– Amatpersonas pagaidām nevar skaidri atbildēt, vai gadījumā, ja bēgļa statusa saņēmējs tomēr nespēj ievērot vietējos noteikumus, viņu varēs izsūtīt uz izcelsmes valsti vai arī jāsoda tepat uz vietas kā ikviens pilsonis. Kāds ir jūsu skatījums? 35
I. Latkovskis: – Ja persona uzvedas nepieņemami un sodāmi, tad skaidrs, ka bēgļa statuss atņemams un viņš raidāms prom. Tas gan nav nekāds vieglais un lētais process, jo ir nemitīgas pārsūdzēšanas iespējas.
J. Sils: – Piekrītu, bet diemžēl dzīvē Eiropas Savienībai ar atgriešanas mehānismu galīgi neveicas. Pēc aptuveniem datiem, no vairākiem simtiem tūkstošu, kas šogad iebraukuši, vismaz 75% nevar nekādā veidā pretendēt uz bēgļa statusu. Tomēr neesam dzirdējuši par lielāka skaita migrantu izraidīšanu. Ja reiz nevar tikt galā ar cilvēkiem, kuriem pat bēgļa statuss vēl nav piešķirts, tad skaidrs, ka saņēmējus par pārkāpumu būs vēl grūtāk izraidīt.
Norvēģijas policijas iekšējās izlūkošanas dati liecina, ka vidēji no katriem 1000 cilvēkiem, kam jau apstiprināts bēgļa statuss, vismaz 5 – 10 personām ir bijusi saistība ar islāma kaujinieku grupām. Tas nav izdomājums, tā ir oficiāla statistika, kas pieejama viņu mājaslapā. Redzot ik pa laikam uzliesmojam vardarbības gadījumus, piemēram, slepkavības Francijā, jāspriež, ka bažas ir pamatotas.
O. Kapteinis: – Pirmkārt, Francijā slepkavības neveica iebraucēji, bet gan turpat dzimuši un auguši iedzīvotāji. Otrkārt, šausminošus noziegumus pastrādā arī tā sauktās pamatnācijas pārstāvji, piemēram, norvēģis Breivīks pastrādāja lielāko terora aktu Norvēģijas vēsturē. Treškārt, ja es būtu islāma kaujinieks, tad man nebūtu pamata pamest islāma valsts teritoriju, kur man nodrošina visas nepieciešamās lietas – iespējas slepkavot sev netīkamās personas, vienlaikus iegūstot vergus un materiālos labumus. Kādēļ tādam cilvēkam braukt uz Eiropu?
J. Sils: – Piemēram, ja imāms devis tādu pavēli.
I. Latkovskis: – Bažas par drošību varētu būt pamatotas, bet jāsaprot, ka tur ir ne vien pārliecības kaujinieki, bet arī cilvēki, kas piespiedu kārtā mobilizēti. Skaidrs arī, ka tur ir cita mentalitāte, kas konfliktus risina asāk un ātrāk.
I. Ījabs: – Diskusijā par bēgļu radīto apdraudējumu mēs aizmirstam paskatīties paši uz sevi. Pavisam nesen Lielbritānijā tika nosodīts latviešu viesstrādnieks, kurš izvarojis un nogalinājis 14 gadus vecu meiteni. Kā mēs justos, ja briti tagad visus latviešus uzskatītu par bērnu izvarotājiem un slepkavām? Tādēļ nevajag aizmirst, ka arī musulmaņi ir cilvēki ar visām no tā izrietošajām sekām.
– Paldies par jūsu piekrišanu piedalīties šajā sarunā. Šķiet – jo vairāk imigrācijas tēmu apspriež, jo vairāk jautājumu rodas. Arī šī saruna atklāja vairākas neskaidrības, ko avīzes slejās mēģināsim noskaidrot, jautājot atbildīgajiem ierēdņiem un politiķiem. Tagad būtu laiks noslēguma vārdiem.
I. Latkovskis: – Līdz šim noteiktās kvotas ir neveiksmīgs pagaidu risinājums. Pašreiz izskatās, ka īstenībā mums būs darīšana ar mazāku patvēruma meklētāju skaitu, nekā kvotās noteikts. Taču arī ne 500 vai pat 700 nevajadzētu būt tam skaitam, kas varētu sagraut mūsu latvisko vidi. Ja tā būtu, tad mums jāatzīst ne tikai valdības, bet visas nācijas mazspēja pastāvēt neizbēgamu globālo vēju pasaulē. Pašreizējais imigrācijas vilnis ir daudz globālāka parādība, nekā šobrīd no Latvijas ikdienas tas mums šķiet. Skaidrs, ka ar šo pirmo vilni nekas nebeigsies. Mēs vēl neapjaušam, cik negaidītus pavērsienus šī problēma var iegūt. Eiropai un mums kā daļai no Eiropas jāmeklē efektīvi risinājumi.
O. Kapteinis: – Šī ir lieliska iespēja, kā mēs varam iemācīties attiekties ar cieņu ne vien pret iebraucējiem, bet arī pret šeit dzimušiem un augušiem cilvēkiem. Niecīgais uzņemamo imigrantu skaits nesagraus ne latvisko vidu, ne latvisko dzīvesziņu un nekādā gadījumā neiznīcinās tikumību.
I. Ījabs: – Latvijai šie daži simti patvēruma meklētāju ir mazāka problēma par to, kas Eiropai šobrīd ir kopumā. Eiropā notiekošais pašlaik nav īpaši iepriecinošs, gan švakā ekonomikas izaugsme, gan brūkošā sociālo pabalstu sistēma, gan novecošanās un darbaspēka problēma. Arī islāma fundamentālisms, lai arī bieži vien pārspīlēts, ir nopietns izaicinājums. Šīs visas problēmas nevarēs atrisināt kāda atsevišķa Eiropas valsts – tas būs jādara visiem kopā. Mūsu dalība Eiropas Savienībā uzliek nepatīkamus pienākumus, bet vienlaikus ļauj ietekmēt būtiskus procesus.
J. Sils: – Šobrīd notiekošais ir precedents, un amatpersonas, runājot par uzņemamo imigrantu skaitu, ar katru reiz sauc arvien lielākus ciparus. Un es domāju, ka tie augs vēl, kamēr problēma netiks atrisināta saknē. Ņemot vērā valdības dienestu nepietiekamo sagatavotību, mums jāgatavojas nepatīkamiem pārsteigumiem un pašiem jābūt gataviem sevi aizstāvēt.
