Kā pieņemt un pārdzīvot zaudējumu? 3
Autors: Annika Niedrīte, AS “Latvijas Mediji”
Dzīve sastāv no pārmaiņām, bet pārmaiņas ir vecā zaudēšana un jaunā iegūšana.
Tu vienmēr kaut ko zaudē: darbu, naudu, veselību, skaistumu, cilvēkus, ierastos dzīves apstākļus. Un vienmēr iegūsti kaut ko pretī.
Ja zaudējumi izsit tev pamatu zem kājām, atņem dzīvei jēgu, spēku un enerģiju, izlasi šo Melīnas Panu – autores projektā kluchimasterstva.ru rakstu.
Tu sapratīsi, kāpēc dzīve kaut ko atņem, kā no tā gūt labumu un pārdzīvot zaudējumu. Zaudējumi var būt gan nokauts, gan kāpnes, kas ved uz labāku dzīvi.
Piekrīti zaudējumiem
Dāvanas no dzīves ir viegli pieņemt – jaunu mīlestību, interesantu darbu, veselīgu ķermeni, uzvaru sacensībās – tādus notikumus tu uzņem ar prieku un bieži vien – kā pašsaprotamus.
Kad piedzīvo zaudējumus, tu krīti izmisumā, bezcerīgās skumjās. Strīdies ar dzīvi un domā, ka tā netaisnīgi atņēmusi ko ļoti nepieciešamu.
Atceries: reizēm dzīve daudz labāk par tevi zina, kas tev patiešām vajadzīgs.
Kā vecāks zina, ka tagad bērnam jāatņem rotaļlietas, lai viņš piesēstos pie mācību grāmatām.
Tavs sašutumu, neizpratni, aizvainojumu un sāpes izraisa nevēlēšanās piedzīvot pārmaiņas, nevēlēšanās strādāt ar savu dvēseli (un ne tikai ar dvēseli), lai apgūtu jaunu posmu, iekarotu jaunu virsotni, ko piedāvā dzīve.
Kā iemācīties pieņemt pārmaiņas dzīvē
Jebkurš zaudējums (pat visnepatīkamākais) ir iespēja attīstīties. Tas, ko fiziskajā plānā saredzam kāzaudējumu, garīgajā var kļūt par ieguvumu.
Jebkurš zaudējums māca dzīves fiziskās plaknes pamatlikumu – materiālajā pasaulē nekas nav pastāvīgs – visu, ko ieguvi, tu zaudēsi; viss, kas tavā dzīvē nebija, bet parādījās, atkal pazudīs.
Kad pamanīsi, ka tu zaudē visu, kas atnāk, kad pārdzīvosi vairāku zaudējumu asās sāpes, tu iemācīsies nepieķerties tam, kas tev ir tagad, un apgūsi galvenās zināšanas –tev nekas nepieder.
Šī pasaule ir īslaicīga parādība, un viss tajā ir īslaicīgs – pat tavs ķermenis un dzīve. Visu iespējamo zaudējumu fināla akords ir sava fiziskā iemiesojuma zaudēšana. Pat to tu nevari saglabāt un noturēt, tu nevari saglabāt un noturēt neko.
Tāpēc piekrišana zaudēt ir gudrs lēmums. Tu taču tāpat turpināsi zaudēt, vai tu to gribi vai nē.
Piekrīti pieņemt šo spēles noteikumu, un redzēsi, kā sāks piepildīties tava dzīve. Piekrītot zaudēt, tu automātiski piekrīti iegūt.
Izproti zaudējumu garīgo, dvēselisko funkciju
Mana vecmāmiņa savas dzīves pēdējos gados zaudēja redzi. Es redzēju šo procesu, un tas mani pamatīgi izbiedēja!Kā tas ir – pārstāt saskatīt pasauli? Ejot pa ielu vai sarunājoties ar draugiem es aizvēru acis, lai sajustu to, ko nozīmē zaudēt pasaules tēlu.
Kādā dienā es sapratu – es zaudēšu šo pasauli. Agrāk vai vēlāk. Varbūt šodien, varbūt rīt. Kāda atšķirība kad, ja zaudējums ir neizbēgams?
Bailes zaudēt vienu no ķermeņa funkcijām – balsi, dzirdi, redzi, spēju staigāt – tā ir tikai daļa no daudz lielākām bailēm – bailēm no nāves, bailēm zaudēt visdārgāko lietu – sevi un iespēju dzīvot.
Tajā brīdī es sapratu – es ļoti gribu dzīvot! Es mīlu šo dzīvi!
Jebkuri zaudējumi, kas saistīti ar fizisko ķermeni, ir iespēja satikties ar mazo nāvi, pieskarties robežai, aiz kuras mans fiziskais ķermenis vairs nepastāvēs.
