļas mūsu iedzīvotāju veselīgo pragmatismu liecina garās rindas kredītu un līdzmaksājumu saņemšanai, kas šobrīd jau izveidojušās finanšu institūcijā ALTUM. Plānotais jaunais ES fondu atvērums stāsies spēkā pēc pāris gadiem, un valdības piešķirtais atbalsts ļaus procesu šajā laikā turpināt.
Šobrīd aktuālāk ir jautāt, nevis to, vai veikt mājas renovāciju, bet – kā to labāk izdarīt.
“Patīkami, ka FM plāno izdalīt līdzekļus māju siltināšanas programmas turpināšanai. Būvniekiem tas šajā sarežģītajā laikā ir liels atspaids, kas palīdzēs noturēt darbaspēku.
Tomēr, domāju, nepieciešams šo palīdzību izmantot ļoti pārdomāti, izmantojot labāko metodiku un izvairoties no pieļautajām kļūdām,” akcentē Normunds Grīnbergs, Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs.
Jāsāk ar projektu vadītāju
Mājas renovācija ir projekts, ko iecer dzīvokļu īpašnieki un realizē būvnieki. Lai šos abus posmus veiksmīgāk savienotu, nepieciešams zinošs un atbildīgs projektu vadītājs ar savu komandu. Vispirms mājas iedzīvotāji lemj par renovācijas sākšanu un pilnvaro kādu personu virzīt šo procesu.
Jāatceras, ka bankas kredītam nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kvalificēta vairākuma (3/4 daļas) atbalsts. Lai operatīvāk veiktu mājas pārvaldīšanu, mājas vecākajam ir palīgi, vislabāk pa vienam cilvēkam no katras kāpņu telpas. Tā ir vieglāk izziņot jaunumus, panākt lēmumu saskaņojumu un koordinēt darbību.
Projektu vadīt var apsaimniekotāja pārstāvis, persona no mājas iedzīvotāju vidus vai pieaicināts speciālists.
Tā vadība apvieno zināšanas par dokumentu virzību, spējas šo dokumentāciju sakārtot un būvdarbu kontroli mājas iedzīvotāju interesēs.
Nepieciešamas priekšzināšanas un pacietība, lai darbus novadītu līdz galam. Tas nemaz nav tik vienkārši un ne katram izdodas.
Bieži projektu virza piemērots cilvēks no mājas iedzīvotāju vidus. Reizēm tas ir pensionārs ar pieredzi dokumentu virzīšanā un būvniecībā.
Dzīvokļa īpašniekiem jāvienojas arī par remontdarbu apjomu, tie var būt mazāki un lētāki vai pamatīgāki un dārgāki. Piemēram, pie vieniem kreņķiem projektā iekļaujot arī apkārtnes labiekārtošanu. Visprātīgāk jau ir mācīties no citu kļūdām un atradumiem, tādēļ ieteicams iepazīties ar citu renovēto māju pieredzi un apskatīt vairākus variantus.
Būtu vērts sazināties ar to māju projektu vadītājiem, kuras ir veiksmīgi startējušas konkursā “Energoefektīvākā ēka Latvijā”.
Lielākā daļa ar ES grantu atbalstu renovēto māju ir veiksmes stāsts. Laba datu bāze ar renovēto māju projektiem ir uzkrāta ALTUM. Arī EM ir atrodami veiksmīgāko māju projekti, adreses, darbu veicēji un cita noderīga informācija.
Papīra lietas ir ķēpīgas. Lai saņemtu bankā finansējumu, nepieciešams izstrādāt korektu projekta dokumentāciju. Šajā procesā atbalstu sniedz banku darbinieki, kas ir diezgan pretimnākoši.
