Personīgās un profesionālās izaugsmes dienasgrāmata 0
Pieņemsim, ka jūs esat laimīgs cilvēks, kuram ir laiks un tomēr kaut kā mazdrusciņ pietrūkst. Tad jums var būt piemērota šī prakse, kas piedāvāta psiholoģijas sutdentiem kādā no Jaunzēlandes augstskolām. Viņi semestra laikā veica pierakstus, par kuriem aptuveni reizi trīs mēnešos savam supervizoram stādīja priekšā savas refleksijas eseju formā.
Tika rekomendēts uzdot sev šādus jautājumus:
1. Ko labu esmu izdarījis?
2. Ko tas liecina par mani – kas man ir svarīgs? Kādas ir manas domas?
3. Ko es citreiz darītu savādāk?
4. Ko man tādēļ būtu jāiemācās?
Katru reizi, pārskatot šos jautājumus, jūs neapzināti vērtējat padarīto un no praktiskā aspekta skatāties uz pašpilnveidi.
Lai nofiksētu izteiktos secinājumus (un uzrakstītu eseju uz divām trim lappusēm), var rakstiski atbildēt uz šādiem jautājumiem:
1. Kādas tēmas atkārtojas?
2. Kā vēl trūkst no tā, kam vajadzētu būt?
3. Kādas izmaiņas notikušas manos pierakstos?
4. Kas kļuvis svarīgāks?
5. Kas ir kļuvis mazāk svarīgs?
6. Kā no tiem laikiem mainījusies jūsu attieksme un izpratne par situāciju?
7. Kā mainījies jūsu priekšstats par to, ko nozīmē “būt profesionālam”?
8. Par ko jūs esat kļuvis pārliecinātāks?
9. Ar kādām situācijām jūs tiekat galā labāk?
Strādāt ērtāk, izmantojot taimeri, uzstādot to uz jums piemērotu ilgumu (var sākt ar piecām minūtēm).
Izmantojot metodi, var strādāt ar ļoti daudzām tēmām! Īpaši noderīga metode varētu būt tiem, kuri veic zinātnisko darbu vai piedalās ilgstošos projektos.
