Veido sūnu skulptūras un dārzus – zaļumu var baudīt arī ziemā 0
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zaļumu var baudīt arī ziemā, ja izdevies saglabāt vai ieaudzēt sūnu un ķērpjus. Tie nav dārza ienaidnieki un pareizi būtu nevis cīnīties, bet sadraudzēties ar tiem.
Sūnu dārzus var izveidot ēku ziemeļu pusēs, vecu koku paēnā. Sūnu paklāji izcili izskatās uz veciem mūriem, akmeņiem. Ja dārza nav, sūnas var izmantot skulptūru, puķu podu gatavošanai un balkona noformējumam.
Sūnkopības fane Ieva uzskata, ka šādi dārzi un dekoratīvie elementi, par kuriem agrāk varējām tikai sajūsmināties, iepazīstot Japānas dārzu mākslu, klimata pārmaiņu dēļ var tapt arī Latvijā.
Pēdējo gadu siltās ziemas sūnām izcili patīk! Tās strauji aug, ir spirgti zaļas lielāko gada daļu. Sūnas zaudē savu spilgtumu vasaras karstumā, taču tad tās vajag apsmidzināt, lai klājiens atkal būtu zaļš.
Gādā tīkamu vidi
Sūnām patīk dzīve paēnā, vajadzīgs mitrums un skāba augsne. Augsni gan nevajag daudz – tās spēj augt pat uz akmens vai padarīt zaļi mīlīgas betona apmalītes. Kā kompanjonus var stādīt skābu augsni mīlošus augus – rododendrus, egles, hortenzijas. Tā daļa mēslojuma, ko dod šiem augiem, tiks arī sūnai.
Ja uz akmens dārzā jau aizķērusies kāda sūnas vai ķērpju sporiņa un manāms zaļums, jāsāk tik akmeni laistīt. Tas drīz iegūs zaļu sedziņu. Taču ir akmeņi, uz kuriem sūna neaug un viss. Praksē pārbaudīts, ka ar šādiem pārliecinātiem plikpauriem velti pūlēties.
Augļudārzā izvērtē, kas ir svarīgākais – laba raža vai sūnu paklājs, zeltainie un pušķaini pelēkie ķērpji zaros, kas padara dārzu teiksmainu. Citiem vecajiem kokiem droši var ļaut apaugt ar zaļumu – tas ir gan skaisti, gan videi draudzīgi – ir kur ziemot kukaiņiem (gan sliktajiem, gan labajiem).
Ja tuvu augļudārzs vai ogulāji, pat nejauši uzbirušie pelni, krīts vai varu saturošs preparāts piebeigs sūnu paklāju.
Veido sūnu skulptūras
Sūnas ir labs un lēts materiāls dekoratīvo objektu gatavošanai. Šādi veidojumi labi iekļaujas apkārtējā vidē. Lai skulptūras kalpotu ilgi, Ieva tās gatavo no stabiliem armatūras un stiepļu karkasiem (beidzot pielietojums vecajām stieplēm no šķūnīša krājumiem).
Starp citu, skulptūras Ievai palīdzēja izdarīt neparastu novērojumu par to, ka tā saukto skābo lietu tiešām kļuvis vairāk. Sūnas pie karkasa pirmajos gados tītas ar tievu metāla stieplīti, kas kalpoja daudzas sezonas. Tagad tika izmantota krietni resnāka stieple, bet tā neizturēja pat gadu. Kad domāts, ka stieples vaina un pamēģināta stieple no vecajiem krājumiem, tā sarūsējusi un sadalījusies straujāk par izmantotajiem dabiskā materiāla diegiem. Tādēļ tagad skulptūrām Ieva izmanto tikai sintētiska materiāla auklas.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu