Kā pietuvināt zemeņu laiku? 0

Lai cik ļoti ziemas viducī kārotos apēst kādu svaigi plūktu vietējo zemeni, Latvijā šo vēlmi piepildīt nav īsti reāli. Lai iegūtu ražu ziemā, nepieciešamas attiecīgi aprīkotas apkurināmas siltumnīcas, un tajās iegūtās ogas būtu pārmērīgi dārgas.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Taču paātrināt ražošanas sākumu par dažām nedēļām ir iespējams ar lētākām metodēm, piemēram, audzējot neapkurināmās plēves seguma siltumnīcās vai tuneļos, veidojot zemus tuneļveida pārsegumus vai vienkārši pārklājot augus ar agrotīklu.

  

Plēves siltumnīcas, augstie tuneļi

Ja ir plēves seguma siltumnīca, ko varbūt neizmanto pilnībā, der apsvērt, vai kādu stūrīti nevajadzētu atvēlēt zemenēm. Plēves siltumnīcās zemenes stāda jau vasarā, lai augi līdz ziemai kārtīgi iesakņotos un būtu labi attīstīti. Stādiem jābūt ar kuplu sakņu sistēmu un pēc iespējas lielāku sakņu kakliņa diametru. Labāk attīstīti augi nākamajā pavasarī dos lielāku ražu. Visvairāk ogu var iegūt no augiem, kuriem izveidojušās vairākas sānvasas jeb radziņi. Lai iegūtu pēc iespējas lielāku ražu no platības vienības, siltumnīcā zemenes stāda sabiezināti: parasti veido divrindu dobes, starp augiem ievērojot apmēram 15 cm attālumu. Celiņiem starp dobēm jābūt pietiekami platiem, lai pa tiem varētu brīvi staigāt. Ražu siltumnīcās vāc tikai vienu vai divas sezonas, jo sabiezinātā stādījumā straujāk izplatās slimības un kaitēkļi, augi novājinās, vecākos zemeņu ceros veidojas sīkākas ogas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja agrās zemenes vēlas audzēt komerciāliem nolūkiem, var veidot augstos plēves tuneļus. Tā zemenes audzē daudzās valstīs, jo salīdzinājumā ar audzēšanu atklātā laukā šim paņēmienam ir daudz priekšrocību:

• ražu var iegūt agrāk;

• ogas ir kvalitatīvākas, tās necieš no lietus un vēja, mazāk pūst;

• tuneļos brīvi var strādāt arī nelabvēlīgos laika apstākļos.

Ir dažādu veidu un lielumu tuneļi, attiecīgi arī izmaksas ir ļoti atšķirīgas. Parasti uz ziemu tiem noņem plēvi, bet pavasarī atkal uzklāj. Informāciju par plēves tuneļu veidiem un izmaksām var iegūt pie izplatītājiem, piemēram, SIA “Schetelig” un “Dēseles Dārzi”.

 

Zemie pārsegumi


Zemie tuneļi izmaksā mazāk nekā augstie, tos katrs viegli var izveidot pats. Tomēr tiem ir arī savi trūkumi, piemēram, grūtāk regulēt mikroklimatu. Audzējot tuneļos, noteikti jāievēro, lai temperatūra zem seguma nepārsniegtu +25…+30 °C (tas augiem rada stresu, turklāt pasliktina apputeksnēšanos), tāpēc siltā laikā pa dienu dobes jāatsedz. Tas noteikti jādara ziedēšanas laikā (ja nelīst lietus), jo tad ziediem piekļūst vējš un kukaiņi, kas palīdz apputeksnēties. Vakaros plēve atkal jāuzsedz, lai naktīs augiem būtu siltāk un ziedus nebojātu naktssalnas. Plēves atsegšana un uzklāšana ir diezgan darbietilpīga, arī apkopt augus zemajos tuneļos grūtāk, taču to kompensē agrā raža. Izmantojot zemos tuneļus, ražu var iegūt apmēram par divām nedēļām agrāk nekā uz lauka. Vēsos pavasaros segumu efekts ir vēl lielāks.