Pieņemt šo zaudējumu nozīmē pieņemt fiziskā ķermeņa nāvi un censties meklēt to, kas manī ir mūžīgs.
Mana dzīve sastāv no zaudējumiem – vakarā es zaudēju pagājušo dienu; gada beigās – gadu; es zaudēju savu bērnību un jaunību,briedumu, vecos draugus un ierastās lietas…
Atkal un atkal dzīve rāda, ka viss šeit ir uz laiku, ka viss beigsies. Es pieņemu šo atklāsmi. Un tu?
Apzinies, ko esi zaudējis
Atvēli laiku un izpēti savu pieredzi. Pajautā sev:
• Ko esmu zaudējis?
• Kāpēc man tas bija vērtīgs? Kas tam piešķīra šo vērtību?
• Ko es tajā biju atradis? Vai es varu to atrast kaut kur citur? Kāpēc jā/nē?
• Vai es domāju, ka tā ir dārgākā, vērtīgākā lieta manā dzīvē? Kāpēc?
• Vai es uzskatu, ka nespēšu bez tā dzīvot? Kā es dzīvoju, kad man tā nebija?
• Vai man šķita, ka tas būs ar mani uz visiem laikiem? Vai man šķita, ka tas pieder man un es varu to kontrolēt?
• Vai es saprotu, ka viss ir tikai uz laiku, pat mans fiziskais iemiesojums?
• Vai es ticu, ka no zaudējumiem var izvairīties? Kā es varu novērst zaudējumus?
• Vai tas varēja būt ar mani uz visiem laikiem? Kad es būtu gatavs to zaudēt?
Periodiski atgriezies pie šiem jautājumiem, lai labāk saprastu, kas notiek tava prāta dzīlēs. Tu redzēsi, ka skaidrība pakāpeniski saraus ķēdes, kuras esi sev uzlicis.
Pieņem zaudējumus
Neatkarīgi no tavām emocijām, domām, darbībām – realitāte ir tāda, kāda tā ir. Tajā atgadās zaudējumi, kurus tu nevari aizkavēt. To sauc par neatgriezeniskumu. Tāpat kā nevari pagriezt atpakaļ laiku, tu dažreiz nevari atgriezt to, kas aizgājis.
Ieraugi pēc iespējas skaidrāk – tā vairs nav. Pieņemt zaudējumu nozīmē atļaut tavā dzīvē ienākt kaut kam jaunam.
Ja jūti, ka pretojies jaunajam,uzdod sev jautājumus:
• Vai es varu atļauties sagaidīt ko jaunu? Kāpēc jā/nē?
• Vai man šķiet, ka jaunā pieņemšana nozīmē noniecināt/nodot veco?
• Vai es uzskatu, ka jaunais nekad neaizstās veco?
• Vai esmu nolēmis, ka nekad nepieņemšu šo zaudējumu un visu mūžu par to sērošu? Kāpēc man tas ir vajadzīgs? Ko es gribu ar to pierādīt? Vai ir kādi citi veidi, kā to pierādīt?
• Vai es baidos pazaudēt to, kas atnāks? Vai ir iespējama dzīve bez zaudējumiem?
• Kāda būs mana dzīve, ja es neļaušu vecā vietā nākt kam jaunam? Vai man tāda ir piemērota? Kā tas ietekmēs manu vidi un man svarīgos cilvēkus?
• Kāda būs mana dzīve, ja es ļautu jaunajam nomainīt veco?
Dzīvo šajā brīdī
Sāpīgākais nav pats zaudējums, bet domas. Tu nodari sev sāpes ar domām – atmiņām, domām – pārdomām, domām – fantāzijām.
• Pievērs uzmanību elpošanai.
• Paskaties pa logu.
• Paskaties uz savām plaukstām.
• Pasaki kādu labu vārdu cilvēkam, kurš ir blakus.
Nekas sāpīgs pašlaik nenotiek. Šeit un tagad viss ir labi. Visas sāpes ir tavā galvā, domas, atmiņas izraisa tās.
Tavos spēkos ir aizmirst un atlaist, ja vien sev to atļausi. Atceries: „Es nevaru ļaut šīm atmiņām aiziet” – arī tā ir tikai doma. Kāpēc turēties pie tās?
Ja tu devi sev zvērestu – „Es neļaušu šīm atmiņām izgaist” – pajautā sev, kāpēc tu to darīji? Kam tas ir vajadzīgs? Vai šis lēmums padara tavu un tuvinieku dzīvi labāku?
Atkal un atkal pievērs uzmanību domu plūsmai un virzi tās uz reālo dzīvi – uz dabu, apkārtējiem cilvēkiem, mājas darbiem, radošumu, deju. Viss sāks mainīties uz labu. Ja vien tu vēlies pārmaiņas.
