Kā pierobežā cīnās pret Kremļa propagandu 2
Gada sākumā Latgalē tika iedarbināti divi TV apraides torņi, kuru uzdevums ir nodrošināt, lai Latvijas televīzijas raidījumus būtu iespējams skatīties arī pierobežā, kur nereti populārāks bijis Krievijas TV piedāvājums. Taču vēl svarīgāk ir nodrošināt kvalitatīvu saturu, lai pierobežas ļaudis izvēlētos skatīties pašmāju, nevis lielās kaimiņvalsts TV raidījumus.
Viļakas novada Medņevas pagasta iedzīvotājs Jānis Zelčs ar sievu Ritu stāsta, ka savu ikdienu nevarētu iedomāties bez Latvijas televīzijas. “Kā no rīta ceļamies, tā ieslēdzam televizoru un skatāmies mūsu TV raidījumus. Mums ir pieejami pieci bezmaksas Latvijas TV kanāli, bet ar tiem pietiek, lai uzzinātu daudz ko interesantu,” secina 63 gadus vecais Jānis.
Viļakas novads atrodas pie pašas Krievijas robežas; līdz Abrenei jeb tagadējai Krievijas pilsētai Pitalovai ir pat tuvāk nekā līdz Balviem. Taču ikdienā šeit dzirdama galvenokārt latviešu valoda, piemēram, Medņevas pagasts ir viens no latviskākajiem ne tikai Latgalē, bet arī visā Latvijā (97% pagasta iedzīvotāju ir latvieši). “Mūsu pagasts ir ļoti latvisks, bet skaidrs, ka Krievija ir tepat blakus un sadzīvē jūtama arī tās ietekme. Daudzi brauc iepirkties uz Krieviju, kur atsevišķas preces iespējams nopirkt krietni lētāk. Izvēles iespējas ir arī attiecībā uz TV raidījumiem: cilvēki skatās gan Latvijas, gan Krievijas televīziju,” stāsta Medņevas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Prancāns.
TV dekoders no Krievijas
Jānis Zelčs dzīvo padomju laikā būvētā daudzdzīvokļu mājā; viņš rāda, ka uz mājas jumta uzstādīta parasta apaļā TV antena, ar kuras palīdzību iespējams uztvert TV torņa raidīto signālu. “Kopš sāka darboties jaunais tornis, attēla kvalitāte ir ļoti laba, mēs esam ļoti apmierināti.”
Jānis un Rita skatās ne tikai bezmaksas apraidē esošos Latvijas TV kanālus, bet arī Krievijas televīzijas raidījumus, jo viņiem ir no Krievijas atvests dekoders. “Zinu puišus, kas braukā uz Krieviju; ar viņiem varēja sarunāt, lai atved dekoderu, kas man izmaksāja 20 eiro.” Jānis stāsta, ka pagājušogad arī Krievija pilnībā pārgājusi uz digitālo televīziju. “Es piestrādāju par kurinātāju, agrāk darbā varēju skatīties Krievijas kanālus ar parasto antenu, bet tagad nekā.”
Jānis smejas, ka viņam vislabāk patīk “bojeviki”; dažkārt paskatās Krievijas TV kanālu “Zvezda”, kur ir raidījumi par karu, armijas lietām. Šis kanāls ir Krievijas Aizsardzības ministrijas pārziņā, bet Jānis apgalvo, ka nekādu propagandu un aģitāciju pret Latviju neesot manījis. “Mums ar krieviem nav nekāda naida; šeit esam pieraduši sadzīvot draudzīgi.”
Kurš ir mūsu prezidents?