Reklāma
Reklāma

Dažkārt dārzkopības preču veikalos var nopirkt jau gatavus komplektus zemo tuneļu veidošanai, taču pašu veidotie parasti izmaksā lētāk. Galvenie nepieciešamie materiāli ir loki un plēve pārklāšanai. Lokus var izliekt no resnas (apmēram 6 – 8 mm diametrā), nerūsējošas metāla stieples vai plastmasas caurules (tai jābūt samērā stingrai, bet tādai, ko var saliekt līkumā). Loku garums un plēves platums atkarīgs no tā, cik platas dobes būs jāpārsedz un cik augstu tuneli paredzēts veidot. Jo lielāks tunelis, jo labāks mikroklimats veidosies augiem un tie mazāk cietīs no stresa, taču lielākiem tuneļiem vajadzēs vairāk materiālu un vietas. Plēvi ieteicams izvēlēties vismaz 0,1 mm biezu, bet labāk 0,12 mm biezu – tad to varēs izmantot vēl vienu sezonu. Stabilizētā plēve kalpo vairākus gadus.

Agrai ražai zemenes ieteicams stādīt 55 – 80 cm platās divrindu dobēs, starp dobēm atstājot pietiekami platus celiņus staigāšanai. Lai iegūtu lielāku pirmo ražu, jāstāda pēc iespējas agrāk vasarā. Tuneļus veido pāri katrai dobei atsevišķi, parasti 50 – 80 cm augstus un 60 – 90 cm platus (atkarībā no dobes platuma). Jāskatās, lai starp augiem un plēvi būtu kaut neliela atstarpe, lai augi pēc plēves uzklāšanas tai nepieskartos. Lokus iesprauž vēlu rudenī vai arī agri pavasarī, kad zeme jau atkususi. Tos izvieto vidēji ik pēc 1,5 – 2,5 m tā, lai plēve labi turētos virs lokiem un lietus laikā neieliektos. Ja loki veidoti no paresnas plastmasas caurules, ieteicams galos iespraust ķīļus, citādi neturēsies zemē. Plēvi uz lokiem uzklāj agri pavasarī, tiklīdz atkususi augsne. Nav ieteicams klāt plēvi, kamēr uz augsnes vēl ir sniegs, jo tā var paildzināt sniega nokušanu un augu attīstību. Plēvei jābūt tik platai, lai malas būtu pilnīgi nosegtas un vēl ar nelielu rezervi.

Pēc plēves uzklāšanas galus nostiepj un nostiprina. Šim nolūkam izmanto no stieples izveidotas skavas, lielus akmeņus vai piesien pie zemē iedzītiem mietiņiem. Lai vējš segumu nenorautu, arī virs lokiem plēve ir jānostiprina. To var izdarīt ar auklu, ko visā garumā zigzagveidā novelk pāri tuneļiem un nostiprina pie loku apakšas vai arī V veidā virs plēves pie katra loka. Ja loku ir daudz, pārsegumu var nostiprināt ar otru loku kārtu, liekot tos virs plēves ar 20 – 25 cm nobīdi dobes garenvirzienā.

Plēves malas var nostiprināt arī ar metāla skavām, akmeņiem, smilšu maisiņiem vai smagiem mietiem, taču jāatceras, ka vismaz viena mala vēlāk būs jāatsedz vēdināšanai. Vienā tuneļa malā plēvi var pierakt.

Kad zemenes sāk ražot, segumus novāc, bet, ja vēl gaidāmas salnas, labāk atstāt un augus pa nakti apklāt, kamēr salnu briesmas ir beigušās.

 

Agrotīkla segums

Parasti augu apklāšanai izmanto balto agrotīklu jeb polipropilēnu (17 g/m2) – tas ir salīdzinoši lēts materiāls, var izmantot vismaz divas sezonas. Vērtējot pēc ražas agrīnuma, agrotīkls nav tik efektīvs: tas laiž cauri gaisu, tādējādi temperatūra zem tā ir zemāka nekā zem plēves seguma. Ja agrotīkls uzklāts laikus (tūlīt pēc augsnes atkušanas) un laiks ir samērā vēss, ražu var iegūt vidēji par vienu nedēļu agrāk, nekā audzējot bez segumiem. Arī tas ir būtisks ieguvums. Diemžēl karstā laikā agrotīklam nav lielas ietekmes.

