Kā pierādīt stāžu pensijas aprēķināšanai? Atbildes uz “LA” lasītāju jautājumiem 4
Uz lasītāju jautājumiem pa redakcijas tālruni 80007007 atbildēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Daina Grabe.
– Mans darba stāžs sācies 1985. gadā no 16 gadu vecuma. Esmu strādājusi dažādās vietās, dažādos Latvijas rajonos, piemērams, sāku darba gaitas Liepājas rajonā par pastnieci. Tagad strādāju Rīgā. VSAA aprēķinos redzu, ka manas nākotnes pensijas aprēķinā iekļauts stāžs tikai no 1996. gada (?). Cik saprotu, lai pierādītu iepriekšējo stāžu, man VSAA jāiesniedz darba grāmatiņa. Taču šķiet, esmu to pazaudējusi… Līdz pensijai vēl laiks, bet tomēr gribu visu nokārtot. Kas man jādara, lai pierādītu darba stāžu par laiku līdz 1996. (?) gadam? Vai man jādodas uz katras pilsētas (rajona) arhīvu, kur esmu iepriekš strādājusi? Vai arī visas ziņas ir iegūstamas vienā vietā – vienā arhīvā? Kā man jārīkojas?
– Lai pierādītu apdrošināšanas periodus līdz 1995. gada 31. decembrim, personai ir jāiesniedz dokumenti, piemēram, darba grāmatiņa, darba līgums un dokumenti par tā izpildi, arhīva izziņa. Gadījumā, ja ir nozaudēta darba grāmatiņa, apdrošināšanas stāža apliecināšanai var iesniegt arhīva izziņu. Savukārt, ja uzņēmums ir vēl eksistējošs un personāla dokumenti nav nodoti Valsts arhīva glabāšanā, persona var iesniegt darba devēja izziņu, kas pamatota ar atsauci uz dokumentiem, vai citus darba devēja rīcībā esošus dokumentus, piemēram, pavēles, rīkojumus, algas kontu kartītes. Laikā no 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim apdrošināšanas stāžu veido darba periodi, kuri pierādīti ar dokumentiem un kuru laikā persona bija darba ņēmēja statusā pie darba devēja, kas reģistrēts kā sociālā nodokļa maksātājs. Prasības dokumentiem, kas apliecina apdrošināšanas stāžu, ir noteiktas 2002. gada 23. aprīļa Ministru kabineta noteikumos nr. 165 “Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība”. Informāciju, kur un kā var pieprasīt arhīva izziņu, var atrast Latvijas Nacionālā arhīva mājas lapā https://www.arhivi.gov.lv/.
– Kā rīkoties, ja darba grāmatiņa pazaudēta, bet firma, kurā kādu laiku strādāju, likvidēta?
– Ir firmas, kuras izpildīja noteiktās prasības un iesniedza dokumentus arhīvā. Taču ir arī tādas, it sevišķi kooperatīvi, kas likvidējās un dokumentus nenodeva arhīvā. Šajā gadījumā derētu citi dokumenti, piemēram, varbūt cilvēkam saglabājies darba līgums, dokumenti par līguma izpildi, varbūt ir palikušas pavēles, rīkojumi.
– Bet varbūt var to pierādīt ar lieciniekiem?
– Var griezties tiesā, lai konstatētu juridisko faktu, ka persona ir strādājusi iestādē, organizācijā vai uzņēmumā. Bet jāņem vērā tas, ka laikā no 1991. līdz 1995. gadam apdrošināšanas stāžu veido tikai tie darba periodi, kuros persona strādāja pie darba devēja, kurš bija reģistrēts kā sociālā nodokļa maksātājs.
– Kur paliek nomirušo cilvēku pensijas? Kāpēc tās netiek sadalītas pārējiem?
– Var teikt, ka nauda tiek sadalīta. Jo pensijas tiek izmaksātas pēc solidaritātes principa. Pensijas izmaksā katru mēnesi, un tās noteiktas, ņemot vērā statistiski vidējo cilvēka dzīves ilgumu Latvijā, kas būtu apmēram 80 gadi. Ir cilvēki, kas nenodzīvo līdz laikam, līdz kuram tika plānota aprēķinātās pensijas izmaksa, toties citi nodzīvo līdz simt gadiem un pat ilgāk, un pensijas izmaksa taču netiek pātraukta.
