Kā putni – nepakļaujas regulējumiem 0
Britu likumdevēji jau krietni sen ir pieņēmuši virkni ierobežojumu bezpilota lidaparātiem, kas ik pa brīdim tiek mainīti un uzlaboti, jo tehnoloģijas attīstās nepārtraukti.
Droniem visbiežāk ir piestiprināta kamera, ar ko iespējams fotografēt vai filmēt, tātad ir diezgan vienkārši dabūt kadrus, piemēram, ar Kembridžas hercogieni, kura, neko sliktu nenojaušot, sauļojas savā lauku īpašumā bez bikini. Tehniskas vai cilvēciskas kļūmes dēļ droni var uzgāzties uz galvas. Lielākā daļa dronu katrā lidojuma reizē dabū ciest no nemākulīgas piezemēšanās vai koku zariem, nemaz nerunājot par baterijas darbības izbeigšanos, kad lidonis bez ceremonijām gāžas lejā, vai GPS signāla pazaudēšanu, kad drons patvaļīgi dodas tālēs zilajās.
Ko Lielbritānijā drīkst un ko ne?
Lielbritānija ir valsts, kur jebkas, kas saistīts ar cilvēku drošību un privātuma ievērošanu, tiek uztverts ārkārtīgi nopietni. Latvijā bieži vien droni ir redzami filmējam dažnedažādos pasākumos, turpretim Lielbritānijā tas var notikt tikai ar speciālu CAA (“Civial Aviation Authority”) atļauju, turklāt komerciālai dronu izmantošanai jāiegūst speciāla licence, kas maksā ap 2000 eiro, kā arī jābūt civiltiesiskai apdrošināšanai.
Ja drons ir tikai un vienīgi paša priekam, tad jāatceras, ka nedrīkst pietuvoties tuvāk par 150 metriem apdzīvotai vietai un cilvēkiem, nedrīkst arī lidot pāri. Tāpat nedrīkst pielidot tuvāk par 50 metriem transporta līdzeklim vai mājai, ja vien tie nepieder pašam drona lidinātājam. Nedrīkst pietuvoties jebkuram cilvēkam tuvāk par 50 metriem, turklāt dronam visu laiku ir jābūt redzamības robežās. Par lidošanu lidostas tuvumā paredzēts pat cietumsods.
Ja lidojuma laikā personas, kas ir safotografētas vai nofilmētas, ir atpazīstamas, tad pirms jebkāda veida ieraksta publicēšanas ir jāsaņem atļauja no šīm personām. Ja cilvēkus identificēt nevar, tad atļauja nav vajadzīga. Citi noteikumi ir CAA reģistrētajiem un īpaši apdrošinātajiem profesionāļiem, viņi drīkst filmēt un fotografēt, kā arī izmantot dronus apdzīvotās vietās un pasākumos. Dronus novērošanai izmanto arī policija, taču tas notiek tikai īpašos gadījumos, lielākoties priekšroka tiek dota tradicionālām un pārbaudītām vērtībām – policijas helikopteriem.
Ko ar droniem dara amatieri? Izrādās, ka ar tiem ļoti labi var izklaidēt kaķus un suņus. Internetā atrodams ne viens vien video, kur mājdzīvnieki cītīgi dzenā dažāda kalibra lidoņus. Vēl ar dronu var makšķerēt, var izmantot grilam kā ventilatoru vai tracināt putnus, kuri dronu uzskata par ienaidnieku. Var filmēt sportošanu.
Lielbritānijā droni nav pat īsti bērnu vai tīņu rotaļlieta, tur ar lidošanu aizraujas pieauguši vīrieši. Īpaši kotējas pašbūvēti sacīkšu droni, ir veikali un interneta veikali ar rezerves daļām, ir daudz interešu grupu, notiek dažādas sacensības. Bērni stāv malā un skatās, kamēr tēvi lidina savus lolojumus, tādēļ ir saprotams, kādēļ paši dronu entuziasti aktīvi iesaistās lidojumu drošības standartu izveidē, kā arī aktīvi popularizē un uzmana to ievērošanu.
Noteikumi citās valstīs
Taču nebūt nav tā, ka Lielbritānijā visi cītīgi ievēro noteikumus. Dažāda veida lidojošos brīnumus var nopirkt pat lielveikalā, taču lielākoties pirmo izmēģinājumu laikā tie tiek sadauzīti un nolikti atpakaļ kastēs.
Eiropas aviācijas eksperti ir nobažījušies, ka šobrīd Ķīnā ražotus dronus var nopirkt pat par 15 eiro, tādēļ tos bieži vien izmanto cilvēki, kuriem nav ne jausmas par civilās aviācijas noteikumu eksistenci. Ir ideja noteikt īpašas dronu aizliegumu zonas, ko varētu iestrādāt dronu programmnodrošinājumā. Arī reģistrācija diez vai palīdzēs, jo vispirms dronu vajag noķert. Nīderlandē policija ir sākusi apmācīt ērgļus dronu ķeršanā, taču bail pat domāt, kādas sekas nabaga putnam varētu nodarīt, piemēram, neliela, bet ar spēcīgiem motoriem aprīkota ātrumsacīkšu drona propelleri. Ir idejas par signāla bloķēšanu, taču atļauto frekvenci 2,4 GHz entuziasti gaužām vienkārši var pārlikt uz citu.