Latvija uz digitālo televīziju pārgāja jau pirms desmit gadiem, un tolaik kļuva aktuāls jautājums par TV translāciju pierobežā. Iedzīvotāji daudzviet žēlojās, ka TV signāls ir pārāk vājš un viņiem nav iespēju skatīties Latvijas TV raidījumus. Par vienīgo viegli pieejamo informācijas avotu daudziem kļuva Krievijas un Baltkrievijas TV kanāli, kas bija labāk uztverami. Tad pienāca 2014. gads, kad pēc Krimas aneksijas un Krievijas veicinātiem nemieriem Ukrainas austrumos kļuva skaidrs, ka Latvijas TV pieejamība pierobežā ir valsts drošības jautājums.
Ja cilvēkiem nebūs iespējas skatīties Latvijas televīziju, tad daudziem vienīgā alternatīva ir Krievijas TV, kas darbojas Kremļa interesēs un izplata Baltijas valstīm naidīgu propagandu. Latvijas varas iestādes vairākkārt uz laiku ir aizliegušas agresīvāko Krievijas TV kanālu retranslāciju, bet pierobežā šāds aizliegums nedarbojas, jo kaimiņvalsts TV pārraides nereti bijušas labāk uztveramas nekā Latvijas televīzijas piedāvājums. Tādēļ nav brīnums, ka daļai iedzīvotāju varēja rasties priekšstats: viņu valsts vadītājs ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins vai Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko, jo televizorā viņi bija redzami daudz biežāk par mūsu Valsts prezidentu Egilu Levitu.
Televīzija robežas sardzē
Viļakas novada iedzīvotājiem nesen gan bija iespēja pašiem savām acīm skatīt Valsts prezidentu, jo janvāra sākumā Levits bija devies braucienā pa Latgali. Viņš apmeklēja arī jauno TV apraides torni, kas uzbūvēts Medņevas pagasta Aizpurvē. Torni ir viegli pamanīt, jo tas slejas 100 metru augstumā. Otrs šāds tornis uzbūvēts Krāslavas novada Skaistas pagastā. Abu torņu būvniecība kopā izmaksāja gandrīz 500 000 eiro, un šīs izmaksas tika pamatotas ar nepieciešamību stiprināt Latvijas informatīvo telpu.
“Latvijas austrumu pierobeža ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža, tāpēc TV signāla pieejamība ir būtisks solis pretī nacionālās drošības uzlabošanai. Daudzām mājsaimniecībām visā Latvijā bezmaksas programmas ir vienīgais pieejamais informācijas avots gan ikdienā, gan kritiskās situācijās,” uzsver Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis. Viens no bezmaksas kanāliem ir reģionālā televīzija “Re:TV”, kas pārraida arī Latgales reģionālās televīzijas sagatavotos raidījumus.
“Ja cilvēki tagad tiešām vairāk skatīsies Latvijas televīziju, tad torņu būvēšanā ieguldītā nauda būs iztērēta lietderīgi. Šobrīd pierobežā joprojām ir daudz cilvēku, kas vairāk skatās kaimiņvalstu, nevis Latvijas TV kanālus,” spriež Latgales reģionālās televīzijas producente Svetlana Dudarenoka.
Gribam klausīties “Radio 2”!
Medņevas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Prancāns secina, ka pēc jauno torņu iedarbināšanas TV signāla kvalitāte tiešām ir uzlabojusies. “Agrāk televizora ekrānā parādījās visādi kvadrāti, bet tagad vairs nav šādu problēmu.” Pagasta priekšnieks zina stāstīt, ka daudziem iedzīvotājiem jau līdz šim nebija problēmu skatīties TV raidījumus labā kvalitātē, jo viņi maksāja par satelīttelevīzijas vai kabeļtelevīzijas pakalpojumiem. Medņevas pagasta zemnieki Pāvels un Anita Upīši stāsta, ka jau sen izmanto “Via-sat” satelīttelevīzijas piedāvājumu, kas gan nav lēts prieks: par TV un internetu viņi maksā vairāk nekā 40 eiro mēnesī. “Agrāk šajā apvidū bija ļoti slikta TV signāla kvalitāte, tādēļ bijām ļoti priecīgi, kad pārgājām uz satelīttelevīziju,” atceras Pāvels.
