Kā pirms referenduma rīkosies inteliģence? 0
Atsaucoties lasītāju ierosinājumam, aptaujāju latviešu un Latvijas krievu inteliģences pārstāvjus, vai viņi ir gatavi iesaistīties aģitācijā pirms referenduma, lai aicinātu tautiešus balsot pret Latvijas valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
“Tagad ļoti svarīgi informēt vēlētājus, kā rīkoties. Būtu skaidri jāaicina: iet uz referendumu un balsot pret otro valsts valodu. Šādu aicinājumu tauta uzklausītu, ja to vēstītu cilvēki, kam tā tic un uzticas,” aicina “Latvijas Avīzes” lasītāja Aina Čurkste no Rīgas. “Izlasīju Visvalža Lāča rakstu “Kādiem mums, latviešiem, šobrīd jābūt”. Piekrītu visam teiktajam. Taču šeit neatradu atbildi uz svarīgu jautājumu: ko darīsim referendumā? Baidos, ka neorganizētie latvieši daļa uz referendumu neies, kā mūsu prezidents to reklamē, un sanāks, ka par krievu valodu nobalsos vairāk, nekā būs pret. Kaut arī vajadzīgais “par” balsu skaits nebūs sasniegts, krievi varēs lielīgi visai pasaulei rādīt, ka Latvijā tauta vēlas krievu valodu par oficiālo.” Pēc A. Čurkstes kundzes domām, viedokļu līderi varētu būt Imants Ziedonis, Ausma Kantāne, Visvaldis Lācis, Māra Zālīte, Vaira Vīķe-Freiberga, Raivis Dzintars, Monika Zīle, Voldemārs Krustiņš un vēl daudzi citi. “Paldies “Latvijas Avīzei”, Voldemārs Krustiņš savu aicinājumu iet uz referendumu jau izteicis.”
Tikmēr Latviešu virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs atvaļināts kapteinis Aleksejs Ozoliņš un viņa domubiedri vēstulē raksta: “Mēs zinām arī tos cittautiešus, kas padomju laikā aizstāvēja latviešu valodas pozīcijas un par to tika represēti. Nesaprotam, kāpēc krievu inteliģences balss šoreiz ir tik klusa.”
Māra Zālīte, dzejniece: “Cik vien varēju, esmu mudinājusi Latvijas pilsoņus iesaistīties un referendumā balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā. Arī izmantojot šo un visas turpmākās iespējas uzrunāt sabiedrību, aicināšu katru mūsu valsts patriotu – jaunu vai vecu, slimu vai veselu, bagātu vai nabagu – 18. februārī doties uz vēlēšanu iecirkņiem. Te runa nav tikai par valodu, bet valsts pastāvēšanu, tās jēgu un nākotnes perspektīvām. Tas ir mūsu tautas dzīvības jautājums. Mums jāaizmirst visas partijiskās piederības vai aizvainojumi pret valsts vadītājiem un jāpierāda gan sev pašiem, gan pasaulei, ka varam būt vienoti, iestājoties par savas valsts dziļākajām nacionālajām interesēm. Argumenti un aicinājumi ignorēt šo tautas nobalsošanu man nav pieņemami, jo, pat ja Satversmes grozījumu izdarīšanu tas neietekmēs, referenduma boikots pavērs iespējas manipulācijām ar tā rezultātiem. Man ir sapnis, ka absolūts tautas vairākums, teiksim, miljons Latvijas pilsoņu nobalso pret, parādot miermīlīgu, pašcieņas pilnu latviešu stāju.”
Ausma Kantāne, aktrise: “Darbodamās politikā, ne reizi vien esmu gājusi ielās un klauvējusi pie ļaužu durvīm, ne vienmēr, to darot, juzdamās īstajā vietā. Pati ar paziņojumiem klajā virs nenākšu un neaģitēšu, taču izmantošu katru iespēju medijos aicināt latviešus būt aktīviem un balsot pret krievu valodu kā otru Latvijas valsts valodu. Piekrītu eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas teiktajam, ka no jebkuras pasaules daļas mūs uzlūkos ar neizpratni, ja par grozījumiem Satversmē atdoto balsu būs vairāk nekā pret. Lai arī ir skaidrs, ka vajadzīgo balsu skaitu par grozījumiem krievu valodas atbalstītāji nesavāks, šis ir pārāk nopietns jautājums kā iekšpolitiski, tā ārpolitiski, lai mēs stāvētu malā. Turklāt ignorēt jebko, izliekoties gudrākam par citiem, ir muļķīgi katrā situācijā. Cilvēkiem jākļūst atbildīgākiem un jāpauž savs viedoklis, lai kāds tas būtu.” Dzejnieka Imanta Ziedoņa dzīvesbiedre apliecināja, ka arī viņas vīrs ir pret krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā, taču uzrunāt sabiedrību viņam šobrīd liedz veselības stāvoklis.
