Kā plānot bērnu pirms bērna plānošanas un kas ietekmē auglību 0
Mūsdienās tiekam aicināti teju katru nākamo soli un lēmumu iepriekš rūpīgi izvērtēt un plānot. Viens no nozīmīgākajiem plāniem noteikti ir ģimenes pieaugums, kurā svarīgu lomu spēlē arī laiks un vispārējais veselības stāvoklis. Diemžēl bieži vien, kad pāris ir nobriedis mazulim, veselība jau sašķobījusies, laiks pagājis, un plānošana notiek pēdējā brīdī. Kā pareizi sagatavoties ģimenes pieaugumam, un kādēļ par šo tematu zinām tik maz, skaidro diplomēta vecmāte, sertificēta dabīgās ģimenes plānošanas instruktore un auglības veicināšanas speciāliste Anna Suhanova.
Aizmirstie orgāni
Slimību profilakse ir kultūras un audzināšanas jautājums. Diemžēl reprodukcija mūsdienās nav tā joma, par ko sievietes vēlas laikus parūpēties. Arī skolā un ģimenē par maz tiek mācīts, kā pareizi un kāpēc vispār nepieciešams par to domāt jau desmit gadus pirms bērna plānošanas. Daudz dzirdam par asinsvadu saglabāšanu, ādas kopšanu, bet viena no orgānu sistēmām – reproduktīvā – diemžēl piemirstas. Profilakse un rūpes par to palikušas otrajā plānā.
Viens no iemesliem meklējams medicīnas attīstības vēsturē – plašāki vairošanās orgānu sistēmas pētījumi sākās salīdzinoši vēlu. Atklāsmes par to, kā notiek ieņemšana, kas nosaka auglību, sāka rasties tikai 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Anatomiski pētījumi gan šajā jomā notika agrāk, bet fizioloģiski tā ir viena no medicīnā vismazāk un vēlāk pētītajām.
Kā otru un ļoti svarīgu iemeslu Anna Suhanova min laika gaitā sabiedrībā izveidojušos uzskatu – nav jau grūti palikt stāvoklī. Pēc 20. gadsimta seksuālās revolūcijas un feminisma uzplaukuma svarīgāks kļuva jautājums, kā sievietei nekļūt grūtai. Līdz ar to visa zinātnes attīstība pavērsās pretējā virzienā, un tas turpinās vēl joprojām.
“Pieņemu, ka neauglības problēmas ir pastāvējušas visos laikos, vienkārši par to tik daudz nerunāja. Šodien šis jautājums ir aktualizējies. Galvenā problēma ir nepareiza domāšana, ar ko būtu jāsāk,” spriež speciāliste.
Standarta pārbaudē auglību nevērtē
Lai rūpētos par savu ķermeni, reizi gadā jādodas pie ginekologa, ko lielākā daļa sieviešu apzinīgi dara. Saskaņā ar attiecīgajām vadlīnijām notiek apskate, tomēr svarīgi zināt, ka vispārējā pārbaudē auglības spēju noteikt ir diezgan grūti. Saņemot apstiprinājumu, ka viss ir kārtībā, bieži vien dziļāki izmeklējumi netiek veikti, un liela daļa sieviešu par savu spēju radīt pēcnācējus neko nezina. Tāpēc ir maldīgi uzskatīt, ka ārsts vienīgais parūpēsies par sievietes veselību, – arī pašai ir jābūt izpratnei par savā organismā notiekošajiem procesiem. Rūpēšanās par savu ķermeni ir sadarbība starp pacientu un ārstu.
Anna Suhanova savā praksē novērojusi neskaitāmus gadījumus, kad sievietes katru gadu ir gājušas pie ginekologa un standarta pārbaudēs saņēmušas pozitīvas atbildes par savu veselības stāvokli, tomēr, kad pienācis laiks un ģimene vēlas pieaugumu, palikt stāvoklī nezināmu iemeslu dēļ nav iespējams.
“Tikai tad tiek veiktas padziļinātas pārbaudes, atklājas dažādas reprodukcijas pro-blēmas, kam seko dziļa vilšanās, jo viss taču bija darīts kā pēc grāmatas. Man jautā, kāpēc ginekologs to neredzēja, vainoti atkal tiek ārsti. Tomēr pašām ir jāizprot savs ķermenis, jāuzdod interesējošie jautājumi un jāsaņem gan tā informācija, kādu iespējams iegūt no standarta pārbaudēm, gan tā, ko var noskaidrot padziļinātajās. Bet es savā praksē esmu satikusi sievietes, kuras pat nezina, kad viņām ir ovulācija, kas, manā uztverē, mūsdienās ir nepieņemami,” atklāj vecmāte.