Biruta Šapale dzīvo netālu no jaunā TV torņa, bet nekādus uzlabojumus TV attēla kvalitātē nav novērojusi. “Šķiet, ka pēdējā laikā kvalitāte pat kļuvusi sliktāka. Sevišķi lielas problēmas mums ir ar radio uztveršanu, knapi varam dzirdēt.” Par grūtībām uztvert Latvijas Radio un privāto radiostaciju raidījumus žēlojas arī citi pierobežas iedzīvotāji.
“Daudzi cerēja, ka pēc jaunā torņa uzstādīšanas būs labāka ne tikai televīzijas, bet arī radio uztveršanas kvalitāte, bet es teiktu, ka nekāds progress nav manāms. Normālā kvalitātē mēs dzirdam tikai “Latvijas Radio 1” un “Latvijas Radio 4”, bet daudzi cilvēki labprāt gribētu klausīties “Latvijas Radio 2”. Mūsu pagastā ir daudz gados vecāku cilvēku, kam patīk “Latvijas Radio 2” atskaņotā mūzika un programmas, tas ir tautai tuvāks kanāls. Bet arī jaunāku cilvēku iecienīto “Radio SWH” un “Radio Skonto” pie mums ir grūti uztvert,” stāsta Juris Prancāns.
Krievijas raidījumi šķiet interesantāki
Krāslavas novada Skaistas pagasta pārvaldes vadītāja Gundega Grišāne vēsta, ka viņiem pēc jaunā torņa uzstādīšanas šī problēma ir atrisināta. “”Latvijas Radio 2″ pie mums tagad ir daudz labāk uztverams. Agrāk pagastā bija vietas, kur to nevarēja dzirdēt, bet tagad arī automašīnā signāls ir pietiekami kvalitatīvs.” Par izmaiņām TV signāla kvalitātē Grišāne nezina teikt, jo pašai mājās ir “Viasat” satelīttelevīzija. Krāslavas novadā līdz šim daudzi skatījušies Baltkrievijas TV kanālus, un diez vai šie ieradumi tik ātri mainīsies.
Latvijas TV signāla kvalitātes uzlabošana ir ievērojams solis uz priekšu cīņā par informatīvās telpas stiprināšanu Latvijas pierobežā, taču vēl svarīgāk ir radīt kvalitatīvu saturu, lai TV skatītājus pamudinātu izvēlēties Latvijas, nevis kaimiņvalstu TV piedāvājumu. Šajā jomā pagaidām nav veicies pārāk spoži, jo daudziem skatītājiem šķiet, ka Krievijas TV raidījumi, it sevišķi izklaides žanrā, ir aizraujošāki un kvalitatīvāki par pašmāju piedāvājumu.
“Skatītājiem ir pieejami desmitiem Krievijas un Baltkrievijas kanālu, bet “LTV1” un “LTV7″ būs grūti ar tiem konkurēt, jo mūsu iespējas, arī finansējuma jomā, nav tik lielas,” uzskata par medijiem atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Boriss Cilevičs (“Saskaņa”). Pētījumi rāda, ka Latvijas televīzijām ir grūti piesaistīt krievvalodīgo auditoriju, Latvijas TV skatās galvenokārt latviešu valodā runājošie; savukārt Krievijas TV raidījumi ir populāri ne tikai krievvalodīgo vidū, tos skatās arī daudzi latvieši.
Jāveicina interneta pieejamība
“Cilvēki atnāk mājās no darba, vakarā vēlas atpūsties un nedaudz izvēdināt galvu. Krievijas televīzijā ir daudz filmu, seriālu, humora un izklaides raidījumu. Tieši tas visvairāk piesaista skatītājus, ne jau Krievijas ziņu un propagandas raidījumi,” spriež Juris Prancāns. Medņevas pagasta iedzīvotāja Rita Zelča atzīst, ka Krievijas TV kanālos ir plašāks piedāvājums. “No vietējiem raidījumiem es labprāt skatos “Panorāmu”, “Latvijas sirdsdziesmu”, šlāgermūzikas koncertus. Latviešiem ir interesanti raidījumi, bet arī Krievijas TV ir daudz labu lietu.”
