Kā pirms 100 gadiem tapa pirmais Latvijas armijas karavīra zvērests 7
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem publicēja Latvijas apsardzības (aizsardzības) ministra Gustava Zemgala 9. janvāra pavēli par kārtību, kādā armijā pieņem jaunkareivju zvērestu, kas padara jauniesauktos par kareivjiem.
Ar šo pašu pavēli izsludināja arī pirmā Latvijas armijas karavīra zvēresta tekstu, ko valdības līmenī apstiprināja janvāra sākumā. Zvēresta formulēšana bija rezultāts 1921. gadā uzsāktajam Latvijas armijas karavīru apmācību, reglamentu, dažādu noteikumu izdošanas un izveidošanas darbam.
“Svinīgā jaunkareivju pārdēvēšanā piedalās visa karaspēka daļa kaujtērpā ar karogu un orķestri. Svinīgai jaunkareivju pārdēvēšanai karaspēka daļa nostādāma parādes ierinda. Jaunkareivji pie tam nostādāmi atsevišķi un pēc rotām,” skaidrots pavēlē.
Svinīgā solījuma tekstu ierindas priekšā nolasīja daļu komandieri.
Jaunkareivjiem tas bija tūdaļ jāparaksta. “Rakstīt nepratēji lūdz kādu no saviem biedriem parakstīt sekošo: “Par mani kā rakstīt nepratēju, uz manu personīgu lūgumu parakstījās tāds un tāds”, pēc kam rakstīt nepratējs pavelk trīs krustus,” piebilsts pavēlē.
Pirmais Latvijas armijas karavīra zvērests tika dots 1922. gada 24. janvārī: “Kā Latvijas Republikas karavīrs es svinīgi apsolos: sargāt Latvijas valsts drošību, neaizskaramību, Satversmi, likumus un iekārtu pret visiem, kas to apdraud, netaupot savus spēkus un dzīvību; būt uzticīgs tās likumīgai valdībai; izpildīt pēc sirdsapziņas savus pienākumus, padoties bez ierunām kara likumiem un disciplīnai un vienmēr paklausīt saviem likumīgi ieceltiem priekšniekiem. Šo solījumu apliecinu ar savu parakstu.”