Visbiežāk agrotīklu klāj tieši uz augiem, malas nostiprinot ar akmeņiem, smilšu maisiem vai kokiem. Parasti tas ir vairākus metrus plats, tāpēc uzreiz var noklāt lielu platību. Tomēr labāk, ja agrotīklu klāj nevis tieši uz augiem, bet līdzīgi kā plēvi – virs lokiem. Tad zem seguma veidojas labāks mikroklimats, uz augu lapām nerodas kondensāts, lapas ātrāk apžūst. Tāpat kā plēve, arī agrotīkla pārsegs ziedēšanas laikā pa dienu jāatsedz, lai uzlabotu augu apputeksnēšanos. Tomēr nav jāuztraucas, ka zem agrotīkla augi varētu pārkarst, tie saņem arī lietus ūdeni, tāpēc nav tik daudz jālaista. Agrotīkls aizsargā ziedus pret nelielām salnām (līdz -2 °C). Trūkumi: zem tā var vairāk savairoties kaitēkļi, sparīgāk aug nezāles.

 

Steidzināšanai piemērotas šķirnes

Audzējot zem segumiem, ražas agrīnums atkarīgs ne vien no siltuma nodrošinājuma, bet arī no šķirnes īpašībām. Agrākas ražas iegūšanai vairāk piemērotas agrīnās šķirnes. Jāņem vērā arī tas, ka, audzējot zem seguma, temperatūra ir augstāka, un pazeminās ogu stingrība, tāpēc nav ieteicams izvēlēties šķirnes ar mīkstas konsistences ogām.

No Latvijā audzējamām šķirnēm ļoti agrs ogu ienākšanās laiks ir ‘Kokinskaja Raņņaja’, ‘Kokinskaja Zarja’, ‘Emily’, ‘Podarok Učiteļu’ un ‘Rosinka’. Agrīno šķirņu zemenes nav sevišķi ražīgas, ogas pārsvarā ir tikai vidēja lieluma, vairumam šķirņu – vidēji stingras. Ogu lielums, pieaugot stādījuma vecumam, strauji krītas, tāpēc šīs šķirnes ražas steidzināšanai ieteicams audzēt tikai vienu ražas sezonu. No minētajām lielākās ogas ir šķirnēm ‘Kokinskaja Zarja’ un ‘Podarok Učiteļu’, bet vissaldākās – ‘Kokinskaja Raņņaja’. Diemžēl ‘Emily’ un ‘Podarok Učiteļu’ mūsu klimata apstākļos ir vidēja ziemcietība, ziemā augi var apsalt.

  

Ražas steidzināšanai var izmantot arī ‘Zefyr’, ‘Honeoye’, ‘Jonsok’, ‘Lambada’ un ‘Sjurpriz Olimpiadi’ – ogu ienākšanās laika ziņā tās pavisam nedaudz atpaliek no iepriekš minētajām. No šīs grupas visagrākā ir ‘Zefyr’, kas izceļas ar ļoti labu ražību, lielām un garšīgām ogām, taču tās ir vidēji stingras un nevienādas pēc formas. Šķirnes trūkums ir arī ieņēmība pret miltrasu. ‘Sjurpriz Olimpiadi’ ogas ienākas nedaudz vēlāk par ‘Zefyr’, šķirne ir ļoti ražīga un ziemcietīga, ar lielām, tumši sarkanām ogām, tās ir vidēji stingras, taču nav tik saldas kā šķirnei ‘Zefyr’. Labas kvalitātes, lielas un izskatīgas ogas ir ‘Honeoye’, bet ražība ir viduvēja. Arī ‘Lambada’ dod pievilcīgas un ļoti garšīgas ogas, bet ražība ir samērā zema, ziemcietība – vidēja. ‘Jonsok’ ir ar ļoti labu ražību, taču ogas ir vidēji lielas un skābākas nekā citām iepriekš minētajām šķirnēm.

 

 

 

  

 

1. Zemeņu stādīšanas shēma, audzējot zemajos tuneļos.
Tuneļa platums – 90 cm, attālums starp tuneļu (dobju) vidus centru 1,4 m; no seguma malas līdz zemeņu rindai – 25 cm; starp rindām – 40 cm; starp augiem – 30 cm.

 

 

 

 

 

 

 

2. Plēves nostiprināšanas veidi:
a) tuneļa segums zigzagveidā nosiets ar auklu, plēves gals piestiprināts pie mietiņa;
b) aukla novilkta tikai pie lokiem, plēves gals pierakts.

 

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.