Kā pieradināt bērnu nēsāt brillītes. Dakteres padomi un divu mammu pieredze 0
Visiem vecākiem ir vēlme, lai viņa bērns būtu ne vien vesels, bet arī pats skaistākais, jo paša atvasīte jau vienmēr ir īpaša. Tāpēc izdzirdot acu ārstu sakām, ka bērnam ir problēmas ar redzi un viņam nāksies valkāt brilles, pirmajā brīdī daudzus vecākus mēdz pārņemt neizpratne un šoks. Kā tad nu tagad būs, ka mana atvasīte kļūs par briļļainīti?!
Bez nepieciešamības neizraksta
„Tas, ka bērnam ir brilles, mūsdienās nav reti sastopama parādība,” uzsver Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas oftalmoloģe Una Epnere. Nevienam bērnam brilles netiek izrakstītas bez nepieciešamība. Ārste min piemēru: nesen pie viņas atvests bērns, kuram vēl nav gads, bet abās actiņās ir plus 6,5 dioptrijas. Pie ārsta vecāki vērsušies pat nenojaušot, ka bērnam varētu būt slikta redze – vien tālab, ka bija ievērojuši, ka mazulis šķielē. Tagad viņam ir izrakstītas brilles, kuras mēģinās nēsāt.
„Protams, to, ka nu bērnam tagad jāstaigā ar brillēm, vecākiem nav viegli pieņemt,” atzīst daktere. „Bieži vien ārsta slēdziens viņiem ir pārsteigums. Tā kā viņi piedalās pārbaudē, tad paši saprot, ka bērns pilnvērtīgi neredz un ka viņam nepieciešama palīdzība.
Agrāk bija viedoklis, ka bērnam brilles – tas ir kas traģisks. Par laimi, mūsdienās šis uzskats ir mainījies, jo vecākiem svarīgi, lai viņu atvasīte labāk justos. Ja ārstam ir laiks un pacietība visu izstāstīt, tad vecāki to pieņem un saprot. Protams, joprojām ir bērni, kuri sākumā atsakās likt brilles – viņiem liekas, ka tā ir kāda slikta lieta. Tāpat kā dažs rauj nost cepuri un met to prom, tā arī brilles. Taču kad sajūt, ka brillītes viņiem kaut kā līdz, jau paši sāk tās likt. Bieži vecāki atzīst: sākumā bija tā, ka bērns ņēma brilles nost, bet tagad viņš pats tās meklē. Vecāki arī jūt, ka bērnam brilles dod kādu labumu. Vislabāk to saprot, ja bērniņš šķielē – uzliekot brilles, vairs to nedara.
Tomēr reizēm mums, acu ārstiem, jādarbojas kā psihologiem – jāmēģina pārliecināt vecākus, ka brilles nepieciešamas. Tālāk vecākiem jāuzņemas izskaidrošanas un pārliecināšanas darbs, lai par labu brillēm noskaņotu savu atvasi. Joprojām ir fakts, ka bērnus apsaukā par briļļainajiem. Domāju, ka tas ir līdzīgi kā ar jebkurām atšķirībā, – viens ir garāks, cits – apaļāks… Tāpēc tas nekad nebeigsies. Galvenais – es cenšos iestāstīt vecākiem, lai viņi saprot, ka brilles bērnam svarīgas. Un ka par tādām lietām nav jāpārdzīvo. Vieglāk taču samainīt bērnudārzu vai skolu, nevis pieļaut to, ka bērnam bojājas redze.”
Drošas un interesantas
Bērniem briļļu lēcas izgatavo tikai no plastikāta materiāla vai polikarbonāta. Ja bērns brilles dauza vai ja tās nokrīt zemē, lēcas var tikt saskrāpētas, bet tās nesaplīst, tādējādi netraumējot bērna acis. Savukārt briļļu ietvari maziem bērniem tiek izgatavoti no silikona – mīksti un lokani rāmīši bez skrūvēm un savienojuma detaļām. Tādas brilles bērni var locīt, ņurcīt, mētāt, pat košļāt – tās tik un tā atgriežas savā sākotnējā formā. Lai brilles turētos uz acīm, iegādājami speciāli aizauši, bet var izmantot arī gumiju. Vasarā peldoties, dauzoties, metot kūleņus, spēlējot bumbu vai kā citādi izklaidējoties, uz konkrēto brīdi bērns brilles var noņemt, bet pēc tam tās atkal jāuzliek.
Patlaban var iegādāties brilles ar dažādu bērnu filmu varoņiem. Ja uz vietas optikas veikalā tādu nav, vajag pašķirstīt tur pieejamos katalogus.
Una Epnere atgādina, ka pie noteiktām indikācijām bērns var saņemt valsts apmaksātu briļļu recepti, vien tiek norādīts, kurp jādodas brilles pasūtīt.