Kas ir auglība?
Sievietei visas olšūnas veidojas, vēl esot mātes miesās, pirms dzimšanas. Vēlāk, pubertātes posmā, dzimumnobriešana notiek hormonu ietekmē, tomēr mantojums, ko saņem no savas mammas, ir ļoti svarīgs, tādēļ atbildība jājūt ne vien par savu, bet arī nākamās paaudzes reproduktīvo sistēmu. To, ko sieviete savā mūžā nodara savai veselībai, to viņa nodara arī savām olšūnām un pēcnācējiem, uzskata speciāliste.
Arī vīrieši ir auglīgi no pusaudžu gadiem, taču atšķirībā no sievietēm tādi ir līdz mūža galam. Teorētiski katru dienu vīrietis var apaugļot vairākas sievietes, bet sieviete, salīdzinot ar vīrieti, pat ja ir pilnīgi vesela, ir auglīga vien 4% no sava mūža, proti, viena menstruālā cikla laikā piedzimst viena olšūna. Katrai sievietei ir 1–3 cikli gadā, kad ovulācija nenotiek, un tas ir pilnīgi normāli. Olšūna nodzīvo 24 stundas, spēj apaugļoties no 8 līdz 12 stundām. Tātad, kamēr vīrietis, kuram spermatozoīdi ik pēc trim mēnešiem atjaunojas, katru dienu spētu apaugļot vairākas dāmas, sievietes auglība, kura neatjaunojas, ir krietni vien mazāka, tieši tāpēc arī daudz svarīgāka un uzmanīgāk kopjama.
Diemžēl atbildība tiek novelta uz sievietēm ar viņu 4% auglības, akcentē speciāliste. Vīriešiem būtu jārūpējas par sievieti, jo jebkura no viņām potenciāli varētu kļūt par viņa bērnu māti. Tādēļ jau vēsturiski ģimenē stingri sadalītas sieviešu un vīriešu lomas. Sievietei jābūt pasargātai, un vīrietim par viņu jārūpējas – šādi vīrietis rūpējas arī par nācijas nākotni. “Daudzas problēmas – sociālas, emocionālas, psiholoģiskas un arī fizioloģiskas – būtiski ietekmē sievietes auglību. Nav vienas atveseļošanās programmas vai maģisko desmit soļu, kurus veicot sieviete var veicināt savu auglību. Pirmais solis vienmēr ir domāšanas maiņa. Pēc tam kādai var noderēt citāds uzturs, citai – profesijas maiņa vai psihologa apmeklējums. Iespēju ir tikpat daudz, cik sieviešu,” spriež Anna Suhanova.
Kontracepcija un auglība
Līdztekus šiem neauglības iemesliem svarīgi minēt vienu no lielākajiem un izplatītākajiem biediem – dažādus izsargāšanās veidus, kuri vairāk vai mazāk bojā sievietes organismu un potenciālo grūtniecības iestāšanos.
“Vieni no briesmīgākajiem ir medikamenti, kuriem anotācijās rakstīts, ka tie nenovērš apaugļošanos, bet gan apaugļotas olšūnas implantāciju. Būtībā – abortīvi līdzekļi. Drosmīgi tā teikt, bet tāds ir mans viedoklis.”
Arī kontracepcijas lietošanā lielākais slogs tiek sievietēm. Lai būtu neauglīgas un pēc tam atkal auglīgas, sievietes savu ķermeni gatavas pazemot līdz bezgalībai. “Protams, ir sievietes, kuras 20 gadus lieto kontraceptīvos līdzekļus un tomēr paliek stāvoklī. Jautājums tikai – kāds būs viņas bērna ģenētiskā materiāla stāvoklis,” ar nožēlu atzīst speciāliste.
Mūsdienās, protams, kontraceptīvie līdzekļi ir teju katras sievietes ikdienas sastāvdaļa, bez kuras reti kura spēj iedomāties savu ikdienu, tāpēc tos pilnīgi izslēgt, šķiet, nav iespējams. Tomēr Anna Suhanova iesaka painteresēties un izprast, kādas sekas izraisa katra no pretapaugļošanās metodēm. Piemēram, vara spirāle, pēc viņas skaidrojuma, ir ne tikai abortīvs līdzeklis, bet arī svešķermenis sievietē. Ar laiku tas noveco, var izraisīt organisma saindēšanos un iekaisumus. Uz iepakojumiem ir norādītas dažādas blakusparādības, kas ne tik reti arī piepildās.
