Kā piešķirs numurus? Būs jauni Adresācijas noteikumi 0
Ministru kabineta komiteja šodien konceptuāli atbalstīja jaunus Adresācijas noteikumus, kas cita starpā paredz, ka apbūvei paredzētai zemes vienībai vai ēkai numuru piešķirs, ņemot vērā tuvāko ielu.
Rīgas pilsētas būvvalde 2017.gada Tieslietu ministrijai (TM) adresētajā vēstulē minējusi problēmas, ka
lielai daļai Rīgas ielu numerācija nesākas no centra uz nomali, un pāra un nepāra adrešu numuri bieži ir izvietoti pretēji noteikumos noteiktajam.
Ņemot vērā minēto TM jaunajos Adresācijas noteikumos paredzējusi, ka pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētai zemes vienībai vai ēkai numuru piešķir, ņemot vērā tuvāko ielu vai ielu, no kuras iespējams pie ēkas piekļūt ar transportu, ko nosaka, izvērtējot konkrēto situāciju.
Savukārt gadījumā, ja uzņēmumu un rūpnieciskās apbūves slēgtajās teritorijās piekļūšana pie objektiem ir no vairākām ielām, pašvaldībām, izvērtējot konkrēto situāciju, ir iespēja adresācijas objektiem piešķirt adreses ar piesaisti vienai ielai.
Tas ļaus pašvaldībām izvērtēt konkrēto gadījumu individuāli un nepieciešamības gadījumā norobežotajā teritorijā noteikt adresācijas objektiem adreses ar piesaisti vienai ielai, nevis vairākām.
Slēgtās teritorijas projekta izpratnē ir uzņēmumu un rūpnieciskās apbūves teritorijas, kuras norobežotas ar vārtiem vai žogu. Piemēram, ja viena uzņēmuma teritorijā, kas ir norobežota ar žogu, atrodas vairākas ēkas, pie kurām var piekļūt no vairākām ielām, tad pašvaldība, izvērtējot konkrēto situāciju, visām ēkām var piešķirt adresi ar piesaisti vienai ielai, papildinot ēkas numuru ar korpusa numuru vai burtu.
Tāpat izmaiņas ļaus pašvaldībām piešķirt atsevišķas adreses ēkām, kurām ieejas ir no dažādām ielām.
Kā piemēru šādām izmaiņām var minēt ēku Vecrīgā, Smilšu ielā 1, kurā atrodas Finanšu ministrija un Valsts kase – katrām no šīm iestādēm ieeja vienā ēkā ir no dažādām ielām, un, saskaņā ar plānotajām izmaiņām, katrai no šīm ieejām būs iespējams piešķirt atsevišķu adresi.
Rīgas domes pārstāvis Uldis Freimantāls sēdes laikā skaidroja, ka
pašvaldībai ar Valsts zemes dienestu (VZD) ir atšķirīga nostāja jautājumā par adrešu piešķiršanu funkcionāliem objektiem, tostarp garāžām, šķūņiem, mazdārziņiem un citiem objektiem.
Mazdārziņu adresēšanas nepieciešamību Rīgas domes pārstāvis pamatoja ar apgalvojumu, ka zemes platības, kurās atrodas vairāki mazdārziņi, lielākoties ir labiekārtotas, tādēļ tiem ir piekļuve arī ar transportlīdzekļiem. Pašvaldība uzskata, ka, piešķirot adreses arī zemes gabalu funkcionālām būvēm, tiktu skaidrāk kartēta jau labiekārtotas teritorijas, kas potenciāli spētu atvieglot darbu Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbu.
Savukārt VZD ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa komitejā pauda nostāju, ka šāda funkcionālo būvju vai objektu adresēšana nav nepieciešama, jo radītu neizpratni gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Tāpat šo pašvaldības priekšlikumu savā atzinumā neatbalsta TM.
Diskusijas par jaunajiem Adresācijas noteikumiem ilga stundu.
To noslēgumā, Rīgas domes pārstāvim paužot pilsētas pašvaldības ierosinājumu adresācijā izmantot ne tikai alfabēta lielos, bet gan arī mazos burtus, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja līdzšinējos pašvaldības ierosinājumus un dažādos viedokļus ar VZD izdiskutēt pirms komitejas sēdes.
“Netērējiet valdības laiku ar šādiem jautājumiem, mums [ministriem] ir daudz svarīgākas lietas, par kurām diskutēt,” norādīja premjers.
Pirmo reizi adresācijas noteikumi bija apstiprināti 2002.gadā, kad lielākā daļa adrešu jau bija piešķirtas. Ņemot vērā, ka līdz 2002.gadam valstī nebija noteikti vienoti principi adrešu piešķiršanai, tad adreses tika piešķirtas dažādi.
Vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka lielai daļai Rīgas pilsētas adresēm ielu numuri piešķirti pretēji tam, kā noteikts Adresācijas noteikumos. Diemžēl vairāk kā 15 gadu laikā pašvaldības nav radušas iespēju mainīt ielu numerāciju atbilstoši Adresācijas noteikumu prasībām, jo pēc pašvaldību domām tas netraucē objekta atrašanās vietas noteikšanai.
Būvvaldes vēstulē TM minēts, ja pašvaldība veiktu adrešu maiņu visos šajos gadījumos, izveidotos ļoti lielas grūtības orientēties, jo būtu arī vienlaicīgi jāpiešķir lietoti numuri citiem objektiem, kas padarītu pasta darbu neiespējamu.
Būvvaldes vēstulē tika norādīts, ka pusei Rīgas ielu numerācija nesākās no centra un pāra un nepāra adrešu numuri bieži ir izvietoti pretēji Adresācijas noteikumos paredzētajam. Ja numerācija piešķirta līdz projekta stāšanās spēkā dienai un tā neatbilst projektam, pašvaldība konkrētās ielas numerāciju var nemainīt, bet turpināt tādā pašā kārtībā, izņemot, ja apbūvei paredzēto zemes vienību un ēku numerācija nav augošā secībā vai vienā ielas pusē ir gan pāra, gan nepāra numuri.
Jaunajos noteikumos ir precizēta arī telpu grupu numerācijas piešķiršanas kārtība. Noteikumu projekts paredz, ka telpu grupu numerāciju sāk no pirmā virszemes stāva. Pašvaldībām ir tiesības izvēlēties un nepieciešamības gadījumā nedzīvojamām telpu grupām noteikt atšķirīgu numerāciju, papildinot numuru ar lielo burtu “N”, kā arī precizēts regulējums par numuru piešķiršanu atdalītajām telpu grupām, nenosakot tām atšķirīgu kārtību.
Tāpat jaunie noteikumi paredz, ka sabiedrībai bez maksas būs pieejami Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas dati, tajā skaitā administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību robežu dati atvērtā veidā. Tas ļaus efektīvāk un plašāk izmantot Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā jau uzkrātos datus. Šādā veidā tiks veicināta informācijas aprite gan uzņēmēju, gan sabiedrības vajadzībām.