Visvaldis Lācis, bijušais Saeimas deputāts: “Kopš aiziešanas no Saeimas dzīvoju rāmu dzīvi savās lauku mājās, tāpēc ar skaļiem paziņojumiem un aģitācijām klajā nākt neplānoju. Tomēr, ja latviešu inteliģence vienosies kādām akcijām un aicinās arī mani, pievienošos. Esam kļuvuši pārlieku gļēvi un pazemīgi, ja ļaujam savā zemē aģitēt nepilsonim, nacionālboļševikam un huligānam Lindermanam, turklāt vēl televīzijas pārraidēs uzstāties līdzās Latvijas partiju vadītājam. Man gan vislabāk patiktu, ja referendumā par krievu kā otru valsts valodu nepiedalītos neviens latvietis, parādot, tieši cik un kuri pilsoņi nav lojāli mūsu valstij un tās pamatlikumam.”
Mihails Gruzdovs, režisors: “Šo referendumu es neatbalstu principā un uzskatu to par kārtējo politisko stulbību. Taču nekādās kampaņās pret to neiesaistīšos, jo, manuprāt, pasaulē ir pārlieku daudz svarīgu lietu, kam nodoties, lai veltītu savu laiku šādām nejēdzībām. Jau sen ir skaidrs, ka krievu valodai nav jābūt Latvijas valsts valodai. Referenduma rīkošana par to ir lāča pakalpojums ne tikai latviešiem, bet arī šejienes krieviem. Latvijas pilsoņiem tomēr referenduma dienā būtu labāk aiziet un nobalsot pret grozījumiem Satversmē, kaut lielas starpības nav – balsot vai ignorēt šo pasākumu.”
Anastasija Timošenko, aktrise: “Neiesaistīšos aģitācijās ne par, ne pret krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā, jo uzskatu, ka lēmums, kā balsot referendumā, ir katra pilsoņa personiska izšķiršanās. Es pati balsot neiešu, jo man ir gluži vienalga – kļūst krievu valoda šeit par valsts valodu vai nekļūst. Es un mana ģimene protam un lietojam latviešu valodu, taču es neredzētu nekā slikta, ja arī ierosinātās izmaiņas Satversmē tiktu izdarītas.”
Marina Kosteņecka, rakstniece un publiciste: “Vienmēr esmu paudusi un paudīšu nostāju, ka valsts valodas statusa piešķiršana krievu valodai Latvijā man būtu pilnīgi nepieņemama. Tomēr nekādās aģitācijās neiesaistīšos. Arī pati nebalsošu ne par, ne pret. Tomēr es vēlos vērst latviešu un Latvijas politiķu uzmanību uz to, ka šis referendums ir ne tik daudz par valodu, kā krievu tautības pilsoņu vietu un tiesībām Latvijā. Tas ir signāls, ka liela daļa Latvijas pilsoņu jau pārlieku ilgi jūtas atstumti un ignorēti.”
Jeļena Celma, filozofe: “Nekādās aģitācijās un balsojumā nepiedalīšos personīgu iemeslu dēļ, taču vienmēr esmu gatava paust savu nostāju pret krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā un šo referendumu vispār. Uzskatu, ka ierosinājums grozīt Satversmi ir muļķīgs, kaut arī mana dzimtā valoda ir krievu. Uzskatu, ka katram, kurš savu nākotni saista ar Latviju, jāprot latviešu valoda neatkarīgi no etniskās piederības. Ceru, ka tuvāko desmit piecpa- dsmit gadu laikā valodas problēma šeit izzudīs pati no sevis. Taču Latvijas valodas politika, manuprāt, ir kļūdaina. Tieši pārliekās stingrības dēļ attiecībā uz krievu valodas lietojumu skolās un citur krievu jaunieši kļūst naidīgi.”
