Kahovkas HES aizsprosta spridzināšana, krievu dzīšana slaktiņā – Putins arvien vairāk sāk atdarināt Staļinu 46
Krievijas brutālā Kahovkas HES dambja iznīcināšana, kuras rezultātā tūkstošiem cilvēku bija spiesti atstāt savas mājvietas, lai glābtu savas dzīvības, ir metode, ko Vladimirs Putins aizņēmies no padomju diktatora Josifa Staļina, vēsta izdevums “The Sun”
Putina izraisītā katastrofa ir gandrīz precīza kopija Staļina 1941. gada uzbrukumam, kurā, iespējams, gāja bojā līdz pat 100 000 nevainīgu civiliedzīvotāju.
Un tam nevajadzētu būt pārsteigumam, jo Putins, šķiet, apbrīno bijušo padomju līderi, kurš ir atbildīgs par aptuveni 9 miljonu cilvēku nāvi.
Putins ir slavējis Staļina vadību, atzinis viņa nopelnus Krievijas pārveidošanā, ir atklāti un atkārtoti nožēlojis Padomju Savienības sabrukumu.
Ukrainas kara laikā starp abiem tirāniem ir radušās vēl vairākas paralēles, kas likušas jau viņu nodēvēt par “mazo Staļinu”.
Abi ir masveidā sūtījuši bojā savus karavīrus, nežēlīgi apspieduši pretiniekus, ar dzelzs dūri pārvaldījuši Krieviju un centušies pārvērst savu valsti par lielvaru, lai stātos pretī Rietumiem.
Arī vēsturnieki un eksperti saskata līdzības, lai gan Staļinam un Putinam ir atšķirīga politika, viņi abi ir nežēlīgi demagogi.
Kahovkas HES aizsprosta pārraušana jau izpostījusi daudzu cilvēku dzīves un nodarījusi lielu postu ekosistēmai.
Tā iznīcināšana ir līdzvērtīga Staļina barbariskajam rīkojumam 2. pasaules kara laikā, kad viņš pavēlēja spridzināt citu Dņepras aizsprostu, lai kavētu nacistu uzbrukumu.
Padomju elektrostacijas ierēdnis Mihails Pervuhins tolaik savā dienasgrāmatā rakstīja: “Sprādziens jāorganizē tā, lai ne tikai neļautu ienaidniekam pārvietoties uz otru krastu, bet arī iznīcinātu pēc iespējas vairāk viņa tehnikas un darbaspēka”.
Tomēr aizsprosta sagraušanas rezultātā gāja bojā arī līdz 100 000 nevainīgu cilvēku, kas dzīvoja lejpus upes.
1941. gadā neviens, kas dzīvoja palienēs lejpus upes, netika brīdināts par dambja pārraušanu, un, strauji paaugstinoties ūdens līmenim, sākās haoss.
Arī tagad lejpus pa straumi dzīvojošie cilvēki netika brīdināti.
Bažas rada arī peldošās mīnas, kas izskalotas upē, un var sprāgt. Tās var tikt izskalotas ciematos un pilsētā un ievainot civiliedzīvotājus
Pagaidām nav skaidrs, cik daudz ir bojāgājušo un ievainoto, jo katastrofas sekas vēl nav iespējams apzināt.
Katastrofas patiesie apmēri būs zināmi tikai tad, kad plūdu ūdens būs atkāpies.
Līdzība starp Kahovkas HES aizsprosta sagraušanu un 1941. gada katastrofu liecina, ka Putins ir gatavs atdarināt bijušo diktatoru.
Britu vēsturnieks Saimons Sebags Montefjore atzīst, ka Putina represijas Krievijā aizvien vairāk atgādina staļinisko tirāniju, kas izpaužas baiļu kultā, patriotiskās demonstrācijās, protestu apspiešanā, nekaunīgos melos un pilnīgā mediju kontrolē.
Vēsturnieks atgādina, ka arī Staļina laikā ukraiņi tika nežēlīgi apspiesti. Tagad Putins mēģina to atkārtot.
Vēsturiski Krievija ir karojusi, spiežot uz “masu”, lai pārspētu vai izsmeltu savus ienaidniekus.
Tas notika gan 1., gan 2. pasaules karā, un tiek uzskatīts, ka Krievijai abos karos ir visvairāk upuru – 1. pasaules karā tika zaudēti līdz 2,2 miljoniem cilvēku, bet 2. pasaules karā – līdz pat 11,4 miljoniem cilvēku.
Staļina vadībā kara laikā gāja bojā vairāk nekā 8,6 miljoni padomju karavīru.
16 mēnešu laikā, kopš Krievija 2022. gada februārī iebruka Ukrainā, ir nogalināti aptuveni 200 000 krievu.
Šie nāves gadījumi nozīmē, ka Krievija kopš iebrukuma ir zaudējusi 13 300 karavīru mēnesī, 3250 karavīru nedēļā, 450 karavīru dienā, 20 karavīru katru stundu jeb vienu karavīru ik pēc trim minūtēm.
Vēsturnieks brīdina, ka Putins bīstami tuvojas sava priekšgājēja vēstures atkārtošanai.
Viņš pieļauj, ka sekos staļiniski tiesas procesi, nometnes, nāvessodi: “Galu galā Staļins ir Krievijas politiskā organisma un paša Putina asinsritē.”
