– Tātad jūsu ieskatā par imigrantu uzņemšanu būtu jālemj referendumā? 35
J. Sils: – Protams! Viennozīmīgi!
O. Kapteinis: – Es tam īsti nepiekrītu. Ir tomēr kādas noteiktas vērtības, ko aizstāv valsts, un drīzāk ir jārunā kopienu līmenī, jāizglīto kopienas.
I. Latkovskis: – Ja politiķi nonāktu pie secinājuma, ka vairs nevēlas par šo problēmu atbildēt, tad vienkāršākais risinājums būtu rīkot referendumu. Tā rezultāti šobrīd būtu diezgan skaidri un atbilstoši sabiedriskās domas aptaujām, ka mums bēgļus nevajag. Bet vai tas praktiski atrisinātu jautājumu? Domāju, ka ne. Katrā ziņā ne pilnībā. Migrācijas problēmas pasaulē nebeigsies tikai tādēļ, ka mēs te referendumā būsim nobalsojuši pret patvēruma meklētāju uzņemšanu.
I. Ījabs: – Kā savulaik izteicās pirmais Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Teodors Hoiss – referendums ir prēmija demagogiem. Domāju, ka gan Latvijā, gan virknē citu Eiropas valstu rezultāts patiešām būtu nepārprotami noraidošs. Un man grūti iedomāties, kā formulēt jautājumu – vai Latvijai uzņemt patvēruma meklētājus? Mēs tos uzņemam un esam uzņēmuši savu starptautisko saistību ietvaros. Turklāt baidos, ka referendums nemaz nebūtu tiesiski iespējams, jo runa ir par starptautiskām saistībām.
Daudz svarīgāks, manuprāt, ir jautājums par to, vai šie jautājumi būtu jālemj parlamentam, nevis valdībai. Esam tomēr parlamentāra valsts, un, kā redzam no Saeimā pārstāvēto partiju puses, vēlme diskutēt par šo jautājumu ir pietiekami liela.
J. Sils: – Es gan vēlos piebilst, ka nav neviena starptautiska līguma, kas būtu noteicis tādu kvotu sistēmu, kādu Eiropas Komisija pašlaik piedāvā. Ja jau skatāmies ar tādu bezizejas skatu nākotnē, tad jau varam nolemt, ka nav vajadzīga nekāda pozīcija nevienā jautājumā, nav vajadzīga valstiska administrācija un iestādes, jo haoss iestājas pats par sevi. Valsts pārvaldes galvenā funkcija ir nodrošināt arvien labākus apstākļus vai vismaz to, lai nekļūtu sliktāk.