Boriss Cilevičs uzskata, ka Latvijas TV nav jākonkurē ar Krievijas televīzijas radījumiem, vienkārši jāizmanto savas priekšrocības. “Skatītājiem visvairāk interesē ziņas par to, kas notiek viņu valstī un novadā, nevis kaut kur Krievijā vai Ukrainā, un šādu informāciju viņiem var piedāvāt tikai Latvijas TV kanāli.” Pēc viņa domām, varbūt ir vērts pārskatīt TV attīstības stratēģiju un likt lielāku uzsvaru uz interneta tehnoloģijām.
“Mūsdienās cilvēkiem ir ļoti plaša izvēle. Ar katru gadu arvien vairāk cilvēku izmanto internetu, tradicionālā televīzija zaudē savas pozīcijas. Eiropā ir dažas valstis, kas jau izlēmušas vispār atteikties no virszemes TV apraides un pāriet uz interneta tehnoloģijām. Latvijas priekšrocība ir diezgan labi attīstīts internets, tādēļ uzskatu, ka arī Latgalē vajadzētu vairāk koncentrēties uz interneta pieejamības veicināšanu. Nedomāju, ka tuvākā nākotnē pie mums būs iespējams atteikties no virszemes apraides, tomēr jāsaprot, ka nākotne pieder internetam.”
Nepietiek ar TV torni
Juris Prancāns iebilst, ka viņa pagastā, tāpat kā daudzviet Latgalē, liela daļa iedzīvotāju jau ir krietni gados un nemāk apieties ar modernām tehnoloģijām. Informācijas iegūšanai un izklaidei viņi joprojām izmanto galvenokārt radio un bezmaksas TV kanālus. Cilevičs stāsta, ka Latgalē vairāk sūdzību dzirdējis nevis par TV, bet gan par mobilo sakaru signāla kvalitāti. “Laukos samazinās iedzīvotāju skaits, mobilo sakaru operatori cenšas samazināt izmaksas, uzstāda lētākus un mazāk jaudīgus raidītājus.”
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas docente Sandra Murinska spriež, ka, domājot par pretsvaru Krievijas propagandai, jāņem vērā, ka jaunieši un vecākās paaudzes cilvēki informāciju iegūst atšķirīgos veidos.
“Jaunieši vairāk lieto internetu, bet vidējās un vecākās paaudzes cilvēkiem televīzija joprojām ir būtisks informācijas avots. Bet lielāka ietekme uz valsts politisko dzīvi ir tieši vidējās un vecākās paaudzes cilvēkiem, jo viņi aktīvāk piedalās vēlēšanās.” Murinska norāda, ka nebūs viegli panākt, lai skatītāji, kas līdz šim skatījušies galvenokārt Krievijas televīziju, dotu priekšroku vietējās TV raidījumiem.
“Nebūs tā, ka pietiek uzcelt jaunu TV torni, lai visi pierobežas iedzīvotāji turpmāk skatītos tikai Latvijas televīziju. Mediju lietošana ir paradums, bet paradumu maiņa, kā zināms, nenotiek ātri.”
Uzziņa
Televīzijas pieejamība
Bezmaksas apraidē esošās Latvijas televīzijas programmas šobrīd ir pieejamas 99,76% no Latvijas sauszemes teritorijas, sasniedzot 99,80% iedzīvotāju. Bezmaksas TV apraidē ir pieejami pieci kanāli: “LTV1”, “LTV7”, “Rīga TV24”, “Re: TV” un “Sportacentrs.com”. Maksas apraidē esošās digitālās televīzijas programmas, ko LVRTC nodrošina sadarbībā ar “TET”, ir pieejamas 94% valsts teritorijas.
Avots: LVRTC