Tad jāveic iepirkumu konkurss (tiesa, atvieglots) un jāseko būvdarbiem. Pirmajā reizē visu to izdarīt projektu vadītājam ir visgrūtāk. Kad process ir apgūts, lieta iet raitāk, bet, ak vai, šī māja jau renovēta un iegūto pieredzi nav kur izmantot…
Veiksmīgus un pieredzējušus projektu vadītājus labprāt pieaicina citu renovētkāru māju iedzīvotāji. Mājas renovācijas projektu vadītājs jau sāk kļūt par profesiju un, spriežot pēc milzīgā renovējamo māju skaita, perspektīvu.
Būvnieka izvēle
Veiksmīga mājas renovācija balstīta uz vairākiem vaļiem, iedzīvotāju sapratni, labu projektu, labu projekta vadību un labu darbu izpildi.
Piedevām tai jābūt arī ilgtspējīgai. Šis jēdziens ietver ne tikai iespējami mazākas izmaksas būvniecības laikā, mājas apsaimniekošanas izdevumus ilgstošā mājas ekspluatācijas laikā, energoefektīvu ierīču un vietējo resursu izmantošanu, kā arī citas labas lietas.
Ne katra lētākā tehnoloģija, būvmateriāls un darbaspēks būs piemērotākais. Var sanākt, ka skopais (un neapdomīgais) maksās divreiz. Laika gaitā būvniecības ekspertiem ir izkristalizējušies vairāki veiksmīgas renovācijas “knifi”, kas saistīti ar pareizu darba organizāciju.
Ļoti nozīmīgs aspekts ir pareiza darbu veicēja – būvnieka – izvēle. Cilvēkam bez pieredzes ir grūti iepirkuma procedūras laikā smalki izanalizēt dažādu būvfirmu reklāmu piedāvājumus un atrast ne tikai it kā materiāli izdevīgāko, bet arī drošāko. Speciālistu pieredze liecina, ka lielu būvfirmu efektivitāte ir vairāk jūtama lielos projektos, kuru izmaksu apjoms mērāms virs miljona eiro.
Praksē ir pierādījies, ka renovāciju veiksmīgi veic nelielas, specializētas firmas, kuru sastāvā ir ap 10 celtniekiem. Tādas darbojas, piemēram, Tukumā un Saldū. Mazas firmas ir elastīgas, ar tām vieglāk visu sarunāt. Vietējais ražotājs ar savu nopelnīto naudu silda sava novada ekonomiku. Viņš ir klientiem pazīstams, viņam šeit mājas, viņš nekrāpsies un nekur neaizmuks. Pie vietējā var vērsties pēc konsultācijas, arī projekta papildinājumu vai pretenziju gadījumā.
Firmas ir dažādas, tikpat dažādas kā cilvēki. Vēlams jau laikus uzzināt, kuram no būvuzņēmējiem ir labāka reputācija, un ar to vienoties. Ja uzņēmējs šobrīd ir noslogots, ir vērts kādu laiku pagaidīt, bet būt drošam par darbu tempiem un kvalitāti.
Pie labiem meistariem jāpagaida rindā. Drošākas garantijas veiksmīgai mājas atjaunošanai par būvuzņēmēja “labo slavu” nav. Ir vēl citas nianses.
“Dažreiz mājas iedzīvotāji paši mēģina aktīvi uzraudzīt būvdarbus un māca meistariem, kā pareizi jāstrādā. Tas nav produktīvi, ar labiem nodomiem vien nevar aizstāt profesionalitāti.
Pārmērīga kontrolēšanas aktivitāte tikai kavē darbus un neved pie laba rezultāta. Būvdarbu kvalitāti profesionāli pārbauda neatkarīgs būvuzraugs, sertificēts speciālists ar atbilstošu izglītību.
Patiešām pārbauda, nevis tikai paraksta papīrus. Labāk laikus aptaujāt paziņas un noskaidrot, kurš ir būvuzraugs ar labāko reputāciju. Tad vajag mēģināt ar viņu vienoties, lai paņem vēl šo objektu,” atzīmē Aldis Greķis, neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes jomā.