Viena no izplatītākajām kontracepcijas metodēm ir hormonālās tabletes. Tās lietojot, reproduktīvo orgānu sistēma burtiski tiek izslēgta, jo vairs nenotiek ovulācija. Tātad tik ilgi, cik tabletes lieto: gadu, piecus vai desmit, sieviete labprātīgi izslēdz savu auglību. Dominē viedoklis, ka šī kontracepcija neko sliktu sievietes organismam nenodara, un, ja rodas kādas problēmas, tās nav saistītas ar līdzekļiem, bet drīzāk sākušās jau agrāk. Apgalvojumi tiek balstīti uz pētījumiem, tomēr svarīgi apzināties, ka tos galvenokārt veic hormonālās kontracepcijas lietošanas laikā, bet ne pēc tam.
“Sieviete nav mašīna, kuru var ieslēgt un izslēgt. Ja mums miegā traucētu sirdspuksti un mēs iedzertu zāles, lai sirdsdarbība kļūtu lēnāka, un pēc tam jautātu, kuras zāles rada lielāku vai mazāku ļaunumu, ko varētu atbildēt? Visas! Jo mēs radām organismā pretdabisku reakciju. Organismā viss ir savstarpēji saistīts, un, izslēdzot vienas orgānu grupas funkciju, cieš viss sievietes ķermenis. Arī emocionālā auglība, radošums. Pazeminās libido.”
Mūsdienās plāno visu – cikos no rīta piecelsies, ko vilks mugurā, kad brauks ceļojumā, nomaksās kredītus vai pabeigs augstskolu. Nezin kāpēc, domājot par bērniem, aizveram acis, lecam bezdibenī un sakām – kā būs, tā būs. Šāda tuvredzīga domāšana nosaka arī to brīdi, kad sievietes vēršas pie speciālista.
“Katrai meitenei jau no mazām dienām būtu jāmāca, kā rūpēties ne tikai par savu higiēnu un matiem, bet arī reproduktīvo funkciju,” Anna Suhanova apraksta vēlamo situāciju. Taču tā nenotiek, un 80% speciālistes pacienšu esot sievietes, kas jau kādu laiku nevar palikt stāvoklī un ir izmēģinājušas visu iespējamo: mākslīgās apaugļošanas veidus, hormonālo terapiju. Gadiem ilgi un bez rezultātiem. “Nesaku, ka šie paņēmieni nav efektīvi, taču aicinu sākt ar profilaksi vai pārbaudi, kā vispār organismā dažādas orgānu grupas savstarpēji sadarbojas, lai varētu sagatavoties bērna ieņemšanai, pirms sieviete vēlas palikt stāvoklī,” iesaka speciāliste.
Sievietes, kuras vēršas pēc palīdzības neauglības gadījumā, parasti ir apzinīgas, dzīvo pareizi, viņām nav sliktu ieradumu. Viņas nav no zemākā sociālā slāņa – pabeigušas augstskolu, varbūt pat divas, nopirkušas māju, izbraukājušas pasauli. Daudz ko dzīvē sasniegušas, beidzot atradušas īsto vīrieti, un nu viņu plānā nākamais posms ir bērns.
“Līdz tam brīdim šādi cilvēki ar savu reproduktīvo sistēmu jau ir izdarījuši milzīgi daudz. Negribu nevienu nosodīt, jo tas notiek aiz neziņas, bet par to nerūpējas, kā pienākas, kā arī gadiem ilgi lieto kontraceptīvos līdzekļus. Izvairīties no šādām grūtībām var vienkārši – laikus pievēršot uzmanību savai reproduktīvajai sistēmai un par to rūpējoties.”
Speciālista darbs šādos gadījumos sākas ar sievietes ikdienas dzīves paradumu iepazīšanu, lai noteiktu neauglības cēloni. Reti kad problēmu var atrisināt mēneša vai divu laikā, parasti tas ir daudz ilgāks pārmaiņu posms. Dažkārt veicas, un, mainot pāris ikdienas ieradumu, jau drīz iespējams panākt veiksmīgu iznākumu – pēc dažiem mēnešiem sieviete ir gaidībās, tomēr tā nenotiek vienmēr.
