Kā reaģēt, ja līdzcilvēks cieš no šizofrēnijas? 2
Uzzinot, ka kāds ģimenes loceklis, draugs, tuvinieks vai kolēģis cieš no šizofrēnijas, cilvēku var pārņemt dažādas emocijas. Tās var būt gan pēkšņas bailes un apjukums, gan neziņa, kā rīkoties tālāk. Šādos gadījumos ir svarīgi nevis pakļauties sabiedrībā pastāvošajiem stereotipiem un aizspriedumiem pret cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām, bet iegūt informāciju, izglītoties un/vai vērsties pēc padoma pie speciālista, lai saprastu, kas tad īsti ir šī slimība, kā tā izpaužas un kā ir iespējams palīdzēt. Šādās situācijās pats svarīgākais ir nenovērsties no cilvēka, atbalstīt un būt blakus. Gan par to, kā reaģēt gadījumā, ja līdzcilvēks cieš no šizofrēnijas, gan par citiem ar šo saslimšanu saistītiem jautājumiem atbildes sniedz psihiatrs Jānis Bušs.
Kas ir šizofrēnija un kā tā izpaužas?
Šizofrēnija ir apvieno psihisku slimību grupu, kas raksturojas ar daudziem dažādiem psihiskiem traucējumiem. Aptuveni 1 – 2 % pasaules iedzīvotāju slimo ar šizofrēniju, bet nereti pacienti ar šo saslimšanu simptomātiski ir pat ļoti atšķirīgi. Šizofrēnija var sākties pēkšņi, bet var arī attīstīties lēni un pakāpeniski. Simptomi, ar ko saskaras šizofrēnijas pacienti, ietekmē domāšanu, uztveri, emocionālās reakcijas un uzvedību.
Šizofrēnijas galvenās simptomu grupas ir tā saucamie “pozitīvie” simptomi vai simptomi, kas raksturo pieredzi, kāda ir pacientam papildus tai, kas ir veselam cilvēkam, un “negatīvie” simptomi vai simptomi, kad cilvēks zaudē kādas īpašības, kādas viņam bija agrāk, kā arī garastāvokļa traucējumi, izziņas, uzmanības un atmiņas traucējumi. Pie “pozitīvajiem” simptomiem pieder dažādi uztveres traucējumi (piemēram, dzirdes halucinācijas), domāšanas traucējumi (piemēram, maldīgi, aplami uzskati, kas nepadodas koriģēšanai ar loģiskiem skaidrojumiem), izturēšanās traucējumi (piemēram, muļķīga, nepamatoti nemierīga, dīvaina uzvedība) un citi traucējumi. Pie “negatīvajiem” simptomiem pieder vienaldzība, enerģijas trūkums, nevēlēšanās neko darīt, izvairīšanās, bezmērķīga izturēšanās un citi simptomi. Pie garastāvokļa traucējumiem var būt bezcerīgums, nomāktība, arī pašnāvības domas. Tāpat var būt grūtības noturēt uzmanību vai koncentrēties.
Būtiski ir saprast to, ka šizofrēnijas simptomi ir ļoti dažādi un šizofrēnijas diagnozi var noteikt nevis tikai pēc dažiem simptomiem vai to grupām, bet pēc daudziem diagnostiskiem kritērijiem, kuriem jāsakrīt.
Vai ar šizofrēniju var saskarties jebkurš cilvēks?
Jā, ar šizofrēniju var saskarties ikviens cilvēks neatkarīgi no vecuma, dzimuma, izglītības, sociālā stāvokļa un daudziem citiem faktoriem. Šizofrēnijas cēloņi vēl līdz galam nav skaidri un tiek pasaulē pētīti. Visbiežāk šī saslimšana sākas 17 līdz 30 gadu vecumā. Protams, tas neizslēdz to, ka šī saslimšana varētu sākties arī gados vecākiem vai jaunākiem cilvēkiem, tomēr šādi gadījumi ir retāk sastopami. Tāpat ar šizofrēniju nereti var saskarties arī tie cilvēki, kuri iepriekš cietuši no kādas citas psihiskas saslimšanas, piemēram, depresijas, trauksmes vai kādu narkotisku vielu atkarības. Būtiskākie riska faktori, kas var veicināt šīs saslimšanas attīstību, ir iedzimtība, toksisku vai narkotisku vielu lietošana, dažādi smadzeņu attīstības traucējumi, kā arī dažādi sociāli faktori – nelabvēlīga sociālā vide, disfunkcionāls ģimenes modelis, vardarbība ģimenē u.c.
