Kā putekļainais pilsētas gaiss ietekmē nūjotājus un velobraucējus 0
Sausais, karstais pavasaris un intensīvā satiksme saceļ putekļu grīstes, kuras satrauc pilsētniekus.
Taču daudz bīstamākas ir acīm neredzamās cietās daļiņas, kuras, pēc Pasaules veselības organizācijas atzinuma, ir īpaši kaitīgas. Vai, braukājot ar velosipēdu un nūjojot nosacīti svaigajā gaisā, rīdzinieki nenodara pāri savai veselībai?
Izplūdes gāzes un apkure
“Sakarā ar karsto un sauso laiku gaisa kvalitāte ir pasliktinājusies. Tas attiecas arī uz to cieto daļiņu piesārņojumu, kuru izmēri ir mazāki par desmit mikrometriem. Tās ir ļoti sīkas, tādēļ iekļūst dziļi elpceļos un pat plaušās, tāpēc tām tiek pievērsta īpaša uzmanība. Noteikts, ka gada laikā šo daļiņu koncentrācija drīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo robežu ne vairāk par 35 diennaktīm. Šāds epizodisks pieaugums nav bīstams veselībai,” stāsta Veselības inspekcijas Sabiedriskās veselības uzraudzības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.
Gaisā esošās cietās daļiņas (putekļi, kvēpi, ziedputekšņi, azbests, svina un citu smago metālu savienojumi) ir plaši izplatīts gaisa piesārņotājs.
To kaitīgo ietekmi uz veselību raksturo divi rādītāji – koncentrācija un diametrs (līdz 2,5 vai 10 mikrometriem). Jo sīkākas daļiņas, jo lielāks to daudzums un ilgāka iedarbība, jo lielāks kaitējums.
Rīgā cieto daļiņu piesārņojuma robeža tiek pārsniegta vairākus gadus pēc kārtas, tomēr retāk par 35 reizēm, jo Eiropas Savienības Gaisa kvalitātes direktīva ļauj no pārsnieguma atskaitīt dabiskas izcelsmes gaisa piesārņojumu, tādu kā smiltis, ar kurām ziemā kaisa ielas.
Parasti šo daļiņu koncentrācija gaisā pieaug pavasarī, kad tās vēl nav savāktas vai arī nav bijis lietus, kas noskalotu asfaltu. Ziemā ievērojamu gaisa piesārņojumu rada apkure, kurā izmanto fosilo kurināmo, proti, malku, akmeņogles.
Reizē ar cietajām daļiņām gaisa kvalitāti bojā arī oglekļa, sēra un slāpekļa oksīdi, vairāk nekā simt gaistoši organiskie savienojumi, no kuriem izplatītākie ir metāns, benzols, formaldehīds, kā arī vielas, kas rodas saules gaismas ietekmē, piemēram, ozons.
Normunds Kadiķis norāda, ka tradicionāli lielpilsētas gaisa lielākais piesārņotājs ir autotransports, kura dzinēji ražo gan sīkās, cietās daļiņas, gan slāpekļa dioksīdu.
“Rīgā ir intensīva satiksme, bet ielas samērā šauras. Pilsētas centrā veidojas tā saucamie ielu kanjoni, kuros var uzkrāties gaisa piesārņojums, pārsniedzot pieļaujamās robežas,” uzsver speciālists, mierinot, ka tad, ja gaisa piesārņojums īslaicīgi – uz vienu vai vairākām stundām – pārsniedzis pieļaujamo robežu, nekāds kaitējums veselībai neradīsies. Tāda situācija, kad sasniegts tā saucamais iedzīvotāju trauksmes līmenis un par slikto gaisa kvalitāti jābrīdina īpaši jutīgā sabiedrības daļa – grūtnieces, hroniski slimi cilvēki, bērni un veci cilvēki –, pēdējo desmit gadu laikā nav radusies.
“Salīdzinot ar citām lielajām pilsētām, Rīgā gaisa kvalitāte ir laba. Izskanēja ziņa, ka Rīgas gaisa piesārņojums salīdzināms ar Pekinu, bet tā nav patiesība. Protams, ir atsevišķas problēmas, kas pārsvarā saistītas ar transporta ietekmi, piemēram, Brīvības ielā, kur ir intensīva satiksme,” vērtē arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Gaisa un klimata nodaļas vadītāja Aiva Eindorfa.
Kaitē ne tikai elpceļiem
Alergologs Verners Lozovskis uzsver, ka Rietumeiropas lielajās pilsētās no polinozes – ziedputekšņu izraisītas alerģijas – cieš ap 40% iedzīvotāju.
Pilsētas vidē gaiss pilns ar dūmiem, putekļiem un izplūdes gāzēm, tādēļ deguna un acu gļotādas kļūst caurlaidīgākas un vieglāk pakļaujas alerģiskiem iekaisuma procesiem. Gaisa piesārņojuma ietekme uz alergēnu bioloģiski alerģisko aktivitāti ir zinātniski pierādīta.
Ne jau velti Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieki izveidojuši mobilo lietotni PASYFO, kura, balstoties uz meteoroloģisko situāciju, gaisa piesārņojumu, putekšņu daudzumu gaisā un lietotāja datiem, izrēķina katram polinozes pacientam individuālu slimības uzliesmojuma prognozi.
Pasaules veselības organizācija atzinusi, ka gaisa piesārņojums, sevišķi sīkās cietās daļiņas, ir šķērslis ilgai un kvalitatīvai dzīvei, it īpaši lielpilsētu iedzīvotājiem, jo palielina ne tikai alerģiju, bet arī elpceļu un plaušu, sirds un asinsvadu slimību, piemēram, insulta, risku.