Liela loma ir stresa mazināšanai. Runa ir ne tikai par ikdienas spriedzi, bet arī to, ko izraisa pati neauglība un neizpratne par organisma norisēm. “Nedod Dievs, kāds ārsts pasaka, ka ir problēmas ar hormoniem! Tad šī sieviete atnāk pie manis un tā arī skaidro – vainīgi hormoni, stāvoklis jāuzlabo. Kad es jautāju, par kādiem hormoniem ir runa, nezina, ko atbildēt, jo nekas vairāk nav paskaidrots,” situāciju apraksta Anna Suhanova.
“Sapņoju par laiku, kad pie manis nāks uz profilaksi, piemēram, pāris, kas domā precēties vai tikko sākuši dzīvot kopā un pēc pāris gadiem plāno ģimenes pieaugumu. Tad mēs varēsim iepazīties, pārbaudīt veselības stāvokli un visu veikt bez stresa.
Ideālā variantā sievietei būtu ieteicams ik pēc pāris mēnešiem atnākt uz pārbaudēm, saprast, kā efektīvi sekot līdzi savai veselībai. Šādos gadījumos, plānojot bērnu, parasti ar pirmo mēģinājumu arī var palikt stāvoklī, jo nav neziņas, stresa un informācijas trūkuma par procesiem ķermenī,” iesaka speciāliste.
Vēl viens ieteikums – vispirms apmeklēt izglītojošus kursus un pēc tam izlemt, vai iet pie konsultanta ar papildu jautājumiem.
Annas Suhanovas minipadomi
Zināt sava organisma fizioloģiskos faktus, izprast tā darbību
Mainīt domāšanas veidu par ģimenes pieaugumu un savu kā sievietes svētību radīt jaunu dzīvību
Vismaz gadu pirms bērna ieņemšanas sākt konsultācijas pie speciālista
Daudz dzert ūdeni, kas nepieciešams veselīgām olšūnām
Saņemt rūpes no vīrieša, justies droši un pasargātai
Mīlēt sevi un savu ķermeni
Kas ietekmē auglību?
Dabīgās ģimenes plānošanas instruktore min trīs būtiskākos faktorus.
1. Apstākļi, kuros sieviete dzīvo.
Reproduktīvie orgāni reaģē uz to, kā cilvēks dzīvo. Ja sievietes dzīve ir aizņemta un saspringta, pastāv iespēja, ka var rasties reproduktīvo hormonu disbalanss: organisms saprot, ka šis nav brīdis grūtniecībai.
2. Sievietes domāšana.
Ar domāšanu jāsaprot tas, kā sievietes ir audzinātas, kādi ir viņu priekšstati, kā veidojas ģimenes dzīve. “Piemēram, ir sievietes, kuras nepaliek stāvoklī, jo pašas dzimušas smagās dzemdībās un zemapziņā ir ārprātīgās bailes no šā procesa. Tas veido neapzinātu bloku, kā dēļ nevar ieņemt bērniņu. Šādos gadījumos ieteicams konsultēties ar psihologu,” iesaka Anna Suhanova.
3. Vispārējais veselības stāvoklis.
Būtiski, vai vesela ir endokrīnā sistēma, kādas ir imunoloģiskās reakcijas, gļotādas stāvoklis, asins sastāvs, vai ir uzturvielu trūkums utt.
Pastāv viedoklis, ka autoimūnās saslimšanas līdz 35 gadiem netraucē un, ja ir kādas veselības problēmas, tās neietekmē auglību. “Jāatkārto, ka katrs gadījums ir atšķirīgs: kādai autoimūna slimība neko neietekmēs, citai būs galvenais neauglības cēlonis, bet, ja pie manis vēršas sieviete, kura daudz ko dzīvē jau sasniegusi un izdarījusi, ir 30–35 gadus veca un ar autoimūnām saslimšanām, tas varētu būt iemesls, kāpēc nevar palikt stāvoklī,” spriež speciāliste. Neauglība ir jāuztver kā kādu veselības problēmu simptoms. Tad vēlams ielūkoties dziļāk un noskaidrot problēmas sakni. Nevar noliegt klasiskās medicīnas paņēmienus, bet, aizejot pie ārsta, kas strādā ar neauglības problēmām, uzreiz ārstēt olnīcas un skatīt problēmu lokāli ne vienmēr ir efektīvākais veids. Tad cīnās ar sekām, nevis meklē neauglības cēloni.
