2022. gads sāksies ar centieniem saglabāt mieru Eiropā: Maskava rīkošoties, vadoties pēc tā, kā rīkosies Rietumi 57
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nākamā gada janvārī gaidāma sarunu virkne, kam jāgādā par ļoti iespējamā Krievijas uzbrukuma Ukrainai novēršanu un saspīlējuma mazināšanu starp Krieviju un Rietumiem. Tajā pašā laikā Maskava jau paudusi neapmierinātību, ka sarunu temati būšot ne gluži tie, kurus vēlas Kremlī.
Labāk runāt
Saskaņā ar ASV Nacionālās drošības padomes preses dienesta publiskoto grafiku, sarunu sērijai jāsākas dažas dienas pēc pareizticīgo Ziemassvētkiem. Vispirms 10. janvārī ASV aicina Krieviju Ženēvā pārrunāt kodolieroču kontroles jautājumu un saspīlējumu pie Ukrainas robežām. 12. janvārī Briselē gaidāma NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga rosinātā NATO–Krievijas padomes sanāksme, bet 13. janvārī jātiekas Krievijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvjiem.
Personīgu ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina sarunu iespēja pagaidām netiek izskatīta. Baidena pieeja esot apvienot atturēšanu ar diplomātiju un nepieļaut Ukrainas likteni skarošas vienošanās bez pašas Ukrainas līdzdalības.
“Kā alianse mēs esam vienoti jautājumā par sekām, ar kādām sadursies Krievija, ja tā sāks uzbrukumu Ukrainai. Taču mēs tāpat esam vienoti par līdzdalību principiālā diplomātijā ar Krieviju,” uzsvērusi ASV Nacionālās drošības padome.
“Kad apsēdīsimies sarunām, Krievija varēs likt galdā savas bažas un mēs attiecīgi liksim galdā savas par Krievijas darbībām. Mēs turēsimies pie principa “neko par mūsu sabiedrotajiem un partneriem bez mūsu sabiedroto un partneru klātbūtnes, ieskaitot Ukrainu”. Būs jomas, kurās mēs varēsim sasniegt progresu, un sfēras, kurās mums būs domstarpības. Lūk, tā arī ir diplomātija,” raidītājs “Voice of America” citē kādu padomes amatpersonu.
No Krievijas Ārlietu ministrijas līdzšinējiem paziņojumiem izriet, ka Maskava piekrīt sarunām, taču vēlas, lai pie galda būtu pārstāvētas augsta ranga militārpersonas.
Krievijas Aizsardzības ministrija pagājušajā nedēļā plaši izziņoja, ka beigusi mēnesi ilgās mācības Ukrainas tuvumā. Vairāk nekā 10 000 karavīru atgriežoties agrākajās dislokācijas vietās, taču ne Rietumos, ne Ukrainā to neuzskata par situācijas uzlabošanās pazīmi. Desmitreiz lielāks karavīru daudzums un militārā tehnika joprojām koncentrējas pie robežas.
Militārie analītiķi aizrāda, ka vienības aizvāktas no militāri mazāk svarīgajām dienvidu robežām, kamēr pie Ukrainas ziemeļu un ziemeļaustrumu robežas karaspēka koncentrācija nemainās. Bet tieši šo uzskata par ticamāko iebrukuma virzienu. Ukraina turpina gatavoties sliktākajam, un vakar tika paziņots, ka notiek darbs pie galvaspilsētas Kijevas aizsardzības sistēmas un pilsētas teritoriālās aizsardzības štāba izveides. Janvārī rīkos Kijevas aizsardzības štāba mācības.
Ultimāti nederēs
Tostarp Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs vakar Krievijas ziņu aģentūrai “RIA Novosti” izrādīja neapmierinātību, ka Baltā nama noteiktā Ženēvas darbakārtība neatbilst Maskavas sagaidītajam: “Mēs tagad [medijos] redzam atsauces uz vārdā nenosauktiem ASV administrācijas pārstāvjiem par to, ka viņi grasās apspriest gan Ukrainu, gan bruņojuma kontroli. Ko nozīmē bruņojuma kontrole? Tā ir kaut kāda abstrakcija.”
Pēc Rjabkova domām, jāapspriež “konkrēti projekti, kurus iesniegusi Krievija”. Proti, lietas, kuras Maskava noformulēja savā 17. decembrī publiskotajā “līgumprojektā” ar ASV un NATO – ultimatīvu prasību Rietumiem uzskaitījumu, kuru vairums analītiķu novērtē kā tādu, par kuru jau iepriekš skaidrs, ka tas ir nepieņemams.
Krievija paģēr “drošības garantijas” un prasa no NATO rakstisku apņemšanos nekad neuzņemt aliansē Ukrainu, Gruziju vai kādu citu bijušās PSRS sastāvdaļu, atteikties no militārām darbībām pat NATO dalībvalstīs pie Krievijas robežām, tātad arī Baltijā, atgriežot situāciju, kāda tā bija pirms 1997. gada, tātad pirms pirmā NATO paplašināšanās viļņa Austrumeiropā. Pēc būtības tā ir prasība atkal sadalīt Eiropu ietekmes sfērās, par ko Maskavā sapņo jau sen.
Kamēr ASV un NATO tiek prasīts izbeigt darbības, kuras Krievija traktē kā “draudu nacionālajai drošībai”, pati Krievija no savas puses nepiedāvā nekādas piekāpšanās. Prezidents Vladimirs Putins izteicies, ka Maskava rīkošoties, vadoties pēc tā, kā rīkosies Rietumi. Ja ASV un NATO ultimātu noraidīs, atbilde varot būt “visdažādākā”.
ASV bāzētās nevalstiskās domnīcas “Atlantijas padome” pārstāvja Endrjū Māršala ieskatā, šobrīd ģeopolitiskās likmes Rietumu–Krievijas attiecībās strauji paaugstinās. Atkarībā no tā, kā atrisināsies šis konflikts, var mainīties Eiropas drošības situācija, iespējams, pat paaudzes garumā, līdzīgi kā 20. gadsimta 90. gadu sākumā pēc aukstā kara beigām.
“Veiksmīgs sarunu iznākums var pasvītrot ASV spēku, sadarbībā ar saviem draugiem, un kļūt par modeli, kā pretoties autoritārismam, atrodoties stobra priekšā. Savukārt neveiksme tiks uzskatīta par vēl vienu Amerikas vājuma un transatlantiskās partnerības sairuma pazīmi,” vietnes “atlanticcouncil.org” komentāru sadaļā raksta Māršals.