Savākts pietiekami daudz pierādījumu, lai apgalvotu, ka ar to saistīti līdz pat 5% plaušu vēža gadījumu pasaulē. Aplēsts, ka šīs daļiņas saīsina paredzamo Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīves ilgumu par vairāk nekā astoņiem mēnešiem. Vai ar fiziskajām aktivitātēm pilsētas vidē nenodarām sev pāri?
“Zviedrijā veikts pētījums liecina, ka aktīvais dzīvesveids – velobraukšana, skriešana mērenā tempā – nerada papildu slodzi veselībai, jo pozitīvais ieguvums ir lielāks,” norāda Normunds Kadiķis. Taču sportistiem, kuri trenējas pastiprinātā režīmā un ieelpo daudz lielāku gaisa daudzumu, gan nevajadzētu to darīt lielpilsētas teritorijā vai lielu autoceļu tuvumā.
Gaisa kvalitātes mērījumi
Gaisa piesārņojuma monitorings paredz sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, oglekļa monoksīda, ozona un cieto daļiņu līmeņa noteikšanu, kuru veic Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs septiņu pilsētu un divās lauku fona stacijās Rucavā un Zosēnos.
Latvijā papildus tiek vērtēta arī svina, kadmija, arsēna, niķeļa, benzola, toluola, benzpirēna koncentrācija. Šie dati tiek nosūtīti Eiropas Vides aģentūrai, kura veido ikgadējos gaisa kvalitātes pārskatus, kā arī pieejami centra mājaslapā meteo.lv.
Valsts vides dienesta pārstāve Maruta Bukleviča pastāstīja, ka dienests ar savām stacijām Liepājā un Ventspilī veic gaisa kvalitātes monitoringu tā sauktajos karstajos punktos – vietās, par kurām bieži tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības.
Tie ir īslaicīgi mērījumi, kuri vides inspektoriem ļauj atklāt piesārņojuma izcelsmi un mērogu. Liepājā gaisa kvalitāti mēra pusotru gadu, savukārt Ventspilī – sešus mēnešus.
“Pagājušā gada nogalē fiksējām tikai vienu gadījumu, kad cieto daļiņu pārsniegums bija ļoti tuvu pieļaujamajai robežai. Tā iemesls bija privātmāju apkure. Vēja ātrums bija minimāls, tāpēc dūmi no apkures neizkliedējās,” viņa stāsta.
Problēma tā, ka Pasaules veselības organizācijas vadlīnijās ieteiktās robežvērtības gaisa piesārņojumam, lai samazinātu ietekmi uz veselību, gandrīz divas reizes atšķiras no tām, kas šobrīd spēkā Eiropas Savienībā.
Saskaņā ar tām sīko daļiņu (PM2,5) gada vidējai vērtībai nav jāpārsniedz 10, bet diennakts – 25 (ne biežāk kā trīs dienas gadā), kamēr ES dalībvalstīs pieļaujama to koncentrācija līdz 25 µg/m3 visu cauru gadu. Savukārt izmērā lielākām daļiņām PM10 gada “veselīgā” vidējā vērtība ir 20, kamēr direktīva paredz 40, bet diennakts griezumā – pat 50 µg/m3 koncentrāciju.
“Vadlīnijas paredz ideālu situāciju, kura nav sasniedzama tikai Latvijas robežās, jo kaitīgās vielas ceļo. Piemēram, lauku fona stacija Rucavā mēra piesārņojumu, kas ar rietumu vējiem tiek atnests no citām Eiropas valstīm. Karstajās aprīļa dienās tur tika pārsniegta cieto daļiņu diennakts norma,” norāda Normunds Kadiķis.
Tikmēr apvienība “Pilsēta cilvēkiem”, kuras mērķis ir veicināt labas pilsētvides radīšanu Rīgā un citās Latvijas pilsētās, sākusi iniciatīvu “Mūsu gaiss”, aicinot ikvienu iesaistīties brīvprātīgā gaisa kvalitātes mērīšanā, uzstādot pie sava mājokļa sienas vienkāršu sensoru, kā tas notiek jau vairāk nekā 50 Eiropas pilsētās.
“Protams, ar šīm vienkāršajām ierīcēm nevar veikt nopietnu piesārņojuma monitoringu, bet var sekot līdzi gaisa kvalitātes izmaiņām. Ja tā kļuvusi sliktāka, brīvdienās ar ģimeni var aizbraukt uz laukiem vai vismaz pastaigāties pa pilsētas zaļo zonu, nevis centrālajām ielām,” domā Normunds Kadiķis.
Piesārņojuma ietekme un avoti
Piesārņojuma potenciālā ietekme uz veselību:
* PM2,5 – insults
* O3, PM, NO2, SO2 – elpošanas slimības
* PM2,5 un 10 – plaušu slimības un plaušu vēzis
* O3, PM, SO2 – sirds un asinsvadu slimības
* NO2 – aknu un asins slimības
Piesārņojuma avoti:
* Māju siltumapgāde: PM10 – 42%, PM2,5 – 57%, NO2 – 14%, SO2 – 13%
* Transports: PM10 – 11%, PM2,5 – 11%, NO2 – 30%
* Enerģētika: SO2 – 70%, NO2 – 31%, PM10 – 10%, PM2,5 – 12%
* Rūpniecība: PM10 – 17%, PM2,5 – 10%, SO2 – 7%, NO2 – 3%
* Lauksaimniecība: PM10 – 15%, PM2,5 – 4%, NO2 – 5%
