Kā pietrūkst partiju reklāmās šogad, vērtē eksperte 0
Autore: Biznesa augstskolas “Turība” docente Renāte Cāne
Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas un pavisam drīz mēs visi dosimies pie vēlēšanu urnām. Līdz tam, kā ieraksts, norisinās aktīva priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā politiski spēki ar dažādām reklāmām un mārketinga trikiem cenšas pievērst vēlētāju uzmanību un pārliecināt balsot tieši par viņiem.
Vērtējot un analizējot šī gada priekšvēlēšanu kampaņu, biznesa augstskolas “Turība” docente Renāte Cāne uzsver, ka šogad politiķi reklamējas mazāk uzbāzīgi un agresīvi, taču pietrūkst radošuma.
Tāpat viņa uzsver, ka sabiedrība nav pārsteigta arī ar skaļiem “melnā PR” gadījumiem, lai gan iepriekš bija izskanējušas prognozes, ka šī būs melnākā priekšvēlēšanu kampaņa.
Nav primitīva “melnā PR”
Nevarētu teikt, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa kopumā iezīmējas ar ļoti gudru mārketingu, taču jāsaka, ka ir viens politiskais spēks, kurš šajā jomā ir galvas tiesu pārāks par citiem.
Tajā pašā laikā dažas politiskās partijas izmanto ļoti novecojušas metodes, par ko 21. gs. atliek tikai pabrīnīties.
Lai gan medijos tiek publicētas kandidātu savstarpējas telefona sarunas, kas parāda viņus neglaimojošā gaismā, vai arī informācija par aizdomīgiem finanšu darījumiem, tāda izteikti primitīva “melnā PR” nav.
Nomelnojošās kampaņas jau nekur nav pazudušas, taču tās paliek elegantākas un rafinētākas. Atlikuši tikai daži politiķi, kas konkurentus atklāti sauc par zagļiem.
Vecmodīgie vides plakāti un sociālie tīkli
Pārsteidzošākais ir tas, ka, neraugoties uz mūsdienu tehnoloģiju iespējām, aizvien tiek liktas lietā arī ļoti novecojošas metodes. Par to iedomājos katru reizi, kad ceļa malā redzu milzīgos banerus ar kandidātu bildēm.
Vēl vairāk, protams, pārsteidz vientuļie plakāti liela lauka vidū, kuros attēlotie kandidāti pat nav no politiskā spēka, kas pozicionē sevi kā zemnieku interešu pārstāvi.
Viena no mūsdienu efektīvākajām metodēm ir sociālo tīklu izmantošana. Pagaidām ir tikai viens politiskais spēks, kas to dara ļoti augstā līmenī. Ļoti pārdomāta komunikācija, precīzi noteikta mērķauditorija un atrasti efektīvākie instrumenti, kā uzrunāt katru no tās grupām.
Politiskais spēks ir izkalkulējis, kurus vēlētājus uzrunāt no autobusu aizmugurēm Rīgā, kurus – “Facebook” vietnē, un pie kuriem doties klātienē.
Kandidāti ceļa malās un ēdienkartēs
Pozitīvi, ka šajā vēlēšanu kampaņā parādās arī partizānu mārketinga iezīmes, proti, netradicionālas metodes, kas pārsteidz auditoriju. Piemēram, cilvēki ar lieliem plakātiem ceļa malās. It kā nekas sarežģīts, taču pamanāmi un bez liela finansējuma.
Runājot par priekšvēlēšanu reklāmu, protams, jārunā arī par to trauslo robežu, pēc kuras pārkāpšanas reklāma jau kļūst uzbāzīga. Ja iecienītākajā pusdienu vietā no ēdienkartes izkrīt kāda kandidāta bilde, tas jau ir bezgaumīgi.
Par to noteikti der aizdomāties arī ēdināšanas iestādēm, kas piekrīt šādam reklāmas veidam. Šeit gan jāpatur prātā, ka iespējams ir situācijas, kad restorāns vai kafejnīca par to nemaz nezina, un kandidāts savas reklāmas ir salicis bez saskaņošanas.
Šogad bez kurioziem
Ja kaut kas ir par daudz, tas sāk kaitināt – šo patiesību diemžēl vai par laimi neviens nav atcēlis arī attiecībā uz priekšvēlēšanu reklāmām. Reklāmu ir par daudz, bet tā ir pirms katrām vēlēšanām.
Šīs vēlēšanas raksturo vairākas būtiskas iezīmes – priekšvēlēšanu aktivitātes ir mazāk uzbāzīgas un ne tik agresīvas, kā iepriekš. Tāpat pagaidām esam iztikuši arī bez kurioziem, kādi nereti iezīmējušies iepriekš.
Šogad nav redzētas arī kandidātu bildes, kas tik ļoti pārveidotas un uzlabotas, ka vairs nav iespējams atpazīt cilvēku.
Šogad pārsteidz arī politiskās reklāmas radio. Nevis paša radio izvēle, kas ir viens no tradicionālākajiem reklāmas rīkiem, bet gan tas, ka pat pieredzējuši politiķi, kas pabijuši gan Saeimā, gan Eiropas Parlamentā, ierunājuši gaužam nepievilcīgas reklāmas.
Tajās nav stila, toties ir papilnam saukļu un uzsaukumu, kas tiek izteikti tādā tonī un intonācijā, kas nereti iedveš stresu un bailes. Arī radio reklāma apliecina, ka šogad partijām pietrūkst radošuma.
Viens politiskais spēks gan būtu izskatāms kā atsevišķs gadījums, taču tas nav saistīts nedz ar radošu, nedz partizānu mārketingu. To visdrīzāk var dēvēt par īpašu gadījumu.
Aktivizējas aģitbrigādes
Šī priekšvēlēšanu kampaņa iezīmējas arī ar aizvien aktīvāku kandidātu došanos uz ārvalstīs, lai tiktos ar tur dzīvojošajiem pilsoņiem. Tas ir tikai normāli, jo ārpus Latvijas dzīvo ļoti liela mūsu sabiedrības daļa.
Ja pirms desmit gadiem, pie ārvalstu latviešiem, lielākoties uz ASV un Austrāliju, brauca tikai viena vai divu politisko spēku pārstāvji, kuri uzrunāja nacionāli domājošos trimdiniekus, tad šobrīd, kad ir mainījies ārvalstīs dzīvojošā vidējā latvieša portrets un arī ģeogrāfija, politiskās partijas kļūst aizvien aktīvākas.
Aktualizējusies arī senā, bet nedaudz piemirstā metode – teltis un busiņi, kas aģitbrigādes pavadībā ceļo pa visu Latviju. Jo lielāks akcents uz sociālajiem tīkliem, jo vairāk partijas cenšas nodrošināt arī klātienes tikšanos ar vēlētājiem.
Tas šogad jūtams daudz vairāk, nekā citus gadus. Līdz vēlēšanām atlicis nedaudz vairāk par divām nedēļām un esmu pārliecināta, ka daži melnā PR gadījumi vēl parādīsies plašsaziņas līdzekļos.
TV vairāk izmantot nevar, tāpēc tiks meklēti citi rīki. Informācijas un reklāmu ir daudz, skatīties vai neskatīties tās ir katra paša izvēle, taču ikvienu informāciju noteikti vajadzētu rūpīgi izvērtēt un visu redzēto vai dzirdēto nevajag uztvert par absolūtu patiesību.
