Kā radušās milzīgās gāzes bumbas — zvaigznes? 0
Zvaigzne ir milzīga un spoža sakarsētas gāzes bumba. Zvaigznes satur lielu daudzumu ūdeņraža, kas ir galvenais enerģijas avots. Zvaigznes veido arī citi ķīmiskie elementi, piemēram, hēlijs, slāpeklis, skābeklis, dzelzs, niķelis un cinks. Visi zvaigžņu elementi atrodas gāzveida stāvoklī. Kā tās ir viedojušās? Žurnālā “Planētas Noslēpumi” paskaidrots, ka zvaigzne sāk veidoties, kad Visumā liels daudzums blīvi putekļu un gāzu mākoņi savācas vienkopus šāda mākoņa iekšienē.
Rotējošās daļiņas piesaista sev citas un visa šī grupa pieaug izmērā, tās pievilkšanas spēks kļūst spēcīgāks. Daļiņas veido milzīgu gāzes bumbu. Tā pieaug, spiediens iekšienē palielinās. Visbeidzot, spiediens kļūst tik liels, ka palielina gāzes temperatūru, un tā sāk spīdēt. Kad spiediens un temperatūra bumbas iekšienē kļūst jau ļoti lieli, iesākas kodoltermiskās reakcijas. Gāzes kļūst par zvaigzni. Cik ilgs laiks tam nepieciešams? Visdrīzāk, miljoniem gadu. Ja milzīgs daudzums vielas savācas kopā, lai izveidotu zvaigzni, tā būs ļoti liela, spoža un karsta.
Ja tā būs karstā zvaigzne, tās kodoltermiskā degviela ļaus tai spīdēt 100 000 000 gadu. Ja zvaigznes veidošanās procesā piedalīsies neliels daudzums vielas, zvaigzne būs neliela, blāva un auksta. Tās degviela sadegs ļoti lēnām, un tā spēs spīdēt simtiem miljonus gadu. Mūsu Saule ir vidēja izmēra zvaigzne. Tā ir 1 300 000 reižu lielāka par Zemi.
