Kā radās vārdiņš “džips”? Šīs auto markas biogrāfija spilgti ataino pēdējā pusgadsimta procesus autobūvē 2
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sen tas bij… Reti kurš atceras. Tomēr derētu, jo šīs auto markas biogrāfija spilgti ataino pēdējā pusgadsimta procesus autobūvē.
Cēlais atbrīvotājs
Tā nosaukta “Jeep” vēsturei veltītā iedaļiņa manā “Lielajā autogrāmatā” (2001.), kuru nez vai vairs iespējams nopirkt. Tādēļ citēju.
“Jeep” sākās kā ideja, kas piedzima valstī, kurai bija jāiznīcina savi ienaidnieki un jāatbrīvo tie, kas bija apspiesti. Iecerēts 1940. gadā, tas drīz kļuva par visu “apvidnieku” ciltstēvu, par vienu no retajiem gadījumiem, kad kādas firmas vārds sarunu valodā kļūst par nosaukumu veselai automobiļu klasei – džipi.
Neviens gan nespēj īsti atbildēt, no kurienes nācis šis vārds. Daļa vēstures pētnieku uzskata, ka tas mantots no komiksu varoņa Eižena Džipa, kurš ASV tolaik bija ļoti populārs, jo spēja iziet visur un izdarīt visu. Citi uzskata, ka “Jeep” cēlies no akronīma “GP” (general purpose) izrunas, ko tam devuši ASV karavīri Otrā pasaules kara laikā.
Pirmajiem džipiem bija vēl otrs vārdiņš – “Williys”. Vilītis. Tas pazīstams arī mūsu vecākajai paaudzei. Šis džips bija kara varonis – spēja ne tikai fiksi pārvietot karavīrus, bet pat vieglākus artilērijas lielgabalus vilkt.
Pēc kara “Jeep” kļūst par civilu darba zirgu. Tieši džipos pirmo reizi autobūves vēsturē tiek savienota automātiskā ātrumkārba ar pilnpiedziņu. Un apgūts ne tikai darba, bet arī izpriecu lauks – no 1952. gada ļoti populāras štatos kļūst tā sauktās džamborejas – ģimeņu izbraukumi uz citam transportam nepieejamiem dabas nostūriem.
Citi saimnieki
1987. gadā “American Motors Corporation”, kura sastāvdaļa ir “Jeep”, nonāk “Chrysler” īpašumā. Bet globālo konkurenci nākamajos 25 gados neiztur pats varenais “Chrysler”. Un nonāk Eiropas “Fiat” paspārnē. Bet ar to jau nebeidzas. Agrāk tik dažādu (gan tehniski, gan idejiski) autobūves firmu kooperācija un saplūšana turpinās. “Fiat” nonāk (un pašlaik ir) giganta “Stelantis” sastāvā. Un tātad – stratēģiskā “Jeep” virsvadība nu pieder tiem pašiem, kas stūrē uz, viņuprāt, pareizo nākotni vēl 13 markas. “Alfa Romeo”, “Chrysler”, “Citroën”, “Dodge”, “DS”, “Fiat”, “Lancia”, “Maserati”, “Mopar”, “Opel”, “Peugeot”, “Ram” un “Vauxhall”… Varens kokteilis, vai ne? Ar visām izrietošajām sekām.
Īstu meža automobiļu vairs nav
Jau vairākus gadus mūsu “Gada auto” nav savulaik tik populāro, aizraujošo, spilgto “bezceļa testu”. Nav. Potenciālu dalībnieku nav. Jo īsti meža auto Eiropas tirgū nav pieprasīti. Pilnpiedziņas daļa kopējā tirgus statistikā gan saglabājas mazpadsmit procentu līmenī, bet vairums no tās pārstāvjiem ir nevis klasiski džipi, bet greznas rotaļlietas, kuras šo vārdu piesavinājušās (vai mēs to nepelnīti uzdāvinājuši). Varam tikai nostalģiski atcerēties kādu, nu kaut vai 2007. gada, atrakciju, kurā divi (dīlera pārstāvju pieskatīti) vēl īsti džipi līdz lukturiem šķēla testa karjera dīķi. Kurš vēl grib pamēģināt? Drošāk! Es pats kļuvu tik drošs, ka stāvā smilšainā kāpumā pamanījos “Wrangler” priekšējos riteņus atraut no zemes. Vien doma – vai tiešām atmugurisks kūlenis ir iespējams???
Pats “Jeep” saimnieks toreiz vēl pārāku fokusu nodemonstrēja slēpošanas kalnā Madonas apkārtnē, kura saimnieki mums bija atļāvuši te pamēģināt pretendentu kāpuma spējas. Uzbrauca daži. “Wrangler” mani, daudz redzējušu un blēņas darījušu, pārbiedēja līdz īslaicīgam balss zudumam – šis ņēma un pirms citu kārotās virsotnes – apgriezās… Neapgāzās. Nobrauca lejā, ieskrējās, uzlidoja līdz finišam kā zvirbulis. Fantastika…
Šis nav “Jim Beam”…
Atcerieties – tā teica kādas anekdotes varonis, no lētā krodziņā piedāvātās glāzes pagaršojis. Un kaut ko līdzīgu es gribu teikt par “Eiropas Gada auto” šī gada uzvarētāju. Foršs, moderns auto. Bet “Jeep” gan tas nav. Nevienā kaut cik nopietnā kalnā tas neuzbrauks. Jo kā visi elektroauto ir smags. Jo lētākajā (un pirmkārt mums piedāvātajā) versijā tam nav pilnpiedziņas. Jo arī šis “lētākais” mežā nemaz netiks dzīts, bet saudzēts un pulēts, lai publikas priekšā dižotos…
Tādi laiki. Tāda tā tirgus ekonomika, kurā “Stelantis” laikam jau ir veiksmīgs. Tā vien izskatās, ka, sekojot pieprasījumam un modernajām braucēju gaumēm, koncernam būs izdevies rentablu padarīt gan “Opel”, gan “Peugeot”. Jo šī tehnika ir teicama. Bet, ja pietrūkst leģendas mirdzuma, var taču to pašu “Opel Mokka” (“Latvijas Gada auto 2022”) ietērpt mazliet citā izskatā un abos galos piekniedēt – JEEP… Neskan nemaz mazāk prestiži kā BMW. Un kārotā piedzīvojumu smaržiņa šim pat labāka.
Ne tikai “Jeep”
Ne tikai “Jeep” emblēma šajos tirgus manevros nonāk nevietā. Vēlreiz atvainojos šīs modes piekritējiem – manuprāt, nevietā. Man nepatīk, ka pseidodžipu kategorijā lien iekšā tādi slaida ātruma, vieglas, precīzas vadāmības etalonzīmoli kā “Porsche”, “Jaguar”, “Alfa Romeo”, pat “Maserati”. Interesanti – vai “Ferrari” arī sāks būvēt kādu SUV (sport utility vehicle)? Tikai teorētiski interesanti, protams. Jo tādas naudas man nav. Un, pat ja būtu, šos, vēlreiz piedodiet, zirgēzeļus nepirktu. Mežam vajag gadsimta sākuma (vai vēl vecāku) “Wrangler”. Vai “Defender” (kurš nu jau arī kļuvis pārlieku pilsētniecisks). Ja lētāku – “Suzuki Jimny”. Kura jaunā četrdurvju versija Eiropai diemžēl par pārāk šmucīgu (vienkāršs 1,5 l benzīna motors) atzīta un priecēs ķīniešus un japāņus.
